|
|
vientullaa dienasgrāmata
Mums vajadzētu biežāk aiziet uz zooloģisko dārzu un pavērot pērtiķus.Šimpanze lec veikli kā politiķis...Un mazo pērtiķīšu vāvuļošana-ka tas atgadina mūs pašus! Jūsmīga tarkšķēšana gluži par neko!
/Ričards Oldingtons/ |
|
Es vēlos, māt, Tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas Tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi ... lasīt tālāk |
Krīt lapas,plīv lapas, un lidinās lapas
gar šurpu,gan turpu,gan teju.
Caur ābolu smaržu,
caur ābolu smaržu,
caur ābolu smaržu es eju. Šī smarža ir vīlēs un dvēseles dzīlēs,
uz rokām un pleciem tāpat.
Un jūtu,ka pietiek mums ... lasīt tālāk |
Reizēm viens vienīgs vārds var radīt brīnumu.Tas var piešķirt dzīvei jēgu,var palīdzēt tevi dziedināt, spēj dot cerības.... Bet viens vienīgs vārds spēj ari sagraut.Sagraut ģimeni,attiecības ar līdzcilvēkiem.Pat ... lasīt tālāk |
|
Bet vai laulība vispār nav gatavā elle?Nopietni, kurš to ir izdomājis?Diviem cilvēkiem gadu pēc gada jāpacieš vienam otru, pamazām nogarlaikojoties līdz nāvei.Visa tā krākšana un bezdēšana.Nē, patiešām, mēs taču it kā esot augsti attīstīta un ... lasīt tālāk |
|
Ja gribi patikt pats sev,Tad skaties kā citi to dara.Ja gribi saprast citus,Tad skaties pats savējā sirdī./Šillers/ |
Bērni...tie esam mēs paši.
Mūsu gara bagātība un mūsu gara nabadzība.
Mūsu pārveidotās sejas un mūsu pārveidotā ticība.
Koki nākamās vasaras lapas neredz, cilvēki redz.
Nav citas ieiešanas nākotnē kā caur bērniem.
/Z.Skujiņš/
|
Trīs lietas mani moca no mazotnes:
Kas biju, kas būšu un esmu kas es?
Daudz atbildes radās, daudz izzuda,
Līdz beidzot šī viena man palika:
Ne puķe, ne lapa, ne zieds es, ne zars,
Ne zvaigzne, ne saule, ne liesma, ne stars-
Es ... lasīt tālāk |
Nemiers-
Gruzdoša šķila:
Ne deg īsti,
Ne silda,
Dūmo gaisu.
Tiem kas šodienā viļas
Dūmi dvēseli pilda
Klaitot gaismu.
Strīds-
Vētra kas nolauž
Zaļam pīlādzim zaru.
Stumbrā brūce.
Tā var dzīt,
Ja to noglauž ... lasīt tālāk |
Pa mēnesstaru debesīs uzkāpj
Sniegpārslas sirds.
Pasmaidi, apsnigušais!
Baltus akordus rītdienas dziesmai
Uzstīgo naktsvijole.
Ieklausies, neticīgais!
Elpas siltumu atdod sniegiem
Tulpju sīpolā paslēptais ... |
|
Ja gribat , lai kādam vairāk tiek, dodiet viņam to pašu,tikai pa daļām. /A.Skalbe/ |
Visskaistākais un visgrūtākais darbs,-
Viņš apgalvoja,-
Ir iemūžināt sevī sidsapziņu.
Tad katru tavas domas aizmetni
Uzmanīs modra sardze,-
Gluži kā bites prot savu skreju
Sargāt pret viltvārdībām.
Sirdsapziņa-
Tas nozīmē ... lasīt tālāk |
Daudz negaidiit-noziimee nevilties.
Gaidiiju daudz-ruugti viilos.
Nu, paviideeja-
varbuut...
Nu, pasoliija-
varbuut...
Iet taalaak un nepallauties uz-
tiessaam.
Varbuut naaks,
varbuut buus,varbuut...
Daudz ... lasīt tālāk |
Nesaki man, kas ir tavs draugs,-
Tev taccu ir tikai pazinnas.
Nesaki man, kam tu tici-
Lai ticeetu jaabuut sirdij.
Nesaki man, ko tu miili,-
Miileet sevi nav miilestiiba.
Nesaki man, kas tu esi,-
Ak vai!Es zinu.
|
|
Sspaktele dara briinumus...ar massiinaam, ar maajaam, sievieteem... |
|
Prieki un beedas, laime un nelaime, juusmas un dusmas-viss pats par sevi nav nekas, vis ir tik daudz no svara, cik daudz no taa iztaisa;viss ir taads kaadu tu to uznnem.Laime var vaajo samaitaat, nelaime stipro speecinaat.Visu kas no aarpasaules tev ... lasīt tālāk |
Tikai tad ,kad izbridiisi cauri naktiim,
Kuraas sasnieg melni sniegi,
Un nevis veejss, bet saapes ssuupojas koku zaros
Un vairs nezini, kurp uz kuru pusi
Gribeeji doties, gribeeji iet,
Jo nav kur iet,
Visur saapes ssuupojas koku ... lasīt tālāk |
Kas cella cereejis ir kkiisellkalnus,
Tam kalnu priekssaa rokas nolaizzas.
Kas gaidiijis no dziives leiputriju
Tas aatri piekuust dziives putru streebt.
Skaists dziedaajums var klluut muuzzs galu galaa-
Bet diezin vai ir bijismaz pats ... lasīt tālāk |
...Cik bezpraatiiga gan cilveeka sirds!Taa neatziist savus maldus, ar mokaam taa pakllaujas loggikas likumiem un nennemdama veeraa svariigus pieraadiijumus,visiem speekiem censsas par savu ceriibu.
Taccu pienaak briidis, kad arii ssii ceriiba, ... lasīt tālāk |
Jaa...cik jauki buutu, ja dziivee kaads taa ietu pa priekssu, aizdagtu uguni peec uguns, lai mees nekad neaizmldiitos.
Piedod man, ja es prasu vairaak nekaa man pienaakas, bet es nevaru dziivot bez laimes. /Indraane/
|
|
