|
|
Vēlēšanās nepiepildās - drausmīgi smagi, piepildās - atkal nav labi. Viens kaut ko meklē klosterī, otrs kultos, 7 logosos, cits astroloģijā, morālē, psiholoģijā, filozofijā, gavēšanā. Vienam laime ir priekā, citam ciešanās. Viens grib pārgulēt ar Klūniju, cits kļūt par māti Terēzi. Vai visi grib dzīvot? Ja jā, tad kāda iemesla dēļ? Visi grib būt laimīgi, bet varbūt tomēr ne?
|
Laime ir būt harmonijā ar sevi. Necepties par lietām, kuras nevar ietekmēt, bet baudīt mirkli šeit un tagad.
|
laime...:)
anne1 pilnībā atbildēja, parējie vārdi būs lieki
|
Nepazīstu nevienu cilvēku kurš negribētu būt laimīgs.
Vienas tādas lielas laimes nav...ir daudz mazu sīku laimīšu, to nianšu, kuras viena otru papildina, nomaina cita citu, paspilgtin...kopā radot to laimes sajūtu. Laime skaļi neizpaužas, tā tikai atspīd acīs, smaidā, kustības un mīmika to norāda...kad sirds un dvēsele ir saskaņā ar savu būtību.
|
anne1, kurš gan tam varētu nepiekrist? šie vārdi zināmi pasaulei jau kopš Parmenīda laikiem, un tā arī turpina palikt tukši vārdi. Vai tomēr es kļūdos un Jūs esat laimīga?
|
hmmm.... gudri cilvēki saka, ka visi grib būt laimīgi un neviens negrib ciest... a bet laime... tā atrodama tikai katra cilv. paša "iekšās" :P neviens cits to nevar iedot... var iedot laimes ilūziju... uz mirkli... ja laimes nav "iekšās", tad nekādi ārēji labumi nelīdzēs (ilgstoši)...
|
zakjux, iznāk, ka anne1 atbildēja precīzi tādiem vārdiem kā būtu lietojusi Jūs?
|
Laime ir māksla saskatīt pozitīvo jebkurā situācijā. Es esmu laimīgs. :)
|
Paula6, kā varam zināt, ka lielas laimes nav? Sirds un dvēsele....Un kur paliek ķermenis?
|
sed, vai tā ir fiksēta sajūta vai tomēr progresējoša? Kā viņa izpaužas? Vai viņu var tvert ar maņu orgāniem?
|
Tas atkarigs tikai no katra cilveka.
|
Laime ir tad, kad ir velmes, darbošanās to sasniegšanai un pozitīvs rezultāts. Un tā bezgalīgi...
|
Forsha_Rupucene Protams "iekšās" un protams, ka neviens nevar iedot, visi ievērojamākie filozofi to ir apgalvojuši. Bet kā viņa rodas tur "iekšās". SED apgalvo, ja es pareizi saprotu, ka tas kaut kādā mērā saistīts ar Dzīves mākslu.
|
dinciitis kā ir ar vidi?
|
labriit Protams, bez vēlmēm nav mērķa, bez mērķa arī darbošanās ir tukša, bet kā noteikt, ka rezultāts ir pozitīvs? Un kā subjektīvi sajust laimi? Vai ķermenim šaja lietā ir kāda nozīme?
|
Laime ir harmonija starp iekšējo pasauli un ārpasauli. Būt uzticīgam sev un nebūt pretrunā ar dabu un līdzcilvēkiem. Ņemt no ārpasaules un no cilvēkiem visu, spēt to pieņemt, saprast, rīkoties pareizi, un kā daļa no šī procesa; dot iegūtās zināšanas tālāk.
|
Daudzi uzskata: ja esi nelaimīgs, atrod kādu, kurš ir vēl nelaimīgāks par tevi un palīdzi viņam. Jūsuprat ir iespējams, ka tādā veida var "noķert" laimi?
