Iepirkšanās

Lietus lāses grabēdamas sitās gar loga rūtīm. Bija agrs, viņai nāca miegs –vienmēr taču lietus laikā cilvēki ir miegaini. Taču šorīt krītošās lietus lāsesviņai laupīja gulēšanas prieku. Pa gultu dīdīties arī īpaši nevarēja, pareizākgan būtu teikt, ka nedrīkstēja. Viņš vēl gulēja. Un,  ja viņa neļaus viņamizgulēties, viņas brīvdienu iecere tiks norakta jau dīglī –neizgulējies viņšbija īgns un kašķīgs ļoti, ļoti ilgi. Tā nu, mīļā miera un savas idejas labad,viņa svempās laukā no gultas, iekāpa savās pūkainajās čībās, sataustījapustumsā mīksto halātu, uzmeta to mugurā un devās uz virtuvi –ja jau negulēt,tad kafija bija tieši laikā. Pagaidījusi, kamēr uzvārās ūdens, viņasameistaroja savu dziru, kā to dēvēja viņš, un nu šļūca dzīvojamās istabasvirzienā. Pa ceļam uz galdiņ atstātā TV pults viņas rokās izpildīja savumisiju– vēl krēslainā istaba pielija ar spocīgi zilo ekrāna gaismu. Mīkstsatpūtas krēsls, pleds, kafija – nu varēja mierīgi gaidīt, vai, pareizāk būtuteikt, varēja droši dīdīties gaidot, kamēr viņš pamodīsies. Bez viņas gultāviņš pat pa miegam sajutās vientuļš, tas bija jau pārbaudīts ne reizi vien. Unarī šis rīts nebija nekāds izņēmums. Viņa sadzirdēja noplakšķam uz grīdas viņabasās pēdas, tad kādu brīdi bija dzirdama tikai TV murdoņa, tad, kā parasti,kailām kājām plakšķinot, viņš devās uz dzīvojamo istabu. Labrīts, miegainsskūpsts – ikrīta rituāls. Viņš palūkojās apkārt – viņa saprata un devās uzvirtuvi pagatavot kafiju arī viņam. Tādu stipru, aromātisku. Kamēr viņa rosījāspa virtuvi, viņš iekārtojās viņas iesildītajā krēslā un sāka operēt ar TVpulti, līdz parādījās kāds ziņu kanāls. Tikmēr arī viņa bija atgriezusies novirtuves ar kūpošo kafijas krūzi rokās. Tā kā viņas vietiņa jau bija aizņemta,viņa iekārtojas uz paklāja pie viņa kājām. Tā viņi dzēra savu rīta kafiju,kamēr viņš beidzot tā pa īstam pamodās un pamanīja, ka halāts ir noslīdējis noviņas pleca. Maigs glāsts… Taču viņa šajā avantūrā neielaidās, šorīt bijasvarīgi, lai viņš izpildītu viņas vēlmi, kuru iepriekšējā vakarā tik meistarīgibija noklusējusi. Šķelmīgi smaidot viņa paskatījās viņa acīs un teica – ‘’Zini,mīļais, ko mēs šodien darīsim? Mēs brauksim uz veikalu pirkt kleitu.’’ Katrāvīrietī šī frāze iedveš šausmas, viņš nebija nekāds izņēmums. Noņurdējis kautko piekrītošu zem deguna, viņš turpināja malkot kafiju – viņa prātā šī dienabija neglābjami sabojāta. Taču viņa gavilēja – gan jau viņa zinās, kā vērst parlabu sava mīļotā īgnumu.

