Nostaļģija :)

Šodien netālu no savas mājas redzēju mazu, burvīgu gaišmatainu meitenīti. Viņai bja apmēram 3 gadiņi, gāja pie rokas savai gados jaunajai vecmāmiņai, izskatījās, ka abas nāca no pastaigas pa Zoodārzu, jo turpat blakus tas bija. Meitenītes matu sakārtojums mani momentā iesvieda atmiņās par bērnību. Viņai galvas vidū bija izveidots tāds kā vilnis, /apmēram eklēra kūkas garumā un diametrā :))/, ko papildināja "zirgaste" pakauša daļā. Atcerējos tādu matu sakārtojumu savai bērnudārza draudzenei Loretai. Tāds pats matu vilnis, zirgaste, tikai garāka nekā mazaijai meitenītei, un mati bija biezāki. Skaisti, zeltaini, viļņaini mati, parasti saņemti zirgastē un matu vilnītis galvas augšpusē. Kā man patika tas vilnītis un tie garie mati! Kā man tādus gribējās! Es ar baltu skaudību apskaudu Loretu dēļ garajiem matiem un īpaši, dēļ tā vilnīša, kāds bērnudārzā bija tikai viņai. Tagad meitenes sen tādus nenēsā, mazajai meitenei laikam vecmāmiņa tādu izveidoja, arī atceroties savu bērnību. Man pašai mati bērnībā vienmēr bija īsi apgriezti, ne jau nu zēngalviņa, bet kādus pāris cm zem ausu ļipiņām. Manai vecākajai māsai bija bizes, bet mani mati bija īsi un man tāpēc tie nepatika. Vecāki manā vietā gribēja dēlu, varbūt pa daļai tāpēc lika man nēsāt īsus matus? Un toreiz jau bērni nebija tā audzināti, lai vecākiem kaut ko iebilstu.

Atceros, kā parasti tētis veda mani uz bērnu frizētavu, kas atradās toreizējā P.Stučkas, tagadējā Tērbatas ielā. Mans tēvs bija diezgan liels meitu ģēģeris (lai viņam vieglas smiltis! ), viņam ļoti patika arī frizierīte, pie kuras viņš mani vadāja. Viņu sauca Siilvija, tiešām ļoti glīta sieviete, "ar odziņu". Kamēr viņa apgrieza man matus, tētis parasti stāvēja turpat blakus un viņi abi flirtēja. Arī mans tētis bija simpātisks un Slvijai viņš patika, to labi varēja nojaust pēc sarunām un tā, kā Slvija smaidīja ar viņu sarunājoties. Esmu pārliecināta, ka ārpus tās nelielās koķetrērijas frizētavā starp viņiem nekā nebija, jo pretējā gadījumā tētis mani tik bieži turp nevadātu. :)

Ar rullīti matos vai bez, bet bērnība bija skaista. Ļoti jauka, ar daudz interesantām atmiņām, no kurām graciozais matu vilnis bērnudārza draudzenei un mana baltā skaudība tā dēļ ir tikai viena nostaļģiska epizode no tām visām. :)

Mums taču katram ir tādas, vai ne?