|
RETAVA dienasgrāmata
1.oktobris 2017 20:42
Vakars vēls. Tik koš un emociju pilns. Kaut brìvdienas bùtu garākas. Kad var laiskot no rìta ilgāk. Kad atver acis un steigas nav. |
18.septembris 2009 10:13
Mēs sāpinam mīļos cilvēkus, un pēc tam krītam depresijā. Nav jēgas nekam, gribas aizbēgt no visas pasaules. Kā, lai tiek pāri sāpēm, ko esi nodarījis citiem. Kā lai dzīvo ja neredzi tam jēgu vairs. Kapēc kapēc. Sāp.... |
17.septembris 2009 12:28
Kad cerības vairs nav nekādas, kad nākotne tik tumšās krāsās rādās, kad rīts ir miglains, vakars tumšs kā aka, kad zvaigznes nobāl, tālāk nav vairs takas, kad viss līdz pēdējam ir sabrucis pār tevi, kad citos cilvēkos tu atrodi vairs ... lasīt tālāk |
17.septembris 2009 12:24
Līst lietus un asaras dvēselē plaisā. Un sāpes kā urgas sirdsdziļumos raisās. Kā gribas man izkliegt šo sāpi uz āru. Tik saprāta balss klusi čukst man - par vēlu! |
17.septembris 2009 12:23
Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist, tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist. un brīžam, neko ļaunu nedomājot, mēs spējam otru aizvainot un pelt, un tad ar lielu pārliecību no darvas ... lasīt tālāk |
8.novembris 2005 15:21
Atrast vienam cilvekam kopiju, nav iespejams.
Katrs ir individs.
Vinjs ir tuvu, bet tai pasja laika nesasniedzami talu.
Ir gruti to pateikt, un vel grutak kluset un neteikt neko. ;((( |
|
27.janvāris 2004 11:45
Loti drankigi. |
|