ifory tēma
[visas]:
Upurēšanās.
|
|
ifory (2005-10-29 20:55)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Cik un kādās attiecībās dzīvojam sev,un cik ctiem? Jā,reizēm tie ir mūsu mīļie,tie ,kurus mīlam! Un tomēr,vai drīkstam aizmirst sevi? |
|
mairita99 (2005-10-29 21:21)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Droši vien, tas ir kāds mazohisma paveids. Ir tik, cik pieļaujam. Diezin vai tas, ko mīlam(kas mīl mūs) pieļaus otram upurjēra lomu. Smagāk jau ir tam, kura dēļ upurējas. Aizmirstot sevi, nodarām pāri arī otram. |
|
inuce (2005-10-29 21:23)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Upurēties nevajag.Un arī ne sev tuvo cilvēku dēļ.Upurēt- tas ir it kā pienākuma pēc,bez sirds siltuma. Un sevi aizmirst nevajag.Vispār nevajag nonākt tik galējās pretišķibās. Visam jābūt līdzsvarā un no paša labās gribas,lai nevienam no tā neceltos ļaunums- arī pašam. |
|
kumukumu (2005-10-29 21:24)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Šodienas pasaule ir nežēlīga. Ja visu sevi ziedosim citiem, pat sev tuvajiem, paliks tukšums un no tā, baidos, labumu nespēs gūt neviens, arī tuvie un mīļi nē. Ir jādzīvo sev un jācenšas, lai neciestu līdzcilvēki... |
|
intele (2005-10-29 21:29)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Dziivot sev, skan jau skaisti! Sieviete gan biezjaak attopas tikkai tad, kad beerni jau paaugusjies..... tad gan naak taada skumiiga atzinja, nu un kas taalaak???????? |
|
skumiigaa (2005-10-29 21:36)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| godigi sakot,es biezi "upureju" sevi kadam vai loooti veloties un palidzot vai arii esot ar preteejo dzimumu,es aizmirstu sevi:(tas ir slikti tikai veeelaak to pamanu un tomer es esmu celaaa uz pilnibu un tikai macos un tikai iegustu pieredzi un mainos taa tam visam jabut man tas ir japienem:) |
|
ifory (2005-10-29 22:51)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Esmu vienmēr dzīvojis pēc principa:Nu labi,vēlāk,nu pēc tam...un pēkšņi attopiess,ka laika dzīvot sev vairs nepaliek.Un ko pēc tam? |
|
fox11 (2005-10-29 23:15)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Loti plaša tēma! Katrs mēs upurējamies savādāk! |
|
marigold (2005-10-29 23:17)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| ...Neteiksim vienmēr "jā", kad gribas teikt "nē". Tikai tas, kas mācēs novērtēt sevi pats, tiks novērtēts...:))) |
|
LOOK (2005-10-29 23:20)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Vai tad mēs katrs nezinam stāstu par upura jēru???Un kā labā??? |
|
Ferby (2005-10-29 23:28)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Katrs mēs savā dzīvē kaut kad kaut ko upurējam... |
|
illuuzija (2005-10-30 07:24)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| ..jaa ,Intele,Tu esi labi pateikusi,vaaveres ritenis beidzies,varbuut beidzot var padziivot arii pats sev???? |
|
inuce (2005-10-30 09:54)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| ifory- ja tu tagad esi sapratis,ka vajag savu dzīvi beidzot izdzīvot, kas tev to liedz...tas tak viss vēl ir iespējams! |
|
tagore (2005-10-30 10:25)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Kaut ko mazliet jau upurējam visi!!!Bet vai tad, ja pilnībā esam aizmirsuši sevi - vai tad tā ir upurēšanās, drīzāk jau sevis necienīšana, un ja to nedarām mēs paši , tadka gan to var darīt citi???:)Katra mūsu dzīves minūte rit paralēli kādai citai dzīvei...tad nu tīra atrunāšanās, ja nespējam laiku atrast savam vajadzībām un sev mīļām nodarbēm!!:)Dzīve tak tiešām ir pietiekoši īsa, lai atļautos ko atlikt un atlikt:)Un vai bērni spēs novērtēt mūsu upurēšanos, ja pēc tam izskanēs mūsu atgādinājums(pārmetums), - bet es tak tev to visu:)?! |
|
Vredina (2005-10-30 13:51)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
tagadas ka mes upurejamies citiem,
bet par sevi nedrikst aizmirst nekad |
|
sauliite_spiid (2005-10-30 13:58)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Apgalvojam, ka mīlam, bet liekam otram cilvēkam mūsu dēļ upurēties...Vai tā ir mīlestība? No tā cilvēka puses, kurš upurējas, tā ir mīlestība, bet no otras - parazītisms. Sevi nedrīkst upurēt. Ir jādzīvo, ar vienu roku dodot, ar otru ņemot. Labprātīgi abpusēji dodot. |
|
magone_2004 (2005-10-30 14:14)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Prieks, ir vienīgais, kas ir vajadzīgs. Ja nevar ar to, tad bez tā nav jēgas |
|
rausitis5 (2005-10-30 17:27)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Negribētu , lai kāds manā labā upurētos tā vārda nozīmē, jo pirmkārt slikti jutīšos es! Patīk mīļas ,,dāvanas``. |
|
Tikuntaa (2005-10-31 08:42)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Upurēšanās ir plašs jēdziens, kas ietver sevī daudzveidīgas attieksmes. Tā var būt īsta, pašatdevīga, kad cilvēks pilnīgi aizmirst sevi cita vai idejas vārdā, bet tā var būt arī ar zemtekstu - skaties, kā es tevis dēļ..., gaidot kaut ko pretim. Tomēr šādā gadījumā tā ir zināmā veidā manipulācija ar otra jūtām, tīši sevi nostādot upura pozīcijā. |
|
GreenyFrogy (2005-10-31 10:18)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Nu nezinu gan, cik vajag uzupureeties? Miili savu tuvaako, kaa sevi passu... tas izsaka visu... |
|
|
