Kucēnam, kuram jāmeklē citas mājas

Mēs jau sen varis neesam kopā. Bet man joprojām liekas ka reizēm jūties kā mazs kucēns, ko saimnieks ir izdzinis no mājām, un kurš sēž lietū pie durvīm, un nesaprot kāpēc tas ir noticis. Kucēns, kas pacietīgi gaida, kad saimnieks beigs dusmoties un beidzot taču ielaidīs atpakaļ. Jā, tas man sāp. Jā, es to redzu. Jā, man nav vienalga. Bet tas ir tas, kas ir izdarīts un ne Tu, ne es citādi nevarējām. Tas, kurš tagad ir izdzinis otru, pirms tam ir cieties un rājis, un pārliecinājis un brīdinājis, bet nekas un nekad nav palīdzējis. Kucēns nekad nav iedomājies, ka kāda no viņa "nevainīgajām" darbībām otram var likties nepieņemama. Kucēns nesaprot, ka saimnieks pat gribēdams nevar viņu ņemt mājās. Varbūt Tu nemaz neesi kucēns, bet zilonēns, un nevainīgi kustoties tu sagrauj māju, kurā vēlas atgriezties?

Traģēdija ir nespējā saredzēt lietas to patiesajā perspektīvā. Man, protams, liekas, ka tā esi Tu, kas neredz. Bet pat, ja tas esmu es - kas no tā mainās? Es nevaru, un nevarēšu ielasīt Tevi atpakaļ mājās. Ne šodien, ne rīt. Pat, ja gribēšu. Tu nesaproti "kas" bija tā traģēdija, ko otrs uztvēra kā lielus naža iegriezumus, bet neko neteica, cerot, ka Tev pāries, ka aprimsies, ka pamanīsi to, ka otram sāp. Droši vien jau, ka redzēji, ka otram sāp, bet nesaprati, ka mēs nespēlējam zaudēt-uzvarēt spēli, bet palikt-nepalikt kopā jautājumu. Tā nebija spēle par uzvarēšanu, bet iespēju būt blakus. Droši vien Tev vajadzēja kā no uguns mukt projām situācijām, kurās Tu “uzvari”, jo otrs tajā brīdī zaudēja. Droši vien otrs pacieta to, ko dari, jo Tu biji svarīgāka par naža iegriezumiem, ko nodariji. Bet tie nemitējas tāpēc situācija pamāzām mainījās. Tu nepmanīji, ka es vairs negribu tos paciet un esmu gatavs kaut ko mainīt, un lēmums par aiziešanu kļuva acīmredzams. Nav jau cita risinājuma vai alternatīvas – ja kādai no pusēm nav pieņemami otras puses noteikumi, tad puses neturas kopā.


Tātad šķirās. Mēs esam pašķīrušies. Droši vienu uz mūžu, jo arī tagad, kad sastopamies, es pamanu visu to pašu, kas bija toreiz, kamēr bijām kopā. Tev dzīve sastāv no cita veida pamatprincipiem kā mana, un Tavos principos ietilpst lietas, ko manējie nepieļauj un nepieļaus. Tu nevari mainīt savus pamatprincipus, nemaz nerunājot, ka Tu nevari tos pamanīt. Un nemaz nerunājot, ka Tu nevari tos apšaubīt – Tu vari tikai tos aizstāvēt un paskaidrot kāpēc tā vajag un kāpēc tā ir pareizi. Kucēns nav izdzīts no mājas uz dusmu brīdi. Kucēna uzbūve nav piemērota šīm mājam un tur neko nevar darīt. Tāpēc kucēnam ir jāmeklē citas mājas, vai palikusī dzīve nebūs nekas vairāk kā gaušanās par pagātni, ko citi vai apstākļi sabojāja.

Neiestrēdz tur! Lūdzu.
Es gribu, lai esi laimīga!