Pēdējā laikā kāda večiņa no rītiem pieturā centīgi mēģina no manis izdzīt velnu. Nu.. vismaz izskatās, ka tas ir sātans ko viņa manī saskata. Ar apskaužamu precizitāti katru rītu viņa nonāk pieturā laikā, kad es tur stāvu, nostājas tieši pretī un acīs skatīdamās centīgi purpina nesaprotamā mēlē, turklāt labi redzams, ka ne jau svētī viņa mani.. :)

Šorīt uznāca kārdinājums večiņai atdarīt - pabērt ar pārgrieztu sejas izteiksmi viņai iedomātas smiltis uz pleciem, paarvilkt iedomātu svītru pāri un veel šā tā patirināt rokas un degunu.., bet.. pagaidām atliku - ja nu vecene ķeras pie krusta vai ķiplokiem un sāk neganti kliegt?..