|
|
Labāk parunājam par mūziku ballēs. Esmu mūziķe (ne ballēs), toties ar dejošanu man maz sakara (vismaz līdz šim). Kā dejotāji balles mūziku novērtē kā labu vai sliktu? Es kā mūziķis vērtētu dziedātāja intonācijas tīrību, balss tembru, pavadījuma krāsainību (vai nav tikai plikas sintiņa harmonijas). Bet kas ir svarīgi dejotājam? Un vai tā arī nav gaumes lieta. Viens fano par I.Dzeni, bet citam metas nelabi....
|
Muzikants, kurs nemak dejot, nemak ari spelet deju muziku.
|
Lai runātu par deju pavadošo mūziku, vispirms ir jāzin, kas tas ir par pasākumu: deju vakars vai īsta balle. Arī katram deju vakaram ir sava piemērota mūzika. Nav jāsauc visi deju vakari par ballēm. Īstā ballē ir jābūt pilna komplekta orķestra sastāva mūzikai, kā piem. Latvijā vispiemērotākais šim gadījumam ir R. Ašmaņa grupa. Deju vakaram var būt mazāks sastāvs, bet ar visu veidu deju mūziku, sākot no valšiem līdz kvikstepam un džaivam un tt. Īstam deju vakaram daudz mazāk ir piemērota šlāgermūzika. Diemžēl Latvijā deju vakaru mūziķu grupu ir ļoti maz. Šai gadījumā runāt par labu vai sliktu mūziku nevar un izpildījums...tas jau ir cits jautājums.
|
ezi - muzikanti atšķir valsi no tango, un prot arī nospēlēt, arī tad, ja neprot dejot, nebaidies:)
|
Neesmu manijis, Latvija grupas, kuras mak spelet deju muziku ka 10. Dazas nosauksu- Muzikas Kolekcija, Maza Gilde, Lauku Muzikanti, Vilnis Dumpis un deju orkestris, Rukisi, tas ari ir viss, kuri mak spelet muziku 10 un vairak balles un sporta dejam.
|
Ezi - tici man, ja grupām tiktu darīts zināms pieprasījums - nospēlētu dajebko. Tā nu nav problēma muzikantam. A Tu neesi no tiem, kas pie "Taurenīt, mans taurenīt" mēģina izdejot lēno valsi (reāls gadījums iz dzīves, klubs "Vecrīga")?:))))
|
Ezis ir no tiem, kas jebkuru dāmu ballē pārtaisīs par ierindnieku, liks skriet un stūrī atpumpēties.
Ir novērots, ka dāmas no viņa jau sāk izvairīties jo nespēj izturēt slodzi.
|
Mūzikai ballē jābūt pietiekoši klusai lai dejojot varētu gan skaļi sarunāties, gan dzirdēt kā es šļūkāju kājas!
|
Ezis kā parasti visus kritizē.
|
Šis ir diezgan sāpīgs temats, jo muzikanti vairumā gadījumu tiešām nezina, kāda mūzika ir vajadzīga deju vakaram vai ballei. Dzīvās mūzikas gadījumos lielākoties skan šlāgeri, kas ir maz piemēroti dejošanai, jo vispār nav komponēti šim nolūkam. Tad jau labāks ir deju vakars ar mūzikas ierakstiem, tur daudzveidība ir lielāka. Taču šajā gadījumā bieži diskžokejam nav īstas sajēgas, kādai mūzikai jāskan. Rezultātā dejotājiem jālauza galva, kādu īsti deju labāk dejot, vai arī kaut kā jāizlāpās. Deju mūzika ir īpašs žanrs, un diez kas nav, ja izlīdzas ar šlāgeriem vai ārzemju estrādes dziesmām.
Visbiežāk skan šlāgeri četrdaļīgā metrā ātrā tempā, te varētu dejot kvikstepu vai sambu. Patiesībā sambai ir pavisam cits specifisks latīņamerikāņu ritms, kas latviešu šlāgeriem nav raksturīgs. Tā nu lielākoties nākas dejot kvikstepu.
Nākamais biežuma ziņā ir šlāgeris valša metrā, taču temps ir par ātru, lai dejotu Vīnes valsi. Īsts Vīnes valsis gandrīz nemaz nav dzirdams.
