|
dzeinax dienasgrāmata
18.decembris 2007 11:25
Es ticu cilvēkam savam, viņš noteikti kaut kur ir, nezinu tikai, cik gadu, cik jūru, cik jūdžu mūs šķir... Bet es gaidu un zinu - pat ja jāslīkst man būs,... atnāks pēdējais vilnis, kopā lai samestu mūs! |
29.oktobris 2007 01:12
Cilvēki dzīvo un ar neredzamām saitēm pieķeras cilvēkiem, kas ap viņu. Bet šķiršanās brīdī saites savelkas un trūkst kā vijoles stīgas, žēli skanēdamas un katru reizi, kad sirds saites irst, cilvēkam gauži sāp. |
31.janvāris 2007 23:47
...ātrāk vai vēlāk pienāk laiks,kad mīlēt un būt mīlētai gribas vairāk par visu pasaulē. |
|