Iepirkšanās

Lietus lāses grabēdamas sitās gar loga rūtīm. Bija agrs, viņai nāca miegs – vienmēr taču lietus laikā cilvēki ir miegaini. Taču šorīt krītošās lietus lāses viņai laupīja gulēšanas prieku. Pa gultu dīdīties arī īpaši nevarēja, pareizāk gan būtu teikt, ka nedrīkstēja. Viņš vēl gulēja. Un,  ja viņa neļaus viņam izgulēties, viņas brīvdienu iecere tiks norakta jau dīglī –neizgulējies viņš bija īgns un kašķīgs ļoti, ļoti ilgi. Tā nu, mīļā miera un savas idejas labad, viņa svempās laukā no gultas, iekāpa savās pūkainajās čībās, sataustīja pustumsā mīksto halātu, uzmeta to mugurā un devās uz virtuvi –ja jau negulēt, tad kafija bija tieši laikā. Pagaidījusi, kamēr uzvārās ūdens, viņa sameistaroja savu dziru, kā to dēvēja viņš, un nu šļūca dzīvojamās istabas virzienā. Pa ceļam uz galdiņ atstātā TV pults viņas rokās izpildīja savu misiju– vēl krēslainā istaba pielija ar spocīgi zilo ekrāna gaismu. Mīksts atpūtas krēsls, pleds, kafija – nu varēja mierīgi gaidīt, vai, pareizāk būtu teikt, varēja droši dīdīties gaidot, kamēr viņš pamodīsies. Bez viņas gultā viņš pat pa miegam sajutās vientuļš, tas bija jau pārbaudīts ne reizi vien. Un arī šis rīts nebija nekāds izņēmums. Viņa sadzirdēja noplakšķam uz grīdas viņa basās pēdas, tad kādu brīdi bija dzirdama tikai TV murdoņa, tad, kā parasti, kailām kājām plakšķinot, viņš devās uz dzīvojamo istabu. Labrīts, miegains skūpsts – ikrīta rituāls. Viņš palūkojās apkārt – viņa saprata un devās uz virtuvi pagatavot kafiju arī viņam. Tādu stipru, aromātisku. Kamēr viņa rosījās pa virtuvi, viņš iekārtojās viņas iesildītajā krēslā un sāka operēt ar TV pulti, līdz parādījās kāds ziņu kanāls. Tikmēr arī viņa bija atgriezusies no virtuves ar kūpošo kafijas krūzi rokās. Tā kā viņas vietiņa jau bija aizņemta, viņa iekārtojas uz paklāja pie viņa kājām. Tā viņi dzēra savu rīta kafiju, kamēr viņš beidzot tā pa īstam pamodās un pamanīja, ka halāts ir noslīdējis no viņas pleca. Maigs glāsts… Taču viņa šajā avantūrā neielaidās, šorīt bija svarīgi, lai viņš izpildītu viņas vēlmi, kuru iepriekšējā vakarā tik meistarīgi bija noklusējusi. Šķelmīgi smaidot viņa paskatījās viņa acīs un teica – ‘’Zini, mīļais, ko mēs šodien darīsim? Mēs brauksim uz veikalu pirkt kleitu.’’ Katrā vīrietī šī frāze iedveš šausmas, viņš nebija nekāds izņēmums. Noņurdējis kaut ko piekrītošu zem deguna, viņš turpināja malkot kafiju – viņa prātā šī diena bija neglābjami sabojāta. Taču viņa gavilēja – gan jau viņa zinās, kā vērst par labu sava mīļotā īgnumu.

