|
|
| radieto (2008-08-13 18:26) |
 |
Visu dienu lija, uz palodzes vienmuļi bungoja lietus. Tur pelēkās lāses sūdzējās par savu piepildīto vēlēšanos. Tās stāstīja, kā rīta rasa lūdzās sauli, lai paceļ to padebešos - dejot ar vēju, klejot pār mežiem un laukiem, greznoties saules zeltā un rieta sārtumā... Saule lūgumu izpildīja, rasas lāsītes cita pēc citas pa siltajiem stariem uzkāpa līdz mākonim, gavilēdamas metās baltajā kuplumā un vizinādamās pat nemanīja, ka tā gaita pamazām kļūst lēnāka un smagāka...
Rīts atnāca sapīcis un sarauktu pieri stūma pelēkos mākoņus, no savāktajām lāsītēm tie bija kļuvuši pārāk smagi. Arī diena bija saīgusi, kļuva arvien drūmāka, līdz beidzot apraudājās. Pār loga rūtīm lija tās asaras.
Uz palodzes skanēja vienmuļš lietuslāšu stakato. Laiks pārdomām. |
|
Rādu no 1 līdz 1 (kopā 1) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