|
Ar visām vēlmēm mēs jau esam apdāvināti. Ja vēlmes ir pretrunā ar paša cilvēka dabu, tad tās nesīs ciešanas, harmonijas nebūs. Cilvēks iekļūs pieredzes cilpā un situāciju mēģinās izlabot ar vēlmes apmierināšanas intensitātes palielināšanu, ka narkomāni to dara.
|
Lielākā daļa cilvēku,manuprāt,saprot kas ir laime tikai tad,kad tās vairs nav.Tā ir netverama sajūta,kad neko citu nevajag un liekas,ka tā būs mūžīgi,bet,diemžēl tas ir tikai īss mirklis.Dažiem garāks,citiem īsāks.
|
GeorgeV jūsu vārdus ir pilnīgā ar darbiem?, atļaušos pajautāt, kādu kritēriju izmantojat lai saprastu ka neesat pretrunā ar līdzcilvēkiem un vai ir iespējams nebūt pretrunā ar pilnīgi visiem līdzcilvēkiem? Jums taču droši vien ir savs viedoklis, piemēram, par notikumiem Ukrainā? Latvijas politikā? Par dabu - daudzi uzskata, gribam mēs to vai ne, bet esam nemitīga pretrunā ar dabu ēdam gaļu, pesarņojam gaisu...utt.
|
veejpuuta Jūs esat droša, ka saprot? Un varbūt tas mirklis tāpēc arī ir īss, ka cilvēkam liekas, ka neko citu nevajag? Varbūt Dzīvei nepatīk pilnīgi nekādas fiksācijas un viņa fiksācijas brīdī anulē laimi?
|
Vai iespējams "noķert" laimi, ja cilvēks pats ir nelaimīgs? Nē, tikai laimes islaicīgu izjūtu, jeb gandarījumu. Un cilvēks būtu dabas kļūda, ja visu laiku katrs katram būtu spiests palīdzēt. Varbūt viens cilvēks kara laukā nav nozīmīgs, bet pats par sevi ir pilnvērtīga sistēma. Nepārprotiet, man nav nekas pret palīdzību līdzcilvēkiem. Palīdzēt citiem ir tas uz kā paklūp reliģiozās organizācijas, ja nelaimīgais dod nelaimīgam gatavu palīdzību, viņi abi neattīstās. Būt laimīgam ir zinātne un nelaimīgs cilvēks nav to zināšanu nesējs. Palīdzēt kādam nelaimē - jā, darīt to par dzīves jēgu - nē.
|
Domāju,ka mēs laimi uzskatām par-mūsu vēlmju /vai cerību piepildījumu/. Jo mums biežāk tā notiek-jo esam apmierinātāki ar dzīvi /tātad laimīgāki/.Cik bieži tā notiek-tas jau atkarīgs no veiksmes un vēl daudz dažādu neizskaitļojamu lietu.
Un katram jau ir savs laimes kritērijs. Vienam vajag arvien vairāk un vairāk-kā narkotikas, citam pietiek ar maziem mirklīšiem...
|
Marina59 Paldies par vēstuli, žēl, ka pārējiem diskusijas dalībniekiem nedevāt iespēju izlasīt savu dzeju, tā patiešām ir brīnišķīga. Jūs domājat, ka sieviete bez vīrieša nevar būt laimīga? Lai cilvēks būtu laimīgs nepietiek ar to, ka viņš mīl? Vai noteikti vajadzīgs kāds, kas mīlētu viņu?
|
Kad piedzimstam, mēs visi esam laimīgi. Tālāk sākam bojāties un sev iegalvot, ka esam nelaimīgi.. Laime ir būt dzīvam un dzīvot. Diemžēl tas ir samērā grūti...
