|
|
 skvo tēma (2009-10-26 15:28) [ visas] :
kad zem kājām pamati pazuduši.....
kur atrast dzīvei krāsas, jēgu un nozīmi, kad nekas no tā kas bijis, vairs nav palicis? Nekas vairs nesniedz ne gandarījumu, ne prieku. Bērni ir izauguši un tiem ir pašiem savas dzīves. Vīrs gājis bojā avārijā un Tu klīsti pa šo pasauli ne šur ne tur visur lieks:(((. Nekas vairs skatienu nepiesaista un arī tāda īsta prieka vairs ne par ko nav.... Draugiem savas dzīves dzīvojamas un savu problēmu kalni risināmi.... Iestājusies pilnīga vienaldzība un vienīgais ko vairs lūdz - lai nepienāktu rītdiena, bet nākamajā rītā Tu atkal pamosties......Kur risinājums?
|
vislabakais veids ar ko sakt butu-atrast kadu aizrausanos,hobijs,vai iet iestaties kados kursos...nebus laika domat skumjas domas un iepazisi jaunus jaukus cilvekus!;))))))Ir jatic kaut kadam augstakam garigam spekam ka ceriba un milestiba...un nekad nav par velu apzinaties kas tava dzive ir svarigakais un cinities par to!:))))Lai izdodas!;))))
|
laikam jau ir savs laiks jāizplāno tā, ka paliek maz laika grūtsirdīgām domām. Ir jāiesaistās kādās aktivitātēs, kas var sniegt prieku- kādam tas var būt muzeju apmeklējums, citam- piedališanās par brīvprātīgo kādā no organizācijām, vēl citam kādu kursu, apmācību apmkelējums, lai iemācītos kaut ko ko iespējams sen gribējās (zīmēt, adīt, dejot)... vienu vārdu sakot- kustēties, darīt, un neļaut skumjām domām sevi pārņemt. Skumjām domām ir netikums no mazas sniegt pārsliņas kļūt par lielu sniega lavīnu.
Turies, atrodi kādu nišu, kurā Tu varētu izpausties, realizēties ;)
|
Man bija lietas, kuras reiz ļoti patika, bet arī tās vairs nesniedz nekādu priku un arī šo teātri ko par dzīvi sauc nav spēka vairs spēlēt...., es esmu nogurusi visiem melot, ka man viss ir o.k.
|
tad arī nemelo- atrodi kādu, kurš labprāt pasniegs Tev plecu, lai Tu izraudi savu rūgtumu, nogurumu, vientulību...
|
godīgi, man no tā ir bail! Man ir bail kādam raudāt uz pleca - vēl nekad to neesmu darījusi. Vienmēr kad ir bijis smagi tikai sakodu ciešāk zobus un spītīgi vilku visu tālāk....
|
ja kādam izstāsti savu sāpi, izraudies- tā nav vājupa pazīme, gluži pretēji- tas parāda civēka drosmi...
katram jau ir sava robeža - cik ilgi un daudz viņš var sevī nest un turēt, bet diemžēl agri vai vēlu pienāk robeža - un tad civlēks lūzt- tikai katram tas izpaužas savādāk- citam depresijas, citam psihosomatikā...
|
Runā, ka visvieglāk ir visu izstāstīt svešiniekam.
Neturi sevī, jo arī Tu esi tikai cilvēciņš un kad viss būs izteikts, tad patiesi būs vieglāk.
Turies!
|
esmu bieži uzklausījusi citi sāpes, bet par savējo tā arī nespēju runāt, vien sāku apjaust, ka mani tas viss saplosīs...
|
Skvo.....tici man un ne tikai man .......Tev tā ir depresija un depresīvs noskaņojums kad ar savu gribu un savām domām ir pagrūti tikt galā.....Var jau ieteikt apsēsties pie loga un paskatīties uz ļaudīm kas dodas savās ikdienas gaitās.......citi smaidīgi bet citi sapņaini un savu problēmu nomākti......paskaties uz putniņiem kas lidinās cīnidamies par iztikas kripatiņu un ar citiem saviem cilts brāļiem un citām dzīvām radībām.....pat suņukam ko tantuks saitee ved un neļauj apostīt citu suņu sūdus ir savas problēmas.......un priekš katra no viņiem lielas......un tad pacel galvu ieelpo spirdzinošo gaisu.....dziļi,dziļi un paskaties cik kraašni ir koki.....cik suņuks jautrs un putniņss aizsprdz it kā nekādas problēmas nebūtu.....paskaties uz pelēko rudens dienu ar krāšņajām lapām......cik skaisti?!.........un tad izdomā aiziet pie daktera u palūgt kādu tabletīti kas tavu satraukumu palīdz pārvarēt.........Aizej pie saviem lielajiem bērniem ua paskaties.....kā tad viņiem sokas.......Papriecājies cik skaisti ir tie kas ir daļa no Tevis.......Skaisti....un TEV NEBŪS jāmelo......Un gan jau kaut kur ir tas cilvēka bērns kuŗš tāpat meklē kadu ko apskaut vakarā vēlu kad spilvetiņš vēss nenomierina.....Pasmaidi.....
|
pirms divām dienām izmēģināju vecum veco "triku" piedzerties līdz bezsamaņai un no rīta - tad domāt kā dzīvot tālak. Mēģinājums bija neveiksmīgs, nekas nekur nepazuda....
