|
|
Kas ir pareizi un kas nepareizi?
| autors: Orchid |
lasīts 11635 reizes |
komentāri: 426 |
| << atpakaļ |
|
| Komentāri [366-386] |
|
| pooh |
2004-09-13 17:51:15.857 |
Apmeeram 5000 dainaas. Dievs ir vaards, kuru latvieshu pirmtautas pieshkjiira, lai abziimeetu visuma sapraatu, to gaismu, kas ir aiz naaves sliekshnja, tam, ko taa iisti objektiiv nav iespeejams manifisteet, bet kursh veido to ko deeveejam par dabas, fizikas, kjiimijas..un citiem likumiem, kuri jau pastaav neatkariigi no mums.
Neabshaubaami latvieshi un vinju priekshtechu tautas sho vaardaa nenosaucamo deeveeja par Dievu. Un taads tik tieshaam ir viens. Bet citu tautu skats, luukojoties no cita subjektiivaa skatu punkta veidoja ko citu, pieshkjirot citas, shai tautai raksturiigaas iipashiibas.
Bet apzinot to, ka she miitosho izpratne tam ko vinji/mees deeveejaam par Dievu ir visai atshkjiriiga, un jauno aizjuuru zemoshanos un kalposhanu kaut kaadam Jehovam she par pilnu neviens nenjems, iebruceeji nozaga mums piederiigo jeedzienu Dievs, lai to piekjibinaatu saviem dievekljiem. Taadejaadi cerot uz labaakiem panaakumiem. Bet tik prastu shmaikshanos jau she par nopietnu neviens neieskatiija, vismaz pirmos piecsimts gadu, un gluzji otraadi veel vairaak atgruuda no ticeeshanas juudu dieviibaam.
Par ko veel 18. gadsimtaa rakstiija kristiigais hronists Hupels. |
| betkastadesesmu |
2004-09-14 00:21:17.420 |
| Tu saki ap 5000 dainas - OK. Sakaņā ar šīm dainām vai Dievs ir viens vai ir vairāki? Vai Dievs ir persona vai bezpersonisks? Varbūt šiem jautājumiem attiecībā uz Dievu nav nozīmes - vajag tik pielūgt kaut ko? |
| pooh |
2004-09-14 09:43:08.000 |
Dievs ir taapat kaa smiltis. Vienlaiku viens un vienlaiku neizmeerojami daudz. Vienlaikus viens un vienlaikus katraa latviesha maajaa. Dievs ir likums un padoms, kuri arii latvju dainaas ir personificeeti. Dieva likums, kaa Maara un Dieva padoms, jeb jaunvaardaa -sirdsapzinja kaa Laima. Maara izteelee paartapa par Dieva likto atsevishkju dabas paraadiibu un norishu personificeejumiem. Veeja maate, mezja maate... Vispaar latvieshi miileejushi personificeet visu dziivo. Pat taadas lietas kaa dveesele, patiiba tika gan verbaali gan vizuaali personificeeta.
Katraa gadiijumaa Dievs ir viens un netika mineeti dievi. Dievs ir Dieva vaards, verbalizeets personificeejums. Veel ieveerojami agraak, apziimeejuma Dievs vietaa bija Jar. Un arii vinja Saule.
Veel tagad ir gana daudz dainu, kur variantos ir gan Dievs gan Saule.
Peec legjendaam, lai taptu par skali ( apdaavinaati cilveeki, kuriem piemita speejas teegaat liktenjus un dziedeet) pretendentu nosuutiija pie Dieva, vaarda tieshaa noziimee. Muusdienaas shis staavoklis paziistams kaa kliiniskaa naave. Barons atbilstoshaas dainas ievietoja sadaljaa Debesu trepes. Taatad peec tieshas sarunas ar Dievu pretendents vai nu neatgriezaas, vai atgriezaas vinjas Saules apgaismots ar citaadu skatu uz realitaati. Tas dazjkaart notiek netiishi un arii muusdienaas. Parasti tikshanaas ar Dievu ir kaa tikshanaas ar personificeetu gaismu, taa vismaz muusu ieksheejaas sajuutas to atveido muusu saprashanaa.
