Vai es pazīstu vīriešus...

Vai es pazīstu vīriešus...

Hmmm...

Vai es pazīstu vīriešus?

Es satiku vīrieti, kuram bij eņģeļa spārni...

Klusītēm lidinoties virs pilsētas viņš aicināja mani līdzi...

Es lūkojos viņā un brīnījos...

... bet spītīgi neredzēju savus spārnus

Viņš aizlidoja...

Es satiku vīrieti, kurš izskatījās pēc eņģeļa...

Bet viņš nebija eņģelis...

Es kritu kārdinājumā...

Es kritu...

Viņš piecēlās un aizgāja...

Es satiku vīrieti, kurš vēlējās ieraudzīt citu pasauli...

Es viņam to parādīju...

Klusa sveču gaisma, glāstošas izjūtas, nebeidzams mīļums...

Viņš no tā nogura...

Es satiku vīrieti, kurš baidījās no sevis...

Es palīdzēju ieraudzīt to, kas viņam dots...

Viņš iemīlēja sevi...

Viņš devās parādīt sevi citām...

Es satiku vīrieti, kurš vēlējās rast mierinājumu...

Viņš centās..

Es centos...

Mums nesanāca...

Pie manis neatrada...

Viņš devās meklēt citur...

Es satiku vīrieti, kuru mīl kāda cita...

Man arī viņš iepatikās...

Viņš izvēlējās nemīlēt nevienu...

Viņš izvēlējās būt mīlēts...

Vīrieši:

- lido un aizlido

- krīt un ceļas

- vēlas un nogurst

- baidās un iemīlas

- meklē un neatrod

- noliedz un izvēlas...

Vai tādi ir vīrieši?

Nejautā man kādi ir vīrieši...

Es nezinu!

Es tiešām nezinu...