Ja skan lēna tempa šlāgeri, var dejot blūzu vai rumbu. Taču īstai rumbai kā latīņamerikāņu grupas dejai īstenībā jāskan savā īstajā raksturīgajā ritmā.
Lēnais valsis ir ļoti reti dzirdams, jo vaina tā pati, kas sambai - tas nav raksturīgs šlāgeriem.
Diemžēl Vīnes valsis ir īsta katastrofa, praktiski tas neskan nemaz, tā vietā skan šlāgervalsis, kas ir jūtami ātrāks par Vīnes valsi. Līdz ar to nākas "dragāt" paātrinātā tempā, kas ir gan neērti, gan arī neestētiski un bīstami.
Ar tango ir pavisam bēdīgi, jo parasti pa visu deju vakaru skan tikai viens vai divi tango. Iemesls tam ir fakts, ka uz roku pirkstiem saskaitāmi tie šlāgeri, kas komponēti tango ritmā. Ja visa vakara gaitā skan vairāk par diviem tango, tas jau vērtējams kā izdevusies balle. Bet, ja skanētu vairāk par pieciem tango - tie jau būtu svētki. Tādu balli es savā mūžā vēl neesmu piedzīvojis. Te rodas iespaids, ka muzikantiem vispār nav sajēgas, ko no viņiem gaida.
Mūzikas skaļums otra lielā nelaime. Bieži mūzika tiešām i
|
Bieži mūzika tiešām ir pat traucējoši skaļa, nevar sarunāties. Kaut gan vispār dejošanas laikā nav jārunā, bet jādejo.
|
Es laikam sapratu, kur ir pretruna. Tie ritmi, kas nepieciešami balles dejām, kuras var izdejot tie, kas ir mācījušies dejot, galīgi neder tiem, kas var tikai kustēties pa labi un kreisi uz divi vai uz trīs. Jā, tā varētu būt problēma - lai labi būtu visiem. Un mūziķi (ja nekas speciāls nav pasūtīts) noteikti izdara secinājumus pēc tā, pie kuras mūzikas ir vairāk dejotāju.
Jauki, man beidzot sāk kļūt skaidrs, ko uzskata par sliktu mūziku vismaz daļa dejotāju.
|
Lūk, divi viedokļi un abi precīzi raksturo situāciju - gan `Laitingam`, gan `pianissimai`.
Vistuvāk problēmas atrisinājumam varētu būt pieminētais Ašmaņa bigbends, bet arī tas nav bez vainas - mazliet pietrūkst repertuāra tīri skaitliski, lai neatkārtotos (kā Melngalvju nama ballē).
Man personiski šķiet, ka labu "balles blici" varētu izveidot Ginta Žilinska vadībā - viņš spēlē ļoti dažādos sastāvos un ļoti plašu un dejām atbilstošu repertuāru.
Par šlāgeriem - lai tautas vairums neapvainojas - tā vispār nav nopietni ņemama mūzika (bet balle ir nopietna padarīšana).
|
Dejot var arī pie pērkona dārdiem! Pie repa sanāk sakarīgs ātrais fokstrots, bet pie kvalitatīvas mūzikas, ar pareizu ritmu, deja baudāmāka.
Pilnībā Ezim piekrītu- ja neesi dejotājs, tad nezini kā ir, kad mūziķi jauc ritmu! Ar ausi pat nejūti, bet kājas nepiemānīsi! Mūzikas kolekcija un Mazā Ģilde, manuprāt, ir labākās! Ezis ir ļoti labs dejotājs,dejojis pie visādām mūzikām,zina,ko saka.
Vīnes valšus visi spēlē par ātru, bet jādejo, kādi ir!
Skaļums traucē izplāpāties? Centrāltirgū neiznāk lētāk?
Bez klačas nav balle?
Čigānietes varot apvienot trīs nodarbes vienlaicīgi - lasīt mellenes, skaitīt pātarus un č.......!
Godātie mžiķi! Būtu pateicīgs, ja būtu, apmēram, Cha-cha 30; rumba 24; samba 50; jive 40; kviksteps 50; Vīnes valsis 55; fokstrots 29; lēnais valsis 29; tango 33 t/min.
|
ivar - mūziķi nevar sajaukt ritmu noteiktam gabalam, jautājums ir par repertuāra izvēli -vai tā ir atbilstoša. Nevar noteiktu skaņdarbu spēlēt īpaši ātrāk vai lēnāk (nu nelielas variācijas var būt). Var tikai attiecīgajai dejai piemeklēt citu skaņdarbu. Neviens jau nekomponē uz vietas. Ja te ir kāds baļļu mūziķis, varbūt var paskaidrot kompetentāk.
