|
|
Uzticēšanās - vai ir vērts?
| autors: Lajs |
lasīts 9469 reizes |
komentāri: 108 |
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [40-60] |
|
| Abhots |
2001-12-30 14:38:39.280 |
| Vai tad tiešām tuvi cilvēki saucas par tuviem tikai tāpēc lai arviņiem varētu aliņu iedzert. Tad jau arī vecāku pienākumos nebūs iedziļināties bērnu likstās..., lai takš paši tiek galā ? 8) |
| seashell |
2002-01-02 09:28:39.327 |
Abhotam: Kā jau teicu, tuvi cilvēki ir tie, kuriem mēs izstāstām savas pārdomas, sajūtas, pasaules redzējumu. Bet mēs nestāstām bēdas.
Bet par tiem vecākiem.... zini, es padomāju - kāds ir mans ģimenes mnodelis? Un secināju - vecāki neiedziļinās bērnu likstās! Tur jau ir tā ģimenes būtība. Vecāki veido savus bērnus, bērni ir daļa no viņiem pašiem. Viņi ir tik ļoti saistīti, ka nekāda iedziļināšanās nav vajadzīga. Bērniem ir jāmācās pašiem tikt galā ar savās problēmām, vecāki tikai dod spēku, atblastu, lai viņiem vieglāk.
Manā ģimenē nekad vecāki nav risinājuši manas problēmas. Bet viņi vienmēr ir bijuši tuvumā, lai būtu ar mani. Bez vārdiem.
Un vēl .... manā ģimenes modelī nepastāv tāds jēdziens kā "vecāku pienākumi". Pienākums ir likums, kas jāpilda, uzņemoties noteiktas saistības. Bet ģimenes pamatā nav likumu. Ģimene ir brīvprātīga savienība, tā ir divu (un vairāk) cilvēku savienība, kuru viņi paši rada. Un viss, ko viņi dara, ir viņu sirdsapziņas diktēts, nevis kaut kāds pienākums. |
| Abhots |
2002-01-02 12:50:15.310 |
Savienību bez likumiem nemēdz būt ...
Pat vienkārši divu nejaušu ceļabiedru starpā ir likumi, un ja tie tiek pārkāpti, ceļabiedri pašķiras vai arī met pa aci. 8)
Bet katra redzējums par savu ģīmeni ir viņa personiskā lieta, bērni vecākus neizvēlas un ir pilnīgi atkarīgi no tā kā vecāķi šo ģimeni saprot ..., bet kam bija taisnība kam nē rādīs nākotne. Tiesa gan sabiedrībai ir tiesības uzspiest savu modeli, ja vien esi ieinteresēts būt par sabiedrības locekli. |
| Fiibija |
2002-01-02 17:32:44.700 |
| Man ir tikai viens jautaajums, kaa iemaaciities dziivot ar veesu sirdi...kaapeec man sanaak tik biezzi viirieshu deeelj sev nodariit paari, kaapeec man tik aaatri saap... |
| Abhots |
2002-01-02 18:02:40.920 |
Cilvēki pasauli vērtē divejādi: 1.-ar sajūtām un emocijām, 2.-ar prātu un loģiku. Tie kas jūtas pakārto prātam arī ir tie ar vēsajām sirdīm.
Vadoties no savām jūtām un izjūtām, atstājot prātīgumu tālu otrajā plānā, tu visticamāk nepareizi novērtē partneri pieņemot vēlamo par esošo, jo ne vienmēr tas kas ir itkā pašsaprotams tev būs saprotams otram cilvēkam. Rezultāts -nepatīkami pārpratumi un vilšanās.
Ja vie nodarīt pāri sev nozīmē kļūdīties, vilties. 8) |
| seashell |
2002-01-03 09:46:29.577 |
Abhotam: tu kļūdies attiecībā uz pēdējo tekstiņu.
Pirmkārt, pilnīgi mierīgi var apvienot sajūtas/emocijas ar prātu/loģiku. Vienā cilvēkā mīt abas šīs puses. Nav iespējams izslēgt ne vienu, ne otru. Jautājums ir tikai par to, kuro pusi izmanto vairāk.
