Laagadveesele: Gurdena vasaras novakare tumst, lēnām laisdamās saulrieta zeltā. Klusuma drošinātas, no jasmīnu un rožu krūmiem izkāpj smaržas, maigi apskauj un čukst: ļaujies! Kā tumšas bultas debesīs skrien svīres, alkaini kliedzot: Ļaujies! Ezera vilnīši glāsta kāju pēdas un mēnessgaismā draiski čalo: Ļaujies! Iegrimsti smaržās un vēsajā ūdenī - ļaujies! Vasarai, dzīvei, brīdim! Esi šeit un tagad! ;)

Treknais_Izdzimtenis: Dzīvei nav konkrētas jēgas. Ja arī ir, tad tikai tāda, kādu paši piešķiram. Jo LIELO jēgu mūsu ierobežotā uztvere diezin vai spēs sevī ietilpināt :)

mareo: Kamēr esi sistēmā, atbildes neatradīsi...vien reti, metafizisku emociju mirkļi, būs pieejami, kas tev klusi atgādinās par vēl joprojām atvērto iespēju...steiga un problēmas dvēselei netraucē - 24/7 viņa ir nomodā un norāda virzienu, kā caur steigas un problēmu labirintiem virzīties ārpus sistēmas...mūsu apziņa nojauš, bet baidās,... un tad vēl neļauj morāles paradigmas, kuras esam integrējuši sevī un vērtējam augstāk par Dzīvi! Morāle nav tikai viena, viņu ir daudz, un gandrīz nekad mūsu dvēselei ar tām nav pa ceļam...apziņai gan, gandrīz vienmēr. Diemžēl tie, kas izgājuši no tumšā sistēmas labirinta un sāk aprast un sadzīvot ar gaismu, reti spēj palīdzēt citiem...