|
|
| Ilona30 (2008-09-12 10:54) |
 |
Pirms sāku rakstīt,gribu brīdināt,ka šo var nesaprast tie,kuri paši nav nekādus rokdarbus strādājuši.un vēl-jau domājot par šo tēmu,nonācu pretrunā pati ar sevi,tā kā nezinu,kā tas viss man te beigsies,bet es gribētu,lai jūs man oponējat,lai izsakāt savas domas,jo rezēm tik ļoti gribas pagriezt laiku atpakaļ...
Bet sākās mans stāsts pavisam ar ko citu.Ar Annas Brigaderes "Anneli".Tur ir kāds stāstiņš,kurš beidzas ar Anneles mātes vārdiem:ārdi ārā un dari par jaunu!Jau toreiz man palika tik ļoti žēl Anneles,jo es ļoti labi zināju,ko tas nozīmē.Jau labi sen darīnāju savām lellēm apģērbu un neparko negribēju rādīt mammai,ko daru,jo itin bieži bija jādzird-ārdi ārā!Nu kā lai izārda darbu,kurā jau tik daudz pūļu ieguldīts,turklāt jāizārda taču arī tas,kas ir pareizi.Citreiz kļūdu ieraugi tikai tad,kad jau liels gabals noadīts labi un pareizi.Un tad-ārdi ārā?!Ar laiku iemācījos noslēpt savas kļūdiņas tā,ka nezinātājs pat nepamana,bet es taču zinu,kur kļūdījos,Citus var apmānīt,bet ne sevi.
Tas nu par rokdarbiem,bet nu par dzīvi.Arī dzīvē itin bieži pieļaujam kļūdas...Un gadās tādas,ka gribētos tā ātri,ātri pagriezt to laika ratu atpakaļ un ko mainīt.Bet dzīvē nav tā kā adījumā,kur var paārdīt un tad sākt no gala.Reizēm liekas-diemžēl...Bet....Arī dzīvē,tāpat kā adījumā ir "pareizie"un "nepareizie"valdziņi.vismaz mūsu skatījumā.Un,ja būtu jāārda,tad būtu jāizārda arī tas,kas ir bijis jauks un brīnišķīgs...Labi vien ir,ka mums nav lemts griezt laiku atpakaļ...Paši ar savu prātu vien savu likteni grozīdami,mainīdami,ārdīdami un atkal no jauna adīdami mēs,droši vien,sapītos tādos mezglos,ka nevienam nebūtu pa spēkam to atšķetināt.Mūsu dzīve tomēr nav mūsu rokdarbs vien,bet šīs adāmadatas ir kāda cita rokās.Mums tikai jānotic,ka tā arī ir vislabāk.... |
| asmele (2008-09-12 21:30) |
 |
| Jauks gabaliņš! Lika padomāt... Paldies! |
|
Rādu no 1 līdz 2 (kopā 2) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