Otrkārt, kā man šķiet, patiesi dzīvojot ar emocijām, klausot savai sirdij, cilvēks kļūst nevis nelaimīgs, bet gan ļoti laimīgs. Tikai ... ir jādzīvo nevis, pieņemot vēlamo par esošo, bet gan izdzīvojot esošo ar visu tā smeldzi.
Es ticu tam, ka laimīgs var būt tikai tas, kam ir sajūtām atvērta sirds, kas spēj just.
Ja mēs runājam par mīlestību, par vilšanos tajā utt, tad mans viedoklis ir tāds, ka mīlestība nav tad, kad es jūtu un man atbild. Mīlestība ir individuāla sajūta. Mīlēt iespējams arī tad, ja otrs cilvēks par to nemaz nezina. Bet tas jau ir cits stāsts. |
| Abhots |
2002-01-03 11:30:23.733 |
| Vispār jau neredzu kas tavā tekstā oponētu manējam, jo ja palasīsi ieraudzīsi vārdu - pakārtots, kas nozīmē ka ir gan prāts gan emocijas, taču viena īpašība ir "noteicoša". |
| Abhots |
2002-01-03 12:06:34.030 |
Nu par mīlestību es domāju apm. šādi:
Interesanta doma par to kas ir mīlestība.
Diez vai draudzība pārau mīlestībā, jo draudzība ir pakārtota mīlestībai, spējai ziedoties. Vienkārši ja tu spēj mīlēt tad tu mīli, tikai jāatceras ka mīlēt nozīmē ziedot nevis iekārot, tā ka pirms neesi ticis pāri savām iekārēm mīlestību grūti saskatīt. Bet runājot par sievietes un vīrieša savienību "mīlestībā", drīzāk jau jārunā par otro pusīti. Tu vari mīlēt daudzus ja vien vispār vari mīlēt, bet tad piepeši tu ieraugi to kuru noturi par savu otro pusīti un sajūti nepārvaramu tieksmi savienoties vienā veselā, saplūst radīšanas priekā. Es pat nezinu vai tā ir mīlestība, drīzāk tas ir tukšums, kas liek mums izjust nepārvaramu tieksmi to aizpildīt. 8) |
| seashell |
2002-01-03 12:07:34.733 |
| Tas, ko es gribēju teikt, ir, ka, vadoties no jūtām tā pa īstam, tu nekļūdīsies attiecībā uz savu draugu/partneri. Tās salauztās sirdis, vilšanās un tamlīdzīgas problēmas rodas nevis tad, kad uztver visu ar sirdi, bet gan tieši otrādi - kad mēģina sākt analizēt ar prātu. |
| Miledy |
2002-01-03 15:20:21.890 |
ZINI,MAN PASAI IR RUGTA PIEREDZE.ES UZTICEJOS SAVAI LABAKAJAI DRAUDZENEI PILNIBA...UN SAVAM PUISIM ARI,TACU VINI TO IZMANTOJA PRET MANI....
VINI SALAIDA,ZINOT,KA MAN TAS BUS MEZONIGI SAPIGI...ESMU TO JAU PIEDEVUSI VINIEM ABIEM,BET AIZMIRST TO NESPESU NEKAD...
AR TO PUISI NU ESMU IZSKIRUSIES,BET DRAUDZENE MAN VEL JOPROJAM IR...TAS BIJA SAPIGI-PAT PARAK...BET SAPRATU KA GALU GALA MES TACU DZIVOJAM TIKAI VIENU REIZI...UN NAV VERTS IZNIEKOT SO DZIVO TADAM LIETAM KAA-NEPIEDOSANA.SKIET KA VISU KADREIZ VAR PIEDOT...BET TIKAI TAD JA PATIESAM MIL ...
UN PATIESIBA MAN VIEGLAK TAJA BRIDI SO SAPI BIJA PATEIKT SVESIEM CILVEKIEM...VINI MANI NEPAZISTOT PALIDZEJA TIKT AR TO VISU VIEGLAK GALA...
