Rīcība nav akmens,ko cilvēks paceļ un met,un tad tas trāpa vai aiziet garām,un ar to viss beidzas-tā reizēm mēdz iedomāties jauni cilvēki.Līdzko šis akmens tiek pacelts,zeme kļūst vieglāka,bet roka smagāka.Kad tas tiek mests,tam atsaucas zvaigžņu ceļi,un,kur tas trāpa vai nokrīt,tur mainās Visums.No ikvienas rīcības atkarīgs visa kopuma līdzsvars.Vēji un jūras,ūdens , zemes un gaismas spēki,viss,ko tie dara,un viss, ko dara zvēri un zaļie augi,ir vajadzīgs un pareizi darīts.Tas viss darbojas līdzsvara robežās.No viesuļvētras un lielā vaļa niršanas līdz nokaltušas lapas kritienam un oda lidojumam it viss notiek kopējā līdzsvara robežās...Kurš zina,  kāda šī  pasaule ir patiesībā?Mēs katrs veidojam savu īstenību...Savā iztēlē mēs ekranizējam hipotēzes par to,kā varētu rīkoties,kas ar mums varētu atgadīties,un, kad nākotne kļūst par tagadni,šīs literārās vai ekranizētās versijas ,, bieži vien ietekmē mūsu izturēšanos daudz stiprāk,nekā mēs paši atzīstam.Tā nav! Tā nevar būt!,tomēr tā ir jābūt un tā ir.Tā ir un citādi nevar būt!Tas, kas bija  bijis,nekad vairs nevarēja būt...................