ifory tēma
[visas