Par pieluugsmi. Nav nekaadu zinju,ka latvieshu priekshtechi buutu Dievu pieluugushi. Dainaas tas tiek atspoguljots kaa teevs, celja biedrs, draugs. Kuram bijiiba pienaakas arii atbilstoshi mineetajiem. Bet nav mineets, ka Dievs buutu jaapieluudz vai jaaklausa kaa kungs, pashiem kalpojot Dievam. Arii man shkjiet diivaini, ka Dievs vareetu gribeet pieluugsmi vai kalposhanu. Ja tas taa buutu, tad tas liidzinaatos kaut kaadam hanam, vai kjeeninjam.
Man buutiibaa ir gana ar shaadu pieeju, kuru varu saukt un arii saucu par latvisku. Un skatu to kaa labu, man un citiem latvieshiem. Taapat kaa cita tauta par labu skata kalposhanu, pat vergoshanu (kr. - rab bozjij).
Kristietiiba gan laika gaitaa no judaisma Jehovas nonaakusi pie triis atsevishkju dieviibu satversmes. Pasludinot Jehovu, vinja garu, un Jeezu, kaa atsevishkjus gariigaas satversmes paarstaavjus, ar dazjaadaam funkcijaam, taadejaadi veidojot panteonu. Bez tam laika gaitaa muuki savaa viirishkjaa vientuliibaa izkristalizeeja veel vienu panteona paarstaavi, - dievmaati, kura nu jau tiek pieluugta liidzveertiigi paareejaam dieviibaam, kuras teels tiek veidots un skuupstiits zemojoties. Vareetu jau domaat par analogjiju ar latvisko Dieva izpratni, kad trancedentaalaa buutne tiek daliita peec saprashanas atsevishkjos teelos. Bet tam pretrunaa ir apstaaklis, ka kristietiiba uzskata Jeezu par Dieva deelu, vienlaikus deeveejot to par Dievu-deelu.
Buutiibaa kristietiiba liidzinaas senajaam religjijaam, kuraam raksturiigs panteonisms. Ar galveno buutni, ar... |
| pooh |
2004-09-14 09:44:13.250 |
...pirmajiem paliigiem, tad zemaakajiem ercengjeljiem, engjeljiem kjerubiem, izraidiitajiem engjeljiem (kritushajiem, kuri no Lucifera virsvadiiti..u.t.t. Jaasaka, ka sho panteonisko iekaartojumu kristietiibaa nepaarzinu visos siikumos.
Mani apmierina latvieshu pienjemtais panenteisms - Dievs visaa, kas nav viss. Iemiesots kaa teels Visuma ritmos kljuustot par visa satversmes neatnjemamu sastaavdalju, kaa likums un arii kaa padoms.
Dieva lielaakaa daavana cilveekam, un arii vienlaikus sods, ir kauns. Kas caur muusu uztveres sirdsapzinju speej gan paliidzeet, gan sodiit, itin kaa ar lineaalu pa pirkstiem ;)
Jungs uzskatiija, ka izteele ir cilveeka speeja harmoniski sapaarot mateeriju ar garu, apzinju ar kolektiivo neapzinju. Talantiigi cilveeki speej tikai nokopeet dabas noriises, atspoguljojot taas un verbaali saglabaat un atstaastiit. Tikai gjeeniji speej sakombineet sevii laiciigo un gariigo, radot teelus. Kurus tad paarmanto un saglabaa talantiigie.
Konkreeti dainu gjeeniji mums nav zinaami, bet talantiigie, saglabaaja liidz muusdienaam latvisko trancendentaalismu harmonijas teelu gandriiz vai neskartu. Nezinu vai Krishjaans Barons to apzinaajaas, vai tikai tiiri intuitiivi centaas pasargaat gjeenija radiitaas dainas no citu tautu un kultuuru ievazaataa, bet katraa gadiijumaa tas vinjam ir izdevies.
Un neredzu iemesla, kaapeec lai tas neizdotos arii citiem latvieshiem muusdienaas un naakotnee, neskatoties uz visiem meegjinaajumiem apgaaniit, nozagt, vai plagiatizeet latvisko gariiguma izpratni.
Latvisko Dieva sapratni par augstaaku skatu kaut vai tamdeelj, ka nekad taa nav meegjinaata uzspiest kaadai citai tautai, jo ir vienreizeeja un iederiiga tikai latviskajaa dziives harmonijas sapratnee.
Var piedzimt par latvieti un veelaak paartapt parko citu, var piedzimt par ko citu un paartapt par latvieti. Bet nevar buut piemeeram anglis un vienlaikus pienjemt kaa savu latvisko dievzinju, vienlaikus paliekot par angli. Taapat kaa nevar pienjemt citu tautu dievzinju, vienlaikus paliekot par latvieti.