Kafija, brokastis, duša – jau tuvojās pusdienlaiks, kad viņi beidzot tikalaukā no mājas un beidzot devās uz veikalu. Viņš – vēl joprojām īgns parsabojāto dienu, viņa – gavilējot par gaidāmo iepirkšanos, roku rokā salijušiiegāja veikalā. Tērpu jūklis, nekā jēdzīga, viņš pie sevis nosprieda un jaudzīrās doties prom. Taču viņa bija kaut ko savai acij tīkamu pamanījusi – kādazaļa tērpa maliņu. Atlaidusi sava mīļuma roku viņa aiztecēja pie šī tērpa,Izcēla to gaismā un saprata, ka tas ir jāuzlaiko. Pavisam noteikti. Viņš arīpiekāpās, tāpat nebija nekādas nozīmes viņai iebilst, pretējā gadījumāpastāvēja risks neglābjami sabojāt arī otru dienas daļu. Viņa piemeta zaļotērpu pie sava auguma, pagrozījās, bija nojaušams, ka arī viņam tas patika, laiarī viņš visiem spēkiem centās palikt vienaldzīgs un to neizrādīt. Uzmetusiviņam kārtējo šķelmīgo skatienu viņa devās uz uzlaikošanas kabīni. Iegājusi turviņa novilka vieglo mētelīti, džemperi, kritiski paskatījās uz džinsenēm unizrāpās arī no tām. Tagad kārta bija apģērba uzdabūšanai mugurā. Tas prasījazināmu piepūli. Brīdi aiz uztraukuma trīcošām  un no lietus vēl mitrāmrokām pacīnījusies ap neskaitāmajām lencītēm, viņa klusi pasauca savu mīļumu,lai tas nāk palīgā. Un, viņai par pārsteigumu, viņš arī nāca. Ienācis šaurajātelpiņā viņš veikli novērtēja situāciju. Viņa priekšā stāvēja gandrīz kailameitene ar saņurcīta zaļā tērpa lencītēm uz pleciem. Viņai palīdzēt viņš nutiešām nesteidzās, viņa spogulī samanīja, kā iekārē iemirdzas viņa acis.Pēkšņi viņa sakautrējās no neparastās situācijas un mēģināja ar tērpa krokāmpiesegt kairo augumu, kurš vēsumā bija pārklājies ar sīku zosādu. Viņš pavisammierīgi novilka mēteli, džemperi – viņam bija kļuvis pārāk karsti, iekārekarsēja. Viņas āda šķita tik valdzinoša! Viņš maigi pieskārās ar pirkstu galiemviņas kailajam plecam, noglāstīja to pie viena notraucot no pleca arī tērpa unkrūštura lencītes. Kamēr viņš tā maigi ar vienu roku darbojās ap plecu, ar otrunemanot tika attaisīts krūšturis, arī otrs plecs tika atbrīvots no lencītēm untika pārklāts maigiem, straujiem lūpu dzēlieniem. No katra pieskāriena viņasarāvās aiz pārsteiguma un aizvien pieaugošās labsajūtas, arī spriedzes, koizraisīja neparastā situācija. Katru mirkli kāds varēja ielūkoties kabīnē, tadviņa nezinātu, kur likties. Taču drīz vien viņa straujie skūpsti un steidzīgimaigie glāsti, kas slīdēja lejup pa viņas augumu, lika aizmirst par to, kasbūtu, ja… Viņa aizvēra acis un lāvās mīļotā rokām. Tērps izslīdēja no viņasrokām un spogulī viņam atklājās viņas nu jau gandrīz pilnīgi kailais augums.Vēl dažas viņa roku kustības, vēl steidzīgi glāsti…. Viņa rokām pārslīdot pārviņas krūšu galiem bija sajūtams, cik tie ir stingri. Viņas uzbudinājumspieauga aizvien vairāk. Kad viņa atvēra acis un paskatījās uz savu atspulguspogulī uzbudinājums un iekāre ņēma virsroku pār saprātu. Viņa satvēra viņaroku un ieslidināja sev aiz biksītēm. Sajutusi mīļotā rokas bužinoties pakaunuma matiem viņa aiz labsajūtas pavisam klusi ievaidējās. Spējš karstumsiesitās viņas gurnos un klēpī, viņa neatlaida roku, kuru vadīja aizvien tālāk, zemāk,līdz viņš ar pirkstu galiem sajuta svelošo karstumu, kas nāca no viņas klēpja.Nedaudz atvirzījies no viņas auguma ar brīvo roku viņš attaisīja bikšu siksnu,pogu… Bikses noslīdēja līdz ceļiem. Ar kailo miesu viņš atkal piekļāvāsmeitenes augumam. Viņa sajuta sev piekļaujamies pulsējošu, karstu vīriešatā  mirkļa būtību. Sajūtot pie muguras katru viņa locekļa kustību viņapilnībā ļāvās mirklim. Biksītes tika noslidinātas uz grīdas (klusībā viņapateicās iestādes cēlājiem – durvīm apakšā nebija spraugas), viņa nedaudznoliecās uz priekšu dodot ceļu uz kāroto mērķi kaistošajam vīrieša loceklim.Strauji iegājis karstajā meitenes klēpī vīrietis, lai nesāktu skaļi izpaustasavu sajūsmu, līdz asinīm iekoda lūpā. Neparastā situācija uzbudinājumu vērsamilzīgu abiem. Pāris līgani straujas kustības, tad viņam vajadzēja uztvert savumīļoto meiteni, lai viņa, baudot orgasma uzplūdus un atplūdus, nenošļauptos uzgrīdas. Pašam viņam nācās atspiesties pret sienu, jo no pēkšņā, straujāsprādziena saļima kājas arī viņam.

Tik pat strauji, kā nāca uzbudinājums, nāca arī atslābums un kluss miers.Sazvērnieciski saskatījušies, viņi abi saģērbās, paņēma kleitu un izgāja nouzlaikošanas kabīnes. Abu jauno cilvēku sasarkušie vaigi, mulsie smaidi unmirdzošās acis kā nodevēja karogi nospīdēja, viņiem ejot cauri veikalam uzkases pusi. Samaksājis par zaļo, saņurcīto tērpu, viņš paņēma iesaiņojumu,saņēma savu meiteni aiz rokas un viņi abi izgāja no veikala. Klusībā pie sevisviņš domāja – nav nemaz tik slikti iet kopā ar mīļo meiteni iepirkties, nemaznav slikti….