::::Kad cerības vairs nav nekādas,
kad nākotne tik tumšās krāsās rādās,
kad rīts ir miglains, vakars tumšs kā aka,
kad zvaigznes nobāl, tālāk nav vairs takas,
kad viss līdz pēdējam ir sabrucis pār tevi,
kad citos cilvēkos tu atrodi vairs tikai sevi,
kad tukšums sirdī nomāc lakstīgalas dziesmu-
tad piemini - Kāds vienmēr līdzās bija,
kurš runāja, kad nebija ko sacīt,
kurš dziedāja, kad citi cieta klusu,
kurš mīlēja, kad nemīlēja tevi,
kurš strādāja, kad rokas nolaidi gar sāniem,
kurš ticēja, kad pakļāvies tu māņiem,
kurš noglāstīja tad, kad naids kā uguns ēda.
Tu viņu nejuti, bet viņš tev līdzās gāja,
Un tavu krusta ceļu vēlreiz nostaigāja... |