|
arapacis - mani vārdi ne vienmēr ir pilnīgā ar darbiem un ar gadiem nekļūst vienkāršāk. Bet es cenšos. Par visiem līdzcilvēkiem: nē, ar tiem cilvēkiem, ar kuriem personīgi nekontaktējos man nav jārēķinās pretruņu ziņā (tas ka mēs esam informēti par notikumiem rada ilūziju, ka mēs ņemam dalību). Par tiem ar kuriem esmu tiešā kontaktā: tiešām mēģinu skatīties no viņu pozīcijas, ja gaita sakrīt tad ejam, ja nē, tad ar cilvēku jāšķirās viegli. Par dabu: es neesmu atbildīgs par visu, ko cilvēce nodara dabai, turklāt daļa no apsūdzības saraksta (gaļas ēšana un vēl šīs tas) nav nemaz tik pretdabiski.
|
Autor...vai esi piedzīvojis kādreiz ļoti lielas sāpes? tuvu cilvēku zaudējumus? Ja nē...tad arī nesapratīsi, kas ir tā lielā laime, kura veidojas no mazām laimītēm, kad priecājies, kad redzi sauli, kad vari no sirds smaidīt un kā plaukstošo lapu zaļums sagādā prieku, par to ka vari soļot brīvi, braukt un darīt to, ko vēlies, dzīvot saskaņā ar savu būtību, no sirds mīlēt kādu, bet jo īpaši...mīlēt dzīvi un iemācīties baudīt to visā savā krāšņumā!! Es esmu laimīga, jo dzīvoju tieši tā...saskaņā ar savu būtību un mana sirds un dvesele ir harmonijā. Man liekas, ka tu pats nezini kas ir kaut maza laimīte..vai pats proti par to priecāties? Katram ir sava laimes izpratne un ir bezjēdzīgi analizēt katra viedokli. Ir jāieklausās tajos un tad jāizdara pašam savi secinājumi...
|
GeorgeV es Jums piekrītu, mēģināšu rezumēt. Nezinu vai pārējie mums piekritīs, ka nelaimīgs cilvēks nevienam palīdzēt nav spējīgs, kopā ar savu palīdzību viņš var tikai "inficēt" citus ar tiem pašiem morāles ierobežojumiem, kuri to noveduši līdz neapmierinātībai pašam ar sevi.
|
Paula6 Man prieks par Jums, ja esat patiešām patiesi laimīga. Es piedāvāju diskusijas tēmu un verbalizēju sabiedrībā izskanējušus viedokļus par šo tēmu, un savu viedokli par laimi pat neesmu izteicis, nevienu nekritizēju bet Jūs man uzbrūkat. Vai zināt kas ir projekcija? Laimīgs cilvēks neprojicē uz citiem negatīvas lietas, līdz ar to kāds varētu arī sākt šaubīties par to, vai Jūs patiešām izsakāties patiesi. Man laime nozīmē pastāvīgi pieaugošu, progresējošu apmierinātību ar sevi un savas darbības rezultātiem apkārtējā vidē. Progresējošu spēju pastāvīgi līdzsvarot garīgos ar materiālos Dzīves aspektus, kā arī tehniskām spējām gūt estētisku baudu no jebkura sīkuma, detaļas, nianses. Atvainojiet, ja negribot esmu radījis iespēju sevi pārprast.
|
vilss "Kad piedzimstam, mēs visi esam laimīgi" - pie kam ne no kā nebaidāmies, ne par ko nešaubāmies, gribam visu iepazīt, tas kas iepazīts, to vairs mutē nebāžam bet gan aizsviežam. Man liekas, ka tālākajās grūtībās bieži vien ir vērojams mūsu vecāku pirksts. Daudzos gadījumos vecāki mūs gatavo nevis Dzīvei bet sev. Un tad ar vecāku palīdzību sāk veidoties mūsu pieradumi, fiksācijas, kas kopumā veido mūsu nākamo raksturu. Un tas savukārt noteiks "mūsu" pārliecības.
