|
|
Efesa tēma
[visas]:
Labo un slikto emociju kauss
|
|
Efesa (2005-05-30 16:48)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Dzirdēju tādu filozofisku domu graudu - katram cilvēkam ir tur augšā iedalīts konkrēts labo emociju (prieks, laime, gandarījums, īstas mīlestības satikšana, veiksme, daudz naudas, bauda u.c.) un slikto emociju (darbs, pienākums, atteikšanās, ciešanas, sāpes, vientulība, slimības, bads u.c.) daudzums. Un mūsu pašu ziņā, kuru no tiem kausiem sākt tukšot. Ja cilveks tik bauda, tad viņš tukšo labo emociju kausu, un tad tas ir iztukšots un palicis ir tikai sliktais kauss.
Nu tā, primitīvi ņemot, var līdz 18 gadiem nemācīties, dzīvot vecāku maizē, sexot un apreibināties, baudīt dzīvi pēc pilnas programmas, bet tad...teiksim paliek invalīds ar vienu roku, + nabags, un visu atlikušo mūžu pavada ciešanās, respektīvi, tukšo slikto kausu.
Bet tā konkrētāk šī doma jāattiecina uz katra paša ikdienu. Tas taču ir taču manā ziņā, vai es tagad laiskošos pa gultu, truli skatīšos TV vai naski, naski kaut ko padarīšu - uzvārīšu ēst, spēlēšos ar bērnu, izpalīdzēšu savam partnerim vai kādam citam, palasīšu kaut ko derīgu vai informatīvi nozīmīgu priekš karjeras (nu tipa, ko negribas darīt) un tml. Jo tad es tērēšu slikto kausu un kaut kādā brīdī (klasiski - vecumdienās, var arī ātrāk) paliks tikai labais kauss (piedzīvošu mīlestību, pārticību, ideālus bērnus un visu sapņu piepildījumu).
Kā jums patīk šāds filozofisks domu grauds par labajiem un sliktajiem kausiem?:) Jeb kādas ir jūsu domas?:) Man tas liekas zināmā mērā iedvesmojoši. :)
|
|
Efesa (2005-05-30 16:51)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Piebildīšu - iedvesmojoši darīt to, ko negribas, bet vajag. |
|
dzhokers (2005-05-30 17:29)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Vienmēr justies tā nedaudz neērti..darīt kaut ko ne tik patīkamu..uzņemties ciešanas, sāpes..skumt un bēdāties..tāda ir cilvēka domāšana, jo par laimi, prieku, mīlestību ir jāmaksā.
Bet cilvēks ir egoistisks aprēķinātājs, kurš pat visas negatīvās emocijas ir gatavs paciest, lai pēc tam kaut ko iegūtu patīkamu- laimīgas vecumdienas, piemēram. Vārdu sakot, lūk, es ciešu tagad, tāpēc es esmu Nopelnījis laimi vēlāk..tad,kad man vairāk to vajadzēs:))
Vispār jau doma ir pareiza, tāpēc, ka dabā viss ir līdzsvarā, tai skaitā pozitīvās un negatīvās emocijas dzīvē..jiņ un jaņ enerģija, kura veido Visumu. Ja kādam ir daudz naudas, veicas, tad agri vai vēlu piemeklēs kāda nelaime- slimība, nāve utt. Ja esi vesels un veiksmīgs, tad atkal problēmas personiskajās atiecībās. Kā Efesa teica..2 kausi un abi ir jāizdzer dzīves laikā:))
Bet mēs nevaram apzināti izlemt, kad dzert no viena kausa un kad no otra..jo tad dzīve būtu garlaicīga..tāpēc nav ko plānot savas veiksmīgās un laimīgās dienas..labāk ir pieņemt, ka katra ir tāda, lai kas notiktos:))
Bet vispār tā ir svarīga filozofiska dzīves problēma.. zinam, ka ir 2 kausi un abi ir jāizdzer.. tomēr neviens negrib neveiksmes, ciešanas, sāpes savā dzīvē (vismaz ne tik daudz, cik izriet no pieņemuma, ka viss ir līdzsvarā), līdz ar to jautājums- kā tomēr izvairīties no šī negatīvā kausa izdzeršanas??:) |
|
Efesa (2005-05-30 17:44)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Vēl tā doma bija tāda, ka katram ir iedota atšķirīga proporcija un daudzums. Citam, piemēram, 90% labais (miljonāra dēls) un 10% sliktais.
Citam 99% sliktais (piedzimst par vergu vai cietumnieku vai slims) un 1% labais.
Tas, ka Tu tempsi to slikto kausu, nenozīmē, ka saņemsi labākas vecumdienas kā Tavs kaimiņš, kurš visu mūžu bezdeļņiks bijis.