VEEL TAGAD TO VISU NEVAR TIK VIEGLI AIZMIRST...PATIESIBA VISPAR NEKAD NEAIZMIRST...
NEZINU,BET MAN SKIET KA ES NEKAD TA NEVARETU RIKOTIES...TA IR NECIENAS IZRADISANA VISTIRAKAJA VEIDA...
PATIESIBA SAP,KA DRAUDZIBA VAT BUT VIENAM TIK NOZIMIGA,BET TAJA PASA LAIKA CITAM TA IR VIENA VIENIGA SPEELE...
ZINU TIKAI TO KA BEZ SAVAS MILAS DIENASGARAMATINAS ES NEBUTU TIKUSI TIK VIEGLI CAURI...PARASTI SAVAS SAPES IZSAKU PAPIRAM...UN TA MAN IR RAI VIEGLAK-VARBUT... |
| sys9291 |
2002-01-09 11:20:01.827 |
Sveiks Laj!
Zini personīgi man ir uzskats, ka uzticēt savu dzīves stāstu citiem it sevišķi pazīstamiem cilvēkiem nebūtu īsti prātīgi, jo pretējā gadījumā var rasties absurda situācija kad vienā mirklī cilvēkam sāk interesēt tikai cita it kā pavisam sveša cilvēka problēmas un viņa tuvākie (ģimene) paliek it kā novārtā. Pēkšņi rodas doma, ka svešie māk uzklausīt tevi labāk un spēj tevi saprast pareizāk un tuvāko cilvēku pārdzīvojumi un centieni kaut ko mainīt paliek neievēroti. Es domāju, ka tas cilvēks, kas dotajā situācijā ir atklājis savu dzīves stāstu man tuvam cilvēkam nav padomājis par iespējamām sekām. Tāpēc mans uzskats ir tāds: Pirms kaut ko stāsti citam padomā kādā situācijā tu nostādi sevi un to cilvēku kuram tu uzticies. Ar patiesu cieņu sys9291 |
| Tifanija |
2002-01-11 07:54:42.560 |
| Mildey; Tavs komentaars saapiigi aizkustinaaja mani, jo pashai ko liidziigu, bet ne to pashu nacies piedzivot...Un tados momentos vislabak uzticeties cilvekiem, kas ieprieksh abus nav pazinushi, jo vinhi sniegs visobjektivako atbalstu...Patiesiba daudz ko nevaru piedot sev, bet tas jau ir cits stasts... |
| Noveerotaaja |
2002-01-20 15:21:17.513 |
| Uzticies no sirds. Aizmet to mazo velniņu, kas čukst, ka viņš tev melo - viņš tev nemelo, viņš neizvairās no tevis, tās ir tika tavas iedomas. Tas, ka citi ir tev melojuši, nenozīmē, ka viņš ir tāds pats! Uzticies - vai tu zaudēsi viņu. Ieskaties viņa acīs! Vai redzi, cik patiesi tās uz tevi veras? Acis nekad nemelo, nekad! Kamēr tu nenoticēsi pati sev, ka viņš ir patiess pret tevi, patiešām patiess, tikmēr tu šaubīsies arī par viņu. Vaina jau ir tevī, nevis viņā. |
| nezināms |
2002-01-22 09:41:06.937 |
| 100% uzticēties var tikai pats sev un arī tad nevienmēr, jo arī pats sevi šad tad mēģini piemānīt. Tā viņš ir. |
| Sensenmann |
2002-01-29 14:17:19.153 |
| Laipni lūdzam, atklājieties cik gribat un kam gribat, bet vienmēr jāatceras, ka visu atklāto 99% gadījumos pavērsīs pret jums. Ja jau to dara tuvi cilvēki, tad ko prasīt no citiem?... |
| deliksii |
2002-02-01 12:05:37.437 |
| Uzticiiba, uzticeeshanaas sev citiem.... manupraat patslabaakais veids kaaa atbriivoties no taas neglaabjami smagaas nastas, kas gulstas uz muusu pleciem. Jo ir tachu tik smagi... Ja vien ir cilveeks, kurma juus no visas sirds uzticieties, saglabaajiet to draudziibu muuzhiigi un jums buus cllveeks, kursh spees juus izglaabt iistajaa briidii ar iistajiem vaardiem.... un ar iisto atrashanos juusu tuvumaa.Bez izlikshanaas un apaksheejaam domaam: Kaut tu aatraak aizveertos.", bet gan ar savu plecu,kursh ir kljuvis arii par TAVEEJO!! Atliek tikai speet noticeet tam visam... un nevilties |
| Nutinja |
2002-02-05 14:11:35.793 |
Sevis atklaashana, vai tas ir meeginaajums rast par sevi iespaidu labu vai sliktu? Jaa labaak vispaar to nedariit, bet tas nav iespeejams jo cilveeks ir taada buutne, kuram nepaartraukti vajag izpausties, vienalga kaadaa veidaa.
