Austošais rīts mežā

Lēnam aizver savas nogurušās acis,  kuras grimušas asaru straumē un redzi sevi kā liela zaļa meža vidū kur egles savus zarus pāri met . Tiko austošā rīta, kad uz sunam vel rasa gul ko saules lekta briidi ar miglas segam sarga riits, rasas pilites ka mazas perlites spid zalaja sunu paklaja kas par zemi klajas.

Debesis  ka liela zila upe projam skrien bet makonji ka milzu siena vali par galvu velas! Sunu sega ka uguntiņas mirgulo  rasas pilites ... Maza skudriņa skrien padzerties pie sika piliena, ta ilgi spogulokas taja it ka sevi petitu... talak aiz vinas pie cita piliena liela ragaina briežvabole mazga savus ragus rita rasa!Viegls vejinjs supo smilgas tam lidzi supojas mazmazītiņš zirneklītis kura tikls uzvits starp divam viss augstakam smilgam. Vinja  tikla mazas pilites izskatas ka perlites kedite ... Sur tur iecivinas putni kas lido virs galvas.

Ejot uz priekšu skatam paveras klajs zils – ezers meza vidu. Udens taja tik rams ka spogulis ielukojoties taja redzi savu atspulgu un savas skumjas ...

Dazviet klusumi uzjauc kadas zivteles lekashana!!

Pagriezot galvu atpakaļ migla vel tikai celas un celas, augstak un augstak lai lautu saulei zemi sildiit, bet vel par agru tai celties.Tads klus ves vasaras rits .. dzestrs vejs atsitas pret seju, bet tu sedi ezera krasta dzeltenejas smiltiis un lukojies ramaja udeni  pa bridim  iemetot kadu akmenīti  taja  tadejadi izjaucot jau ierasto klusumu!

Pekshnji sajuti par sevi parslidam kadas rokas tik maigi, tik izjusti, ka tas tev liek nodrebet baidoties pacelt galvu lai redzetu kas ... aizver acis un laujies siim sajutam tik neparasti divainam. Sis  rokas nebeidz pieskarties tikai ka ar plaukstas siltumu pat nepieskaroties tavai adai, juti maigu enerģiju kas pilda tevi un liek sajust ka esi dzivs vel. Par plecu kads elpo juti so elpu silti maigo!

Ar aizvertam acim pagriezies pret vinju laujies sajutam zaudējot pamatu zem kajam Lupas ta viegli saskaras ka liekas ka pat nav saskarushas!atverot acis ieraugi divas dzelmes brunas acis sev pretii, kuras mirdz ka divi atvari kuros noslikt nav zel, bet tik pat atri cik acis atverusi aizver ... tu apskauj un juti pulsu it ka divas dzīves savienotu uz isu bridi .. liekas ka vairs neesi seit bet debesu plustosha upe peldi lidz laikam!

Burvīgo sajutu izjauc pekshnjas putnu kaligas. Celas vejs , mostas rits saule aust , iestājas rits meza ..

Atverot acis vinja vairs nav lidzas .. parmelke skatam paredzamo apkartni bet neko citu ka mezu un kokus vairs neredzi! Viss izudis .. viss izgaisis ka sapnis agra vasaras riita! Tu dodies talak meza ...

Koka miza tarps izmisīgi megina noslēpties no strazda trapiiga knabja.

Skudru puzni katra skudra skrien uz savu pusi. Pamani vienu skju nesot nogurušu skudru, ta leni iet atpalikdama no citam!

Citur rita rasa izmirkušais dadzis pirmajos saules staros zave savu kazoku.

Pa zariem leka mazs vaverens tik nedroši ,tik bikli macas no zara uz zaru parlekt. Bet saule ta kapj ar vien augstak un augstak lidz diena zalaja meza rit pilna spara....

Sunny