Dienasgrāmatas (blogi)

Aukstas kājas. Piparmētru teja, kas pamazām dziest milzīgi liela krūzē. Krūzes temperatūra nepatīkami kontrastē ar manām nosalušajam rokām.

Ieslēdzu televizoru, lai kliedētu vientulības sajūtu. Nelīdz. No ekrāna man žilbinosi uzsmaida laika ziņu diktors un pazino, ka līs vel vismaz trīs tuvākās dienas. Skaisti. Vienīgais kas man nāk prātā. Lai gan nabaga diktors jau nav vainīgs.

Telefona zvans. Otrā klausules balss jautā, vai nevelos šodien aiziet uz "Spoguļi". Ne par kādam kūkam. Pat par kilogramu piena šokolādes ne.

Pārslēdzu televizoru uz citu programmu. Multfilma. Daudz patīkamāk par smaidoso diktoru. Tur kads suns nepartraukti iekuļas nepatikšanās. Beidzot kaut kas šodien man liek pasmaidīt. Pekšņi nokaunos un parslēdzos atpakaļ pie diktora. Atkal smaids un jaukas dienas vēlējumi. Ptū, Tu velns! Reklāmas. Īsa pamācība dzīvošanā.

Ekrāns izdziest.

Iekurinu krāsni. Sāk sprakšķēt priedes pagales. Silti. Mājas sajūta. Nepārspējama. Un rudens ar savām lietavam mani vairs neuztrauc...