Var būt tiešām kādam pilnīgi svešam cilvēkam, kur nejauši sastaptam???
|
Neskumsti. Tu vēl esi jauna, Tev ir tik daudz paziņu un draugu. Parunājies ar viņiem. Turies, viss dzīvē mainās.
|
Es nevaru saviem bērniem nodarīt pāri un likt vēl par mani satraukties un pārdzīvot, ka māmuļa ar kaut ko vairs netiek galā. Lai vismaz viņu vaigs ir ar smaidu mani redzot un nevis norūpējies.... Tabletīti gan nelūgšu, jo no tām rodas atkarība, bet par attiecībām es nemeklēju neko, jo baidos vienkārši baidos ...., es reiz kādam tik ļoti, ļoti noticēju lai mūsu medus mēneša trešajā nedēļā viņa sadragāto galvu morgā savās rokās turētu ....
|
Tavs vislielākais posts ir tas ka Tu jau visu zini iepriekš kas Tev nepieciešams.....Istenībā tā gluži nav......Ja jau pašai ar sevi ir pagrūti tikt galā tad ir tikai viens ceļš pārmainīt savu domāšanu......bet Tev jau tas atkrīt......Tu esi gudrāka par visiem.....un tādēļ ciet......Tie muļķīši neko nesaprot un tādēļ smaida un darbojas.....:)))))
Un ja uz kādu nelgu uznāk dusmas pasargi dievs nolaid galviņu
Tu izmēģināji vienu muļķību.....piedzerties..........būtu sastrādājusi kādus sūdus dzērumā varbūt atjēgtos.......
Bet tuviniekus ir zaudējuši daudzi........tāds katra liktenis......
|
aizej pie laba psihologa! pavisam nopietni. nevajag sevi nodzīt līdz izmisumam. izklausās, ka tas nav tālu...
|
zani, ne es ne kāds cits neko nezin uz priekšu mēs varam tikai minēt un es vismaz savos minējumos šoreiz kļūdījos, jo bija reize, kad tas palīdzēja, šoreiz ne....
|
Tev ir skaists foto, tikai nereāls. Nomaini nika bildi, kaut ko pamatīgu, drošu, tas ar palīdz. Piemēram koku, akmeni, kalnu.Reizēm vajag tikai nieku...
|
Es meklēju ilgi, un atradu savu psihologu.Tas ir Dievs. Viņam var ticēt, uzticēties un galvenais viņu var droši, bez bailēm mīlēt!!! Tas tik bija atklājums ko tagad nesu prātā un sirdī, ka tagad man IR ko mīlēt un IR kas mani mīl!!!
Nebaidies un droši ej un prasi antidepresantu tabletīti. Tā tiešām palīdz, nebaidies no atkarības. Tās tagad jaunākas vien nāk un ārsti saka, ka neizraisa atkarību. Un tam atkal ir vienkārši jānotic. Nav jādomā un galvā jānes senas iedomas un ticējumi, jo viss iet uz priekšu attīstās, arī zāles.
Visas senās domas vajag mēģināt nenest līdzi, bet skatīt tieši šodienā, arī domāt, kas nu būs nevajag! To iemācījos lēnām un pacietīgi. Starp citu arī Bībelē teikts, ka vajadzīga pacietība!!!
Salīdzinājumam; paskaties, kā bomzis stiepj savas tašas, tādas lielas un netīras un vairākas un pilnas ar ko tik tās nav....brrrrr. Nu lūk un tā mēs stiepjam savas vecās atmiņas. Bet to tak var atstāt ceļa malā!!!!
Atstāju, ne jau uzreiz, bet lēnām un pacietīgi atstāju. Uzreiz atradās vieta hobijiem un vaļas priekiem un tik daudz, ka vairs nespēju padarīt, ka pat no viena atteicos. Lūk tā notika mana pārveidošanās!!!
Tici man!!! Tas tā ir!!!
Vēlu Tev pacietības pilnu jauno dzīves gaitu!!!!!
|
Arī mums,stiprajām,reizēm noiet greizi,nespējam jūgu pavilkt tālāk...sevis žēl paliek...un depresija to tikai gaida!