Lai gan pashlaik notiek paarmainjas, un par latvieti saak uzskatiit latvijas pilsoni. Bet shii tiiri materiaalistiskaa latviskuma apziimeeshana domaajams neskars gariigo satversmi. Un joprojaam par latvieti (tagad tiek lietots termins -iistens, lai noshkjirtu formaalos latvieshus no patiesajiem) tiks uzskatiits cilveeks, kursh atziist senchu tradiicijas, tikuma likumus un dievestiibu, kaa patiesi savus. |
| betkastadesesmu |
2004-09-15 02:40:16.640 |
| Nu kristietībā ir viens Dievs, bet trīs personas. Par to Marijas kultu - tas nav bībelisks, tomēr no tā ir cēlusies arī "latviešu Māra" un Latvija kā "Māras zeme". |
| pooh |
2004-09-15 09:34:45.577 |
Nu no kristietiibas nav Dieva, ir Jehova/Jahve, vai tamliidziigi. Dieva vaarda piekjibinaashana Jahvem ir no latvieshu viedoklja Dieva apgaaniishana.
Latvieshu Maara ceelusies no Marijas ;)) Ko tik neizdomaa, lai meegjinaatu ieskapeet kristiigi juudiskos teelus latviskajaa dievestiibaa. Tikpat vareetu apgalvot, ka Jehova izveeleejaas Mariju par sava deela izneesaataaju, lai godinaatu savu trancendenci arii materiaalajaa pasaulee, un godinaatu izredzeetaas tautu Baltijas juuras krastaa ;))
Ide. "mar-" - purvs, juura, no kaa arii mare (Kurshu mare), lsh. "maare" - juura; v. Meer - juura, Moor - purvs.
Liidziigas izcelsmes ir arii vaards - maate.
Juuras maate, nmezja maate, veeja maate. Jeb Juuras maare, mezja maare, veeja maare.
Iespeejams, ka liidziigas izcelsmes ir arii Marijas vaards.
Mums Dievs, kaa jau mineeju ir kaa smiltis un ir visaas latvieshu personaas. No Dieva mees naakam un pie Dieva ejam. Taada savdabiiga seeklas seeshana un savaakshana.
Preteeji kristiigaji juudiskajam, - no zemes naacis, par zemi jaapaliek.
Ne velti muus deeveeja par Dieva tautu, un muusu zemi par Dievzemiiti jau sensenos laikos, kad griekji, eegjiptieshi, un daudzas tuvaakaas tautas she braukaaja liktenjus teegaat, speeku un gudriibas smelties.
Latvieshi ir arii prakstiskas dabas. Mezjs, juura, dzimshana, naave, Vinja saule, Sjii saule un citas lietas ir juutamas un taapeec arii ir par pamatu Dieva likuma uztverei. Bet kristiigie, juudu likumi - bausliiba, tik uz papiira rakstiita, ko kaut kas kaut kur reiz itin kaa no kaada Jahves pierakstiijis. Lai juudiem sokas, ja vinji sho rakstiito par labaaku skata nekaa to, kas simtiem miljonu, miljardu gadu she liidzaas visuma likumu pauzj.
Tikam peedeejais latvietis veel dziivs buus, vinjsh par labu skatiis Dieva daavaato, Maaras zemi, juuru, mezjus, veeju, pienu. Bet par ljaunu, katru, kursh Mein kampf, Kapiata, Bibeli, vai veel kaadu savu rakstu darbu Dieva vietaa gribees iestuukjeet.
Un nobeidzot pljaapas par latvisko pareiziibu, var ar to, ar ko saakaas shii tiraade par labo un ljauno, ar Orchid teikto: "Miljons jautājumu uz kuriem nav atbildes tikai tādēļ, ka Tu nespēj saprast, kas ir un kas nav pareizi, un brīdī, kad Tev cenšas atvērt acis uz jaunām zināšanām Tu apmulsti, saraujies čokurā un mokies fiziskās sāpēs, jo Kāds, kurš saka: Tu dzīvo nepareizi! cenšas pārņemt Tevi Tavus sapņus un cerības.. Tev sāp, jo Tu sāc zaudēt sevi un prātot: Kas tad ir pareizi, kā ir jādzīvo?