Sevis atklaashana pie alus kausa tas ir tas pats, kas staastiit par sevi sienai, jo viss no riita aizmirstas, pat tas, ko pats esi staastiijis. Nee nu taa meedz notikt. |
| ess |
2002-02-08 16:02:14.860 |
Ir tik patiikami kaadam uzticeties, tachu pareizāk buutu teikt, ka ir patiikami apzinaaties, ka tevi ir kaads kam uzticeeties - kaads, par kuru droshi var zinaat, ka vinnsh to neizstaastiis taalaak visiem saviem draugiem.
Uzticeeties var tikai draugiem un miillotajam cilveekam, protams arii vecaakiem, bet to vajag dariit tikai tad kad instinktiivi juuti, ka tieshaam shim cilveeekam es varu uzticeeeties. Nojauta arii var pievilt. Mani pieviila. Es uzticeejos savam draugam sho to pasakot par savu intiimodziivi, tachu veelaak es to pashu dzirdeeju no citiem cilveekiem un jau daudz izpušķotākaa veidaa - arii labi vismaz turpmaak zināshu kas ir kas.
Ar draudzeneem ir taa, ka nevar jau zinaat cik ilgi būsi kopaa ar sho konkreeto meiteni. Es piemeeram uzticētos tai meitenei par kuru zinaatu, ka vinna nemeedz visu izbazūneet pa visu pasauli. Un ļoti svarīgas ir arī manas jūtas pret viņu - uzticos tikai tad ja man ir nopietni nodomi t.i. es vēlos ar viņu būt kopaa ilgi. Par uzticiibu nevareetu buut nerunas, ja es iepaziitos viena vakara attieciibaam.
Es vispaar pirms cilveekam saku kaut ko nopietnu pateikt, vispirms censhos vinnu noverot attieciibaa uz citiem cilveekiem. |
| nezināms |
2002-02-09 00:46:17.420 |
| ...Taa buus vienmeer-kaads atklaasies& kaads laus,lai vinu atklaaj...Kaads-uzklausiis& sapratiis,kaads-iesplaus aciis & neieklausiisies,bet lai vai kaa-Taa ir saspeele.Tas ir kaa Tenisaa(-Tev piespeelee bumbinu &Tev ir iespeeja to atsist atpkal & arii-aizbliezt garaam!) |
| :) |
2002-02-09 01:00:13.123 |
| ...Vai ar Jums Nekad taa nav bijis,ka Tu sastop cilveeku& Jau peec mirkla sajuuti,ka esat vai "zinaami"10 gadu,kaut iisteniibaa nee----Taa ir gadiijies man ar peec ilga laika saskrienotie varam buut ,kaa tiko skiirushies!Taa ir fantastiska sajuuta,ka zini,ka Esat viens otram uzticeejushies bez norunaam,bez noteikumiem...Un vienmeer starp TEVI & to otru paliek kaada naredzama saikne.Tu vienkaarshi dziivo & esi laimiigs,jo zini,ka = cilveeks ar ko juuties kaa pats ar sevi(briivi).Un tur sleepjas visa mirkla burviiba-TU baudi ik mirkli tai briidii,jo JUUS ESAT. |
|
|
|
|
|
|
|
