Vienmēr vajag būt noreibušam. Tā ir visa gudrība. Lai nejustu drausmīgo Laika nastu, kas liec jūsu plecus lejup un spiež jūs pie zemes, vajag reibt bez pārtraukuma.
Bet no kā? No vīna, no dzejas, no mīlestības - kā paši gribat. Bet - jānoreibst.
Un, ja kādreiz uz greznas pils kāpnēm, grāvmalas zaļajā zālē, jūsu istabas krēslainā vientulībā jūs mostaties un reibums jau ir zudis vai pamazām zūd, - vaicājiet vējam vai vilnim, vai zvaigznei, vai putnam, vai pulkstenim, vaicājiet visam, kas zūdīgs un visam, kas cieš; visam, kas virpuļo, visam, kas dzied, visam, kas runā; vaicājiet, cik ir pulkstenis; un vējš un vilnis, un zvaigzne, un putns, un pulkstenis atbildēs jums:
"Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības - kā jums labāk tīk."...Š.Bodlērs

Vai nav skaisti teiks šai tveicīgajā jau vasaras dienā!