Un kas, lūdzu, ir t/min? Piedošanu par nezināšanu... Temps pēc metronoma tas nevarētu būt..
|
t/m- taktis minūtē. Nedomāju, ka ir kādas problēmas to pašu Vīnes valsi nospēlēt ātrāk vai lēnāk. Vismaz profesionālam muzikantam tas nesagādā grūtības.
|
Visumā piekrītot viedoklim,ka Rīgā gandrīz nav grupas,kuras precīzi spēlētu deju muziku,tomēr nav jau arī tās dejotāju vēlmes tik vienādas.Ja Ivars te tik droši norāda uz to kā jāspēlē,ķēros pie ,visiem dejotājiem zināma ,Hugo Strasser Tanzorchester CD,lai pārliecinātos par tiem pareiziem ritmiem.Tā kā CD ir latīņu deju muzika,tad lūk:rumba-28,jive-38,samba-56T/M.Redziet,ka ir starpība nosaukto deju izpildījumā.
Un pianissima - tā nu gan nav taisnība,ka skaņdarbu nevar spēlēt ātrāk vai lēnāk/neesmu muziķe/,bet kā dejotāja varu tikai Ivaram piekrist-reizēm muzikanti taisa tādas improvizācijas no pat ļoti zināmiem gabaliem,ka dejotāji nezin kur likt soli - vai arī kājas par īsām,lai izvilktu tik garu soli kā muzikanti spēlē.Ja jau neesi labs dejotājs,tad pastaigāties pa zāli tiešām var pie jebkādas muzikas,bet citādi ir tiem,kuri vēlas gūt baudu no dejas...
Cienījamiem muzikantiem būtu vēlams ieklausīties teiktajā vai pareizāk rakstītajā.
Un vēl interesants fakts-pa labi zināmi muziķi ir atbildējuši - tango nav mūsu repertuiārā-te nu jābrīnās -ko tad viņi iet spēlēt ballē,ja tā????
|
Pianissima!
t/min.man, kā nemūziķim, nozīmē taktis minūtē.
Ja angliski - BPM (beats per minute). The BPM tempo of a piece of music is conventionally shown in its score as a metronome mark.
Vīnes valsī divās taktīs man jāizdejo pilns apgrieziens!
Un ir starpība- vai es dejoju 23, vai 35 apgriezienus minūtē. Var izdejot arī 80 taktis (40 griezienus) minūtē, bet tas prasa daudz sviedru!
Un 3 minūtes no vietas! Tad lai kāds mūziķis to izdejo... dikti jau gribētu redzēt!
Dažreiz, kad mūziķi aiziet atpūsties, un uzliek ierakstu mūziku, iestājas pilnīga svētlaime - atbilstoši ritmi; sitezātors, basģitāra un bungas nesspēlē katrs savu!
Es dejoju pēc basģitāras, partnere pēc bungu ritma - iznāk tāda samba, ka ne apraktīt!
Pauzē dejojot rodas doma- kaut cienījamie mūziķi no pīppauzes vispār neatgrieztos-ietu mājās un darītu to, kas viņiem, iespējams, labāk sanāk!!!
|
Klikata!
Ja runa ir par tempu, tad 2 taktis minūtē neko būtisku nemaina!
Fokstrotā no 25 līdz 60 ir OK. Valsī tāpat! Bet ar 60 TM vairs nav lēnais valsis, un pie 70 sāk beigties arī ātrais!
Nevajag pētīt enciklopēdijas! Paņem deju mūzikas diskus, pamēģini izdejot, un paskaties kāds temps katram skaņdarbam norādīts uz vāciņa.
|
Ivar!Piekrītot teiktajam par 2 taktīm,nesaprotu vienīgi - vai esi tik paviršs,ka nelasi pareizi to kas rakstīts- es tieši rakstu,ka skatījos uz CD??????Par kādu enciklopēdiju sasapņojies?????
|
Klikata, sorrrry!
