mentaalaa tēma
[visas]:
nespēju samierināties.
|
|
mentaalaa (2007-08-17 15:19)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| 26.augustā būs pagājuši pieci gadi, kopš no dzīves aizgāja mana mīļā mamma. Šajos gados esmu krietni sevi izmācījusi dzīvot lielo dzīvi, pieaugusi ātrāk kā mani vienaudži, atmiņas ir it kā pārklājušās ar vieglu pārklāju, un it kā ir labi, bet, katru gadu nākot tuvāk šim datumam, es sevī izjūtu nenormālas bailes. Nesen es pazaudēju puisi, gadu atpakaļ nomira man tuva draudzene, faktiski, esmu viena. Cenšos turēt sevi rokās, bet dienas aizrit domājot tikai par mammu. Tāda sajūta, it kā es atkal to piedzīvotu no jauna atkal un atkal. Citiem dzīvē klājas daudz grūtāk, daudz smagāk, bet es esmu es, un savas bēdas kārtoju pirmajā vietā. |
|
besame (2007-08-17 15:22)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Katram sava bēda ir pirmajā vietā un tuvinieku zaudējuma sāpe ir vissmagākā... Taču nedrīkst sevi ieprogrammēt uz šo datumu ar negatīvu pieskaņu... Tādēļ arī tāda sakritība...:( |
|
mentaalaa (2007-08-17 15:23)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Bet, kā lai es to izdaru?
Kā lai sevi noskaņoju pozitīvi, ka šajā datumā mana pasaule absolūti izmainījās/ :( |
|
SVARUVEEROTAAJA (2007-08-17 15:25)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Nu aizej uz baznīcu un aizlūdz par mammu, noliec svecīti...
Dzīvē nevar nodzīvot divas dienas- vakardienu un rītdienu; mēs visi dzīvojam šodien. Tāpēc iestāsti sev, ka svarīgs ir šis tagadējais mirklis, ko izdzīvojam... atlaid pagātni prom no sevis.Bet nav liegts domāt par skaistu rītdienu! |
|
Dzhudiite (2007-08-17 15:26)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Zini, man darbā ir kolēģe, kas ņēma atvaļināju uz periodu, lai tiktu brīva, kad tēvam bēru diena. un zini, viņa bija laimīga, ne tāpēc, ka viens no mīļakajiem cilvēkiem uz pasaules ir miris, bet tāpēc, ka tas ir veids, kā parādīt, ka viņa par viņu vēl joprojam domā un atceras, šajā dienā tev ir jāpriecājas un jāatceras māte un jāatceras, ka dzīve ir skaista!
|
|
sauleszakenite (2007-08-17 15:31)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Pirmkart izsaku savu visdzilako lidzjutibu! Man arkartigi zel! Zini man ari ir nomirusi tuvi cilveki.. Patiesiba mana dvinu masa un vecaks bralis,paliku viena savai mammai..Nju jau ir pagajusi septimi gadi (tas notika Janos) un sogad pirmo reizi es kur aizbraucu un par to nelaimes gadijumu tik loti nedomaju..Es domaju,ka Tev ari pec kada laika tas paries,sapes samazinasies,jaa varbut tas nekad nebeigsies,bet ar laiku Tu to ta nejutisi un pasaule skitis skaistaka..Galvenais centies but laimiga,jo to veletos tava mamma,tad izdari to savas mammas del! Centies but laimiga visu savu miloto cilveku del! Labakaja gadijuma centies nedomat par to un atpusties,izklaideties kopa ar tuviem draugiem,vai ari velti sevi kautkam (piem.kadam hobijam! (piem.dejosanai,lasisanai,peldesanai,makslai,jebkam kas Tev patik! ))
Turies! Zini...viss bus kartiba! Viss bus labi! |
|
besame (2007-08-17 15:31)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Svaruvērotājas ieteikums labs, aizlūdz! Nezinu iemeslu un man tas šajā situācijā nav arī jāzin, bet padomā - iespējams, ka māmiņai tā ir vieglāk! Zinu daudzus, kas ir lūgušies, lai viņus paņem pie sevis mūžība, nevis mocījušies uz slimības gultas...
No pieredzes: mana vecāmāte Dievam lūdzās tikai vienu - ātru nāvi, lai nevienam nebūtu par nastu... Viņai Dievs to arī deva!!!(3 dienas sakārtot domas) |
|
Just_ (2007-08-17 15:32)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Un cik tad tev bija gadu? Mana mamma nomira, kad māsai bija 22, brālim 18, man pašai 32.