Domaaju, ka esmu atbildeejis. Man jaadziivo ar sho zemi, juuru, Sauli, Vinju sauli, Dievu. Un man nepatiik kad saap un paarnjem manus, manu senchu sapnjus un satversmi.
|
| pooh |
2004-09-15 09:39:11.030 |
| p.s. kljuudu labojums ;" Bet par ljaunu, katru, kursh Mein kampf, Kapiata, Bibeli,...". Nevis "Kapiata", bet "Kapital". |
| usumi |
2004-09-18 09:13:27.123 |
Ir jauki, ka par to vispār domā, nav tik svarīgi, tieši ar kādām emocijām, tie nu ir tie jautājumi, kurus nisanāks apiet - ja vien esam godīgi ar sevi. Tas pat var izsaukt zināmas šausmas, tādas slēptas un mazītiņas... Jauki, ka raksta autors necenšas atbildēt citu vietā, tikai pajautā - sev, vispirms.
|
| usumi |
2004-09-18 09:21:01.060 |
| Vēl viena nianse. Izteikties par šādām dziļi filosofiskām, eksistenciālām tēmām ir aizraujoši, bet, cik ļoti izpratne iet kopsolī ar ikdienas dzīvi? Apgarotības izjūta, piemēram, baznīcā, un, kas pēc tam? Tā vien liekas, ka mazāk būtu jārunā, vairāk jādzīvo- |
| bumerangs |
2004-09-18 09:45:16.390 |
| Mums iesaka laimē lūkoties debesīs, zvaigznēs un mēs noticam un jūtamies laimīgi.Arī tas ir labi, bet kur ir bērna prieks.Redzēt visu apkārt un PRIECĀTIES, patiesi priecāties.Kādus mēs gribam redzēt savus bērnus - es savus smejošus, priecīgus un radošus.Arī mēs pieaugušie esam bērni - dieva bērni.Varu justies laimīga sev iestāstos, sakatot skaisto, labo sev apkārt, bet tam klāt vajadzētu pielikt arī prieku,tādu ,ka katra tava ķermeņa šūna jūt tavu dzīvotgribu, dzīvotprieku.Esmu pieaudzis cilvēks, bet tikai mācos būt... |
| bumerangs |
2004-09-18 10:05:24.373 |
| Tēma būtu interesanta. Mani arī intersē netikai mateiālās lietas, bet vai kāds šajās sarunās ir ieguvis kādas jaunas zināšanas,atklāsmi.Es arī kaut ko meklēju, tāpēc jau esmu šajā lapā ieskatījusie, bet jūtu, ka tā ir tikai laika nosišana, tā vietā, lai darītu kau ko vērtīgāku. Es negribu noniecināt neviena domas, zināšanas. Bet es šaubos vai šādā veidā var gūt to ko mēs meklējam, jo paliek mūsu pieredzē tikai paša izdzīvotais, izjustais piedaloties dzīvē nevis runājot par to. |
| pooh |
2004-09-19 19:53:51.653 |
usmi, vai gan dziive nesasdtaav no maziem "soliishiem", - padzershanaas, paeeshanas, pastraadaashanas, paguleeshanas, pamiileeshanas, pastaigas, papeldeeshanas, palasiishanas, padomaashanas, pasapnjoshanas... Taa jau arii manupraat ir ikdienas dziives. Ikdiena gan katram atshkjiriiga, briizjam gan liidziiga, bet ne vairaak.
izpratne un praktiskais pielietojums. Nu jaa, nav iipashi biezji taa, ka ir prasme, piemeeram uneversitaatee ieguutaas zinaashanas pielietot ikdienaa, taapat arii gariigaas atklaasmes, atzinjas, visbiezjaak taa arii paliek, kaa jauki mirklji. Prasme likt lietaa to, kas ir, vai taa ir gariigaa, emocionaalaa, izgliitiibas, vai finansu sfeera ir diezgan maz indiviidiem.
Bet tas jau nebuut nenoziimee, ka prasmes un guutaas atzinjas nav savietojamas. Taapat arii nedomaaju, ka buutu kaads pamats domaat, ka jau mineetaas lietas, kuras vareetu deeveet par dziiveszinju, nebuutu savietojamas ar ikdienu.
bumerangs, protams nevar apgalvot, ka kaads kaut ko jaunu uzzinaajis. Varu teikt, ka es gan esmu stiprinaajis savu zinaashanu kopumu, taapat arii iemanjas poleemikaa, argumenteeshanaa.