Ja par tempu un dažām taktīm, tad man to nopumpēto disku nebeidzas pirmajā simtā! Jive-
Arthur, Hamilton - Cry Me a River (33).mp3
Willis - I`ll Be There For You (47).mp3
Iekavās temps! Uzdejo vienu, un uzdejo otru, tad redzēsi starpību! Pirms tam, no torņa gan nokāp!
Bija tā kā vēlējums mūziķiem spēlēt šjā diapazonā.
Ne es mūziku pasūtu, dejoju ko spēlē!
|
Ļoti pazīstama doma: "Pauzē dejojot rodas doma- kaut cienījamie mūziķi no pīppauzes vispār neatgrieztos", ko izteica Ivars.
|
Interesanti gan.. Tagad derētu mūziķu viedoklis, bet tie diez vai būs šeit. Jo nospēlēt pilnīgi noteikti var visu, bet kāpēc tad to nedara - tāds ir jautājums. Tur noteikti būs kaut kāda saistība ar pieprasījumu..
|
Jā, nospēlēt laikam tiešām var gandrīz visu :) un šajā sakarā īpaši "fascinē" klubiņa Vecrīga pastāvīgo muziķu sniegums, par ko brīnos joprojām, kā viņiem tas izdodas - cik man zināms, bungu sintiņš jeb ritma mašīna pati tur uzstādīto ritmu, tomēr viņiem, neskatoties ne uz ko, izdodas dziesmu iesākt ar vienu takstmēru bet nobeigt jau citā... :) Tāpēc PILNĪBĀ pievienojos Ivaram un Līkajai kājai - jo garāka pauzes mūzika, jo lielāks baudijums no Vecrīgas deju vakara (nu tas pie nosacijuma, ja ir ar ko dejot, protams, jo pamatā tur grīda ir laba un ar mūziku arī var iztikt, bet dejot gan reti kad ir ar ko...) Tā ka vismaz man mūzika ballēs nav galvenā problēma, bet kompānija gan!
|
Paldies, Ivar, ka pasargāji mani no mākoņu stumdītājām ! Tikai mana dejot māka ir 5% no tavējās, es jau vairs neeju dejot, bet gan skatīties Tavējo meistarklasi deju placī.
|
Lai arī ausīs vate jāliek Vecrīgas klubā klausoties mūziku, bet alternatīvas nav Rīgā, ritma nejūtošiem te ir paradīze. Vienīgi Gilde 1 reizi mēnesī..., tas ir ļoti maz, VEFā dejas beidza pastāvēt.
|
VEFa vadītāja ar mani vairs nerunā, laikam būšu kaut ko nogrēkojies, ka pat dejas vairs nerīko. :(
|
ivar - beidzot noskaidroju par tiem tempa apzīmējumiem. Taktis minūtē - jā, pareizi, tikai angliski tas ir nevis "beats per minute", bet "bars per minute" vai "measures per minute". Šādi tempus apzīmē tikai deju mūzikā. Akadēmiskajā ir jau minētie "beats per minute" - sitieni minūtē. Tāpēc jau nobrīnījos - metronomam, ko izmanto akadēmiskajā, zemākā iedaļa ir 40 (jo minūtē sitienu, protams, būs vairāk nekā taktis)...:) Paldies, nācās paplašināt redzesloku:)
|
Tā ir, ka māna tautu par "pārpildīto" zāli ar sagatavotajiem cilvēkiem VEFā - tipisks pierādījums plātīzerim, ka meliem īsas kājas.
Pilnīgi dabiski, ka tik "kupli apmeklētu" deju vakaru ar 5 pāriem 7 rindās rīkošana sagādā tikai zaudējumus rīkotājiem. Tāpēc jau pats Pokaiņrudzīts nevienu balli nespēj sarīkot, jo labi saprot, ka izlidos trubā; lai citi pūlas, šis tik bīdīs savējos uz visu gatavu.
|
Dažam labam jāiemācās dejot lai varētu mācīt citus.....Savādāk uzdodas par deju skolotāju kā redzams nemāk deju soļus....
|
Viss kas jāzin ir - viens šļūc šļūc, div šļūc šļūc uuu-un viens šļūc šļūc, div šļūc šļūc
|
Cienījamo parodētāj, Tev jāstrādā nav??
|
Manieru ieejai šlagbomis priekšā, kā lai strādā?
|
|
Rādu no 1 līdz 33 (kopā 33) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
pianissima