|
|
| Ilona30 (2008-09-13 22:53) |
 |
Mūs šķir siena.Liels,biezs mūris,kurā ķieģeļi sakrauti vairākās kārtās.Kā Tev izdevās sajust,kur aiz šīs sienas es esmu?Šī siena ir tik bieza,ka cauri neko nevar ne redzēt,ne dzirdēt.Vai tā bija sirdsbalss?Bet mēs tā arī neesam satikušies.
Mēs virzāmies gar sienu uz priekšu un tā kļūst plānāka un nu jau dzirdu Tavu balsi.Mēs runājam:gudras lietas un visādus niekus,un virzāmies tālāk.. Nu jau caur sienu var izbāzt pirkstu galus,sajust pieskārienu,bet siena ir bieza,joprojām bieza.Un mēs ejam tālāk-siena kļūst caurspīdīga:mēs varam ieskatīties viens otram acīs,salikt plaukstu pret plaukstu,stikls nosvīst no plaukstu karstuma,bet starpā joprojām ir siena.Lai vai cik tālu mēs gar to iesim,tā turpināsies.Tā ir bezgalīga.Un es domāju,ko darīt?Varbūt nekur nevajadzēja iet,bet turpat,kur sākām,vajadzēja šo sienu vienkārši nojaukt.Nu jā,ne jau vienkārši,jo tā patiešām ir bieza,bet,ja mēs par abiem,pa vienam ķieģelītim,katrs no savas puses....Varbūt izdotos?Kur liksim ķieģeļus,kurus no mūra izņemsim?Var jau sviest sev zem kājām,bet tad var uz tiem paklupt un sasisties bet es domāju,ka no tiem var atkal ko uzbūvēt.Ja nu mēs tā-sev apkārt,ķieģeli pa ķieģelim būvētu kopīgu telpu?Varbū izrādītos apdzīvojama?Tikai nedrīkst vilkt ārā no apakšas,tad tas var beigties pavisam bēdīgi....Bet varbūt viss ir bezcerīgi un siena tā arī nekad nepazudīs? |
| saulite1963 (2008-10-04 22:16) |
 |
| Cik spēcīgi un patiesi!!! Bet varbūt nevajag neko jaukt, vajag tikai abiem reizē no visas sirds iztēloties, ka nav nekādas sienas un notiks BRĪNUMS. |
|
Rādu no 1 līdz 2 (kopā 2) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