|
Laime - Tu esi "metru virs zemes", viss Tevī staro, Tu "lido"... tai nav vārdu, tās ir sajūtas... Rodi šīs sajūtas!
|
Manā sapratnē tīri fiziski laime ir ķīmiska reakcija ķermenī, kad izdalās dopomīni, endorfīni un vēl visādi labumi, kas cilvēkam liek sajusties īpaši. Nelaime ir tad, ja cilvēkam nepietiek un viņš sāk dzīties pēc šīm sajūtām kā narkomāns - arvien vajag vairāk, tikko šī reakcija beigusies, vajag vēl, sākas atkarība.
Garīgajā līmenī, līdzīgi kā citi, teikšu, ka laime ir harmonija ar sevi un apkārtējo vidi - kad cilvēks izvēlas savas darbības apzināti, nevis dara tāpēc, ka vajag (sabiedrības norma), tāpēc, ka tā pieņemts (aizspriedumu un stereotipu iespaidā), bet apzinoties, kāpēc viņš grib un attiecīgi rīkojas.
|
Laime ir tad,kad tev visa ir daudz un paliek pāri un esi vesels!!
|
laime-,....????????
psihofiziologisks,energerisks stavoklis
cilveks parsvara to sevi reprezente caur dualo pieredzi,izpratni,pasnoteiksanos,pasidentifikaciju-,seit ""laimes"" jedziens "es" supstance tiek deformets un klust, ka nosacita laime,aizvietotajs,surogats,kopija...
Laimes jedziens savijoties ar ego strukturu iegust savu formaciju, ka nosacita laime,laiciga,istermina laime,laicigie mirkli,kritumi-pacelumi-,ar dazadiem tas toniem,nokrasam-tadel dazs var izjust ciesanas,ka jedzienu laime..(ego strukturas darbiba,cieteja loma)
Neduala LAIMES (patiesa) ir tira energija,ar tas patstavibu . nemainibu-,pieaugosam tas izpausmes formam!
|
kur rodas siko laimisu jedzieni-,
prats-,ka pieredzes uzkrajejs spej info.apstradat tikai tad ,ja to sadala,saskel(fraktalos),bet tas nav patiesas ""laimes"",tie ir jedzieni-,...manipulacijas prata ar jedzieniem,pagatne-,kur ir bijusas lidzigas sajutas-,vai nakotne-,kur tiek buveta so sajutu modelis,ka iespeja kaut kad-,varbut
prats,domu formas parasti vardiskos simbolos parved emocijas-,kas klust par organisku reakciju,ka sajutu.
ta ka prats visu parved vardos,savas formu izpratnes-,katram ""laimes ""jedziena izpratne ir sava.
Patiesa LAIME-,ir tikpat esosa un reala ,ka sajuta pieskaroties savai rokai! To var just(iekseja augst.labsajuta),taja var dzivot,to var redzet(pastel zeltits),garsot(jedziens salds nektars) utl.
|
Laime ir atrast sevi Pasaules harmonijā. Saprast un pieņemt un izjust pateicību, ka visam savs laiks un katram savs ceļš. Mācēt sasniegt vienotību sevī - sirds, prāta, ķermeņa saskaņu..
|
;) peace
|
Ļišbi voini ņebilo a konservi u nas est!
|
ES laimi sajūtu apmēram tā, lidoju "pusmetru virs zemes", katram uzsmaidu un laipnu vārdu netrūkst, gribas katru apmīļot.Jūtos laimīga un vesela.
Bet tad nāk arī piezemētība un tad risinu savas problēmas un gaidu "lidojumu".
Bet kas tas ir nezinu, vienkārši- dzīve, varbūt!
Lai jums daudz laimes!
|
Man var piekrist var nepiekrist, bet man laime ir tas , kas man pieder... nu kaut vai īsu brīdi, bet tas ir mans. ( varbūt par skarbu, bet tā tas ir)
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
arapacis