Kafija, brokastis, duša – jau tuvojās pusdienlaiks, kad viņi beidzot tika laukā no mājas un beidzot devās uz veikalu. Viņš – vēl joprojām īgns par sabojāto dienu, viņa – gavilējot par gaidāmo iepirkšanos, roku rokā salijuši iegāja veikalā. Tērpu jūklis, nekā jēdzīga, viņš pie sevis nosprieda un jau dzīrās doties prom. Taču viņa bija kaut ko savai acij tīkamu pamanījusi – kāda zaļa tērpa maliņu. Atlaidusi sava mīļuma roku viņa aiztecēja pie šī tērpa, Izcēla to gaismā un saprata, ka tas ir jāuzlaiko. Pavisam noteikti. Viņš arī piekāpās, tāpat nebija nekādas nozīmes viņai iebilst, pretējā gadījumā pastāvēja risks neglābjami sabojāt arī otru dienas daļu. Viņa piemeta zaļo tērpu pie sava auguma, pagrozījās, bija nojaušams, ka arī viņam tas patika, lai arī viņš visiem spēkiem centās palikt vienaldzīgs un to neizrādīt. Uzmetusi viņam kārtējo šķelmīgo skatienu viņa devās uz uzlaikošanas kabīni. Iegājusi tur viņa novilka vieglo mētelīti, džemperi, kritiski paskatījās uz džinsenēm un izrāpās arī no tām. Tagad kārta bija apģērba uzdabūšanai mugurā. Tas prasīja zināmu piepūli. Brīdi aiz uztraukuma trīcošām  un no lietus vēl mitrām rokām pacīnījusies ap neskaitāmajām lencītēm, viņa klusi pasauca savu mīļumu, lai tas nāk palīgā. Un, viņai par pārsteigumu, viņš arī nāca. Ienācis šaurajā telpiņā viņš veikli novērtēja situāciju. Viņa priekšā stāvēja gandrīz kaila meitene ar saņurcīta zaļā tērpa lencītēm uz pleciem. Viņai palīdzēt viņš nu tiešām nesteidzās, viņa spogulī samanīja, kā iekārē iemirdzas, viņa acis. Pēkšņi viņa sakautrējās no neparastās situācijas un mēģināja ar tērpa krokām piesegt kairo augumu, kurš vēsumā bija pārklājies ar sīku zosādu. Viņš pavisam mierīgi novilka mēteli, džemperi – viņam bija kļuvis pārāk karsti, iekāre karsēja. Viņas āda šķita tik valdzinoša! Viņš maigi pieskārās ar pirkstu galiem viņas kailajam plecam, noglāstīja to pie viena notraucot no pleca arī tērpa un krūštura lencītes. Kamēr viņš tā maigi ar vienu roku darbojās ap plecu, ar otru nemanot tika attaisīts krūšturis, arī otrs plecs tika atbrīvots no lencītēm un tika pārklāts maigiem, straujiem lūpu dzēlieniem. No katra pieskāriena viņa sarāvās aiz pārsteiguma un aizvien pieaugošās labsajūtas, arī spriedzes, ko izraisīja neparastā situācija. Katru mirkli kāds varēja ielūkoties kabīnē, tad viņa nezinātu, kur likties. Taču drīz vien viņa straujie skūpsti un steidzīgi maigie glāsti, kas slīdēja lejup pa viņas augumu, lika aizmirst par to, kas būtu, ja… Viņa aizvēra acis un lāvās mīļotā rokām. Tērps izslīdēja no viņas rokām un spogulī viņam atklājās viņas nu jau gandrīz pilnīgi kailais augums. Vēl dažas viņa roku kustības, vēl steidzīgi glāsti…. Viņa rokām pārslīdot pār viņas krūšu galiem bija sajūtams, cik tie ir stingri. Viņas uzbudinājums pieauga aizvien vairāk. Kad viņa atvēra acis un paskatījās uz savu atspulgu spogulī uzbudinājums un iekāre ņēma virsroku pār saprātu. Viņa satvēra viņa roku un ieslidināja sev aiz biksītēm. Sajutusi mīļotā rokas bužinoties pa kaunuma matiem viņa aiz labsajūtas pavisam klusi ievaidējās. Spējš karstums iesitās viņas gurnos un klēpī, viņa neatlaida roku, kuru vadīja aizvien tālāk, zemāk, līdz viņš ar pirkstu galiem sajuta svelošo karstumu, kas nāca no viņas klēpja. Nedaudz atvirzījies no viņas auguma ar brīvo roku viņš attaisīja bikšu siksnu, pogu… Bikses noslīdēja līdz ceļiem. Ar kailo miesu viņš atkal piekļāvās meitenes augumam. Viņa sajuta sev piekļaujamies pulsējošu, karstu vīrieša tā  mirkļa būtību. Sajūtot pie muguras katru viņa locekļa kustību viņa pilnībā ļāvās mirklim. Biksītes tika noslidinātas uz grīdas (klusībā viņa pateicās iestādes cēlājiem – durvīm apakšā nebija spraugas), viņa nedaudz noliecās uz priekšu dodot ceļu uz kāroto mērķi kaistošajam vīrieša loceklim. Strauji iegājis karstajā meitenes klēpī vīrietis, lai nesāktu skaļi izpausta savu sajūsmu, līdz asinīm iekoda lūpā. Neparastā situācija uzbudinājumu vērsa milzīgu abiem. Pāris līgani straujas kustības, tad viņam vajadzēja uztvert savu mīļoto meiteni, lai viņa, baudot orgasma uzplūdus un atplūdus, nenošļauptos uz grīdas. Pašam viņam nācās atspiesties pret sienu, jo no pēkšņā, straujā sprādziena saļima kājas arī viņam.

Tik pat strauji, kā nāca uzbudinājums, nāca arī atslābums un kluss miers. Sazvērnieciski saskatījušies, viņi abi saģērbās, paņēma kleitu un izgāja no uzlaikošanas kabīnes. Abu jauno cilvēku sasarkušie vaigi, mulsie smaidi un mirdzošās acis kā nodevēja karogi nospīdēja, viņiem ejot cauri veikalam uz kases pusi. Samaksājis par zaļo, saņurcīto tērpu, viņš paņēma iesaiņojumu, saņēma savu meiteni aiz rokas un viņi abi izgāja no veikala. Klusībā pie sevis viņš domāja – nav nemaz tik slikti iet kopā ar mīļo meiteni iepirkties, nemaz nav slikti….