|
|
aina25 dienasgrāmata
|
Beidzot kārtējais atvaļinājums, šoreiz laukos, mierā, klusumā. Darba protams daudz un ne tas vieglākais, bet tas ir nieks. Vakarā piesēst ar kafijas krūzi, apskatīt padarīto, ne kur nesteigties, atpūsties no Rīgas kņadas. Super. Žēl, ka ar ... lasīt tālāk |
|
Nekad nebiju domājusi, ka tā pārdzīvošu par kaķenes pazušanu laukos. Izgāja un pazuda. Ceru ka aizgāja runčos, bet nenokļuva lapsas vai vanaga nagos. Uz laukiem došos pēc divām nedēļām, kas ar sīkumi pa šo laiku ... lasīt tālāk |
Tieši tagad - kāds par tevi domā un laimīgi smaida;
- kāds lepojas par tevi;
- kāds rūpējas par tevi;
- kāds skumst pēc tevis;
- kāds vēlas ar tevi parunāties;
- kāds vēlas būt kopā ar tevi;
- kāds tic, ka tev ... lasīt tālāk |
|
Tā ir paskrējis kārtējais darba gads, tuvojas atvaļinājums un pēc ilgiem gadiem ir tā reize, kad nezinu ko darīt šajā brīvajā brīdī. Rūpes ir beigušās, beidzot ir iespēja padzīvot tikai un vienīgi sev, izrādās esmu to piemirsusi. |
|
Straujiem so`liem tuvojas vēl viena gada nogale, gribās izdarīt kopsavilkumu par pagājušo brīdi. Viss ir kārtībā, bet šad tad skumjas uznāk. Smieklīgi, bet esmu sākusi skaitīt dienas līdz pensijai, kura no manis bēg un bēg, ja ne ... lasīt tālāk |
|