Izklausās, ka tu sevi programmē uz to "esmu nelaimīga, jo mana dzīve pēkšņi mainījās". Tava mamma gribētu, la itu esi nelaimīga? Nē. Ja viņa tagad tevi redz, tu viņai sagādā lielas bēdas ar savām depresijām. |
|
tejkarote (2007-08-17 15:32)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Nedomāju ka šet OHO atradīsi atbildi uz jautājumiem .. kuri Tevi pašu moca un nespēj rast risinājumu... Ar drūmām domām Tu nevienu neatgriezīsi no mirušajiem ..Tu neesi atbildīga pie tā kas noticis ar šiem cilvēkiem.. Tev ir pašai neatkarīga dzīve, kurā jarod gan prieks gan laime un neviens Tev nepateiks pa kuru ceļu jāiet un kur atradīsi ko sirds vēlās. Jo vairāk gaudosi jo lēnāk atnāks laime pie Tevis, ar savu rīcību Tu attālini savu sirdsmieru[Atvaino par skarbumu] |
|
mentaalaa (2007-08-17 15:41)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Paldies par labiem ieteikumiem. |
|
mandragora (2007-08-17 16:59)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| ...un tagad jau 6,5 gadi, kopš autoavārijā bojā aizgāja mana meita ar savu līgavaini - bet, kā redzi, spēju nekunkstēt un dzīvoju šodienai un nākotnei. Un es viņu nemīlēju mazāk, kā Tu mīli savu mammu. Ja ta tev ir depresija un tev vajadzīga speciālista palīdzība - raksti privāti, iedošu telefonu. Ar depresiju pašam cīnīties ir bezjedzīgi. |
|
veronika26 (2007-08-17 17:31)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Pameegini aiziet uz bazniicu,paluugt aizluugumu vai aizdegt sveciiti par sev miilajiem-lai viniem ir miers tai saulee,jo rodas sajuuta,ka tu nespeej atlaist savus miilos-praataa.Tas protams nav nosodaams,bet arii aizgaajusajiem ir gruuti,ja viniem nelauj mieriigi duseet un biezi piesauc.Pameegini vinus praataa atlaist,lai vini iet savu celu,bet tu ej savu celu sai saulee.Sliktaakajaa gadiijumaa jaameklee speciaalists. Gan tev izdosies.Turies! |
|
vesitis (2007-08-17 19:27)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Loti labi saprotu,kā tas ir,bet palīdzēt no malas laikam nevarēs neviens.Ari es zaudēju dēlu,nu jau 16 gadus atpakaļ,bet tās pāris dienas ir ļoti grūtas.Pirmos gadus palīdzēja mācītājs(pat labāk nekā psihalogs)jo es gluži vienkārši nevarēju par šo tēmu ne ar vienu izrunāties...noslēdzos sevī,bet pilnīgi pareizi-dzīve turpinās-jāsamierinās un jāņem vērā,ka katram ir savs liktenis un to mainīt nav mūsu spēkos.Sevi ir jāpārvar....grūti-ļoti,bet jāvar....Dzīve turpinās! |
|
rudaaroze (2007-08-17 22:09)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Arī es pirms vairākiem gadiem zaudēju brāli un pagājšvasar tēvu ,ir ļoi grūi ,bet atlaid mammas dvēselīti un nemoki sevi,dzīvo savu dzīvi tālāk ... |
|
Kapucino (2007-08-17 23:00)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Parunājies ar mācītāju!!
Zini, viņš pastāstīs, ko Tava mamma tagad dara. Redzēsi, ka paliks vieglāk. |
|
Sombrero (2007-08-18 00:05)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Turies meitenīt!Daudzi,jau ko līdzīgu piedzīvo.
Jādzīvo uz priekšu un skaisti..Tava mamma redz,ko dari,kā vadi savas dieniņas.Jo piepildītākas un skastākas būs viņas,jo ..tur mamma būs laimīgāka. |
|
kristaline (2007-08-18 00:16)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Paklausi mandragoru,lai gan sveciites dedzinaashana nav nekas nosodaams vai galiigi nelietderiigs.
Cilveekiem tomeer biezji paliidz tas,ka ir ar ko saliidzinaat savu nelaimi un tad uz to fona justies nedaudz labaak.Taatad;mana mamma mira ar veezi mokoshaa naavee man uz rokaam,kad man bija 21,es biju staavoklii ar otro beerninju un uz mani guulaas atbildiiba arii par nepilgadiigo braali,jo peec pus gada autokatastrofaa bojaa gaaja teetis.Meitinjai uzstaadiija smagu diagnozi sakaraa ar sirdskaiti.Deelam deformeejoshais,juveniilais artriits lociitavu forma.Vienlaiciigi kopu uz naaves gultas gulosho viirateevu,peec neliela laika posma arii viira vecmaaminju.Par savu dziiviibu un veseliibu ciinos 25 gadus.Gruuti?Nebuut nee.Es esmu iemaaciijusies noveerteet katru mirkli-es to miilu un dziivesprieka man netruukst:)
Atguusti dziivesprieku,jo tas ir pats svariigaakais.
Naave ir dziives sastaavdalja.Un tikai. |
|
mentaalaa (2007-08-18 01:29)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Kristaline, man patiešām žēl, ka Tev tā. Iespējams, ka tas arī bija tas, ko es gaidīju, ka uz citu fōna savas problēmas varbūt nešķitīs vairs tik nozīmīgas. Ir ar ko salīdzināt.
Šajā dienā es iešu pie mammas uz kapiņiem. Un, pēc tam uz baznīcu.
Paldies.
Turamies. |
|
estrela (2007-08-18 23:01)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Mana mamma nomira pagaišgad tieši manā vārda dienā,tagad tas datums lēni tuvojas un es tiešām nezinu kā lai to tagad sagaidu,agrak bija jautri svētki ,bet ka būs šogad..prieki un bēdas viena dienā. |
|
besame (2007-08-19 21:05)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Jā estrela, Pie Tevis sanāks draugi un paziņas, pasēdēsiet, palīksmosiet un nākamā dienā ar puķu klēpi [sadāvināto] iesi pie mammas pateikties par jauku vārdu!!! Es tā daru [ir tikai dažu dienu starpība]. Man tas neapgrūtina un nerada diskonfortu... Tas vienkārši ir jāpieņem kā fakts... |
|
|