Garastāvoklis mainīsies, ja palīdzēsi kādam, kuram iet sliktāk nekā Tev.Tev taču nekas nekaiš- divas rokas, divas kājas un galva arī ir uz pleciem! Ko darīt tādam,kuru dzīve tiešām ir apdalījusi? Priecājies par katru rītu, kurš ir atnācis....
Deguns jau nu ir pēdējais, kas jānokar!
|
Jā arī es it kā esmu stipra,bet reizēm vajaga dzirdēt draudzenes skaļo balsi,kad dūša papēžos,un ir atkal viss normāli,bet skaidrs viens,nedrīkst padoties drūmajām domām,bet atrast ko citu,kaut vai fotoaparātu rokās un pie dabas prom,un tur tik daudz jauka skata,ka viss pārējais aizmirstas.
|
ir varianti - pakārties, nošauties, noslīcināties, MaXXXimāli (atlaides žavātām aprikozēm!) realistiski iztēloties, kas un kā notiks, ja pakārsies, kas, ja nošausies, kas, ja noslīcināsies un atmest to domu un provēt ko interesantu atrast. ir takš arī gastronomiskas, intelektuālas un emocionālas baudas. ja nesanāk sava personālā dzīve, atrod, kam maitāt viņa - jautrībai takš jābūt!
|
"Es zinu, ka sarūgtinātā veca sieviete ir viens no velna augstākajiem sasniegumiem" skarbi, bet patiesi ... (no vakar redzētas teātra izrādes)
|
Nu tas vien,ka meklē mazu mierinājumu te ir liels solis uz priekšu. Un redzi,nemaz tik vienaldzīga Tu te visiem neesi. Tātad-galvu augšā,ja jau bērniem vajadzīga jautra mamma(pēc tavām domām),bet patiesībā-ar ko tad tu vari izrunāties no sirds,ja ne ar savējiem vistuvākajiem cilvēciņiem-bērniem. Viņi nemaz vairs nav mazi,lai nesaprastu sirdssāpes.
Otrkārt-arī te ir normāli ļaudis,ja labi pameklē un neiekrīt provokācijās un kašķos :)) Palasi,pavērtē,iztēlojies-arī tā ir nodarbe un savulaik aizņēma lielu daļu manu vakaru.
Treškārt-dzīvē visādi notiek un tā nebija tā cilvēciņa vaina,kuram Tu noticēji un tā notika.Viņš noteikti negribēja Tevi pievilt,tici tam. Pārbaudijumi ir tik dažādi un esmu dzirdējusi teicienu,ka Dievs nekad neuzliekot cilvēkam vairāk nest,nekā viņš to spēj. Tu to vari un esi to pierādijusi. Ar to ar lepojies.
|
Ir tāda "suga" - altruisti. Es viņus saucu par normālajiem - sabiedriskajiem - cilvēkiem: "es dodu viņam, viņš tam, tas šim, bet šis man - visiem ir un visi saistīti darbīgā un emocionalā kopā".
Altruistu ir daudz, tikai viņi nav pamanāmi - pirmkārt, viņi nelec acīs, neieņem augstos [egoistu] amatus, negroza lielās [bezpersoniskās] naudas; otrkārt, viņi paši, bieži, neapzinās, ka ir altruisti. Ka viņu dzīves konstitūcija ir dot, būt citiem nepieciešamam.
Viņu dzīves jēga beidzas ar brīdi, kad viņiem vairs nav ko dot. Vai kam dot.
Altruisti, pirmam kārtām, ir dzīvības devēji. Mūsu fatālajai "pašnāvnieku" sabiedrībai, kā jau rakstīju, vairs neko nevajag - izņemot "galvaniskus kairinājumus", ko var iegūt tikai par naudu - un nauda pie altruistiem neturas.
Un nav KAM dot. Tas ir drausmīgi. Egoistu var apmierināt un apmierina dažādas "mantiņas" un spēlītes, ko piedāvā iekāre un tās priesteri (tai skaitā, pūšļotāji, valdības un psihologi). Bet ne altruistu. Vienīgais, ko altruistam vajag, ir atvērts cilvēks - vēlams, cits altruists, lai nenotiktu vergošana egoistam.