Atklaasme aarkaartiigi reti rodas lasot kaadus tekstus. Bet kaa ierosinaataajs taalaakaam paardomaam, apcerei, kas noved pie atklaasmes var buut arii kaads no she lasiitajiem tekstie, teikumiem.
Ja meklee kaut ko, tad biezji neko arii neatrod. Un tieshaam shaadi mekleejumi ir laika nosishana. Un gan jau ir kas veertiigaaks daraams, kur zini ko un kaapeec tu dari.
Pieredze neabshaubaami ir tikai pasham guustama, bet ja pieredze ir balstiita uz citu pieredzes guutajaam atzinjaam, un to sniegtajaam zinaashanaam, ir lielaaka iespeeja manipuleet ar informaaciju, lai izvairiitos no kljuudaam un guutu vairaak patiikamu emociju. |
| ivis |
2004-09-27 14:02:41.077 |
| Un kurš gan var pateikt kā ir pareizi un kā nepareizi??!!!Vai tiešām cilvēki dzīvo pēc viena parauga un vienādiem mērķiem??? Nav noteikts standarts,katrs dzīvo tā,kā pašam liekas pareizi un neviens nenoteiks vai vīrietis gatavos vakariņas vai sieviete. |
| pooh |
2004-09-28 00:48:05.390 |
| Pateikt, kas pareizi, kas ne, var katrs. Cilveeki pashi izveelas paraugus un tos variee. Nevar teikt, ka neviens neko nenosaka. Katraa gadiijumaa kaads vienmeer to dara, gala beigaas kaut vai pats ;) |
| Ermijs |
2004-09-28 13:15:53.420 |
būtībā tas ir kārtējais dzīves jēgas meklējums. dzīvei jēgas nav, - to var tai piešķirt tikai katrs pats.
tomēr ir kāda Lao Še aprakstītametode. reiz pie Skolotāja ieradās jauns mūks un lūdza izskaidrot dzīves jēgu. Skolotājs pieveda jaunieti pie mutes mazgājamās bļodas un uz krietnu brīdi iegremdēja tur mūka seju. Jaunietis aizgāja apskaidrots...
vēl iesaku izlasīt K.Vonenguta ,,Čempionu brokastis--
vēlu veiksmi! |
| piladzis |
2004-09-28 14:09:09.687 |
| Diez cik gadu ir tam kas rakstija šo rakstu.Mazliet naivi.Vispar zinami jautajumi un tik pat prognozeejamas atbildes.katram dzīve liek priekšā savas problēmas un savus risinājumus.Tad risini, meklē.katram jāiegūst sava pieredze, katram jāizdara savas kļūdas, katram tās jāvar izlabot.Mācīties no tām vai nemācīties tas ir cits jautājums. |
| Ermijs |
2004-09-28 14:33:35.340 |
nevaru pielrist cien. Pīlādzim, jo tieši pieredzes iegūšanas procesā var pagūt savārīt tādus sūdus, kādi vairs nav izstrebjami, ne labojami. jāmācās no svešām kļūdām.
vaimanas autoram pietrūkst nelaimes, - īstas, ikdienišķas un sāpīgas, tad jēgas jautājums pagaisīs.Pagaidām var iztikt ar dzīves sniegto,neskaitāmo prieku apjēgšanu, - arī tur ir jēga. Vai arī palīdzēt kādam, - arī jēga! |
| piladzis |
2004-09-28 14:45:30.263 |
| Kāpēc jāmācās no citu kļūdām, tad varbūt mēs sāksim mācīties no citiem kā mīlēt , kā gulēt utt.Var būt pareizāk ir nevis mācīties , bet ņemt vērā citu pieredzi, tas būtu pareizākais risinājums. |
| dartz |
2004-09-28 15:22:35.797 |
| blje kaa vareetu nopisties!!!!!domaaju ka pisties ir pareizi...dereetu ritiigu grupnjiku uztaisiit, ar kaadiem 20 cilveekiem...nezinu vai tas ir pareizi, bet domaaju kaa taa tik jaadraažas, savaadaak jau nav intresanti:))) |
| Ermijs |
2004-09-28 19:59:55.107 |
pīlādzim.
mācīties no citu kļūdām ir patīkamāk, produktīvāk un mazāk sāpīgi. pirms ir iespēja ...ņemt vērā citu pieredzi, tā ir jāapgūst, - jāiemācās.
kretīns ,,dartz--, - piemēram arī ir mācījies, - tikai no sev līdzīgiem. |
|
|
|
|
|
|
|