Vēl pie šīs filozofijas piederās interesanta apakšfilozogija: vīriešiem gaiši un skaidri jādara tas, ko negrib darīt (skriet no rītiem 10 km, palīdzēt visiem, karjeru veidot utt.), bet sievietes nedrīkst "darbu" darīt kā pienākumu & atteikšanos (diētu ievērot, utt.) - tas jādara ar prieku, tikai tad tam ir svētība.
Bet nu slinkums jau nekad ne pie kāda laba gala nav vedis. :) |
|
magone_2004 (2005-05-30 18:00)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Viss jau dzīvē nāk sadalīts uz pusēm - prieki reizē ar bēdām, veiksmes vienā un neveiksmes citā jomā:))))
Un par visu, ja gribas to paturēt ir jāmaksā atbilstoši. Talants prasa darbu un mīlestība tāpat, ja negribam to atstāt ciešamajā kārtā:))). Un prieks un gandarījums parasti ir sekas kaut kādām pūlēm.
Nopelnīt gan nevar ne laimi ne mīlestību, tikai just sevī... |
|
dzhokers (2005-05-30 18:14)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
nu ļoti murgaina filozofija, kā jau vairums..gribētos parunāties ar tās autoriem, bet tos jau vairs nesastapt:)))
visiem ir 50% pret 50%..tikai no malas liekas kāds veiksminieks un laimes luteklis, bet cits neveiksminieks.. mēs jau citiem redzam tikai to ārējo, bet iekšējo pasauli nespējam izzināt, bet kas tik tur nenotiek..
Viss jau ir atkarīgs no cilvēka apziņas un uztveres.. es, piemēram, cenšos visu 100% uztvert pozitīvi..meklēt labumu, ieguvumu no jebkuras situācijas, kā rezultātā spēju būt visulaiku iekšēji laimīgs un ar dzīvi apmierināts, kamēr citi sūdzas par dzīves apstākļiem, darbu, attiecībām utt. Piemēram, ja salauž labo roku, tad var gausties par to, kā neveicas..bet var arī priecāties par to, ka tagad ir iespēja uzlabot iemaņas darbā ar kreiso roku..viss atkarīgs no domāšanas nevis kausiem debesīs:)) |
|
magone_2004 (2005-05-30 18:36)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Ja dvēselē valda sastingums, tad tie labumi no pirmā kausa izlīst pāri un garām kā pīlei ūdens, bet ja dvēselē ir rāms siltums un miers, tad otrais kauss nemaz neliekas rūgts:)
Darbs - sirdslieta, kas nes gandarījumu,
Pienākums - mīlestības izrādīšana,
Atteikšanās - lieku un iztukšojošu lietu atmešana,
Vientulība - bauda pēc nomācošas burzīšanās,
Ciešanas - lēnprātīga apstākļu pieņemšana un rēķināšanās ar tiem
Bads - vienkāršs gavēnis... |
|
Solitude (2005-05-30 18:48)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Saproti, ir cilvēki, kuriem ārkārtīgi patīk visu salikt un sakārtot pa plauktiņiem. Dažkārt šķiet nesaprotami, kad cilvēki pagūst dzīvot...
Viss atkarīgs no mūsu skatījuma, un no mūsu vērtējuma - kas vienam labs, otram nebūt tāds nešķiet. Svarīgi, kā mēs izmantojam to, kas ar mums notiek. Paradokss, bet patiesība ir arī tā, ka kaut ko mācāmies un iegūstam pieredzi, it īpaši, ja runājam par to jēdzienu, kas saucas izaugsme, tikai tad, ja esam bijuši grūtībās un sarežģījumos, baudījuši no tā it kā negatīvā emociju kausa. |
|
dzhokers (2005-05-30 19:50)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Es tā padomāju..kāpēc mēs dzīvojam..vai lai mācītos, attīstītos, izpirktu grēkus, kaut ko saprastu?? Laikam jau nē..dzīvojam lai dzīvotu un arī visas pozitīvās un negatīvās lietas notiek vienkārši notikšanas pēc..tāpēc, ka tāda ir pasaule, dzīve, Es..
Tā kā tas notiek notikšanas pēc, tad katrs sava prieka vai ciešanu mazināšanas pēc var meklēt savu jēgu, izskaidrojumu.. kaut ko, kas palīdzētu tikt galā ar visu, kas norisinās..man tā būtu doma, ka viss notiekas tieši tā, kā ir nepieciešams, lai piepildītos mani sapņi un mērķi..tāpēc visā negatīvajā es meklēju to pozitīvo..apslēpto izskaidrojumu, kas ļautu man atzīt- ja tieši šis notikums man ir visvairāk nepieciešams šajā mirklī:))
Labi piemēri, magone, tiesa reti kurš tā domā:))) |
|
Rādu no 1 līdz 9 (kopā 9) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