Cits tuvs cilvēks ir bērni. Un bērnu bērni. Skvo, vai Tev nav neviena mazbērna, ko? ;)
Tiešām no sirds jūtu Tev līdz un vēlu veiksmes. Atrast jēgu. Pati Tu esi ļoti svarīga mums (ne jau virtuālam, bet tautai, labajiem cilvēkiem).
|
Personīgā pieredze: kad, pirms 7-iem gadiem mani galīgi izstūma no valsts pārvaldes un sabiedriskās dzīves - kur es realizēju savas altruistiskas tieksmes :) - tad likās, ka visam ir zudusi jēga - visu zinu un zinu, ka neko BŪTISKI labu nevienam vairs nevaru izdarīt. Taču tad kāds attāls paziņa internetā, krievs, teica - "Tu esi svarīgs; ar to vien, ka Tu esi un nes šo nastu, kādam citam šai pasaulē dzīvot vieglāk. Tas nekas, ka Tu nepazīsti viņu un viņš, diezin vai, jelkad uzzinās par Tevi[...]" Pievērsos ezotērikai, radu [daudz maz kaut kādu :) ] līdzsvaru un mieru un - tagad zinu, ka tie vārdi bija taisnība. Viss un visi šai pasaulē esam saistīti.
Un man bija iespēja satikt {pavisam negaidīti un ne tādu, ko varēju iedomāt par savu ideālu) brīnišķīgu sievieti izglābt no galējas depresijas un viņa man dāvāja dēlu.
Tā ka jēga rodas un nebūt ne plānotā veidā. Atrodi līdzsvaru sevī un Tu kļūsi par centru, pie kā viss kaut kas pievelkas :) Pirmie atgriezīsies vecie draugi.
|
PALDIES Tev Sircc, Tev atbilstošs niks arī:))
|
le_chot, es jau te cauriem vakariem arī kūkoju:)), zinu, ka esat jauki un mīļi, mēdzat būt arī kašķīgi, bet tik un tā mīļi:))
|
skvo, ja sads stavoklis tev ir jau ilgaku laiku, iesaku doties pie laba psihoterapeita.
|
cik dzirdēts stāsts... bet patiesība ir tāda, ka neviens cilvēks nav spējīgs Tev atnest mieru...
|
Nekas! VISS ir pārejoši- arī šī melnā josla šobrīd...Un šis ir Veļu laiks, iespējams, Tava grūtsirdība meklējama Tavā spējā uztvert arī paralēlās pasaules..,īpaši, ja tuvi cilvēki ir TUR. Skaties tālāk, meklē spēku SEVĪ, tur noteikti pēc visām pārciestajām mokām slēpjas daudz daudz bagātību!Veiksmi Tev!:)
|
Ja ir iespēja, tad es ieteiktu aiziet pie psihologa. Zinu, ka parasti visiem psihologs asocējas ar psigi ihiskām slimībām, taču tā nav... Viņš Tevi uzklausīs un mēģinās caur jautājumiem atrast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem kas un kāpēc...
Ja vari atļauties pāris tikšanās reizes ar psihologu, būtu baigi labi, jo šādā depresīvā stāvoklī ilgi nedrīkst uzturēties...
Viss būs labi, galvenais mēģini noticēt sev ;) Veiksmi Tev! :)
|
starp citu - aizgajeji nekur nav pazudushi. tikai devushies uz citu pasauli, kaadreiz tu vinjus sastapsi, tacu nevajag steidzinat to mirkli.
|
tev ir lieliska iespeja dzivot savadak, mekleet atbildes uz jautajumiem, maaciities dziivot savadak, pilnveidoties. tas nav strupceljsh, taa ir iespeeja.
|
Kā Tu to domāji - mācīties dzīvot savādāk? Jautājumu ir tik daudz....., bet atbildes zin tikai "vējš". Pilnveidoties - kur nu vēl tālāk, nu ir jau vēl lietas ko gribētu iemācīties - zināt, bet... tam visam šodien vajadzīga nauda un strādājot Austrijā ir pagrūti mācīties Latvijā:)))), bet Paldies Jums visiem, mazliet vieglāk palika ja Tu uz pasaules neesi viens:)))
|
Es nekad neesmu sapratusi cilvekus, kas savu sapi tur sevi ieksa, tas tacu cilveku saed.Pirmkart vajag ar kadu izrunaties, otrkart,jaiet cilvekos, jo var tada veida ari nonakt lidz sizofrenijai, ja sedesi majas un domasi tikai par savu vientulibu.
|
Bet tu esi dzīva,paskaties zvaignēs un tici, ka notiks brīnums!
|
skvo, savadak - dziivot bez cilvekiem, kas tev bija ljoti tuvi, jaunaa dziives ritmaa. tas ir lielas paarmainjas un uz sitiena var nesanakt, bet soli pa solim to var atkal iemacities. Galu gala atrast jaunu milestibu un kaut vai dziives jeegu. Un ja strada Austrijaa, vari tachu tur ari macities:) Un atbildes zin ne tikai veejsh...:))
|
|
Rādu no 1 līdz 37 (kopā 37) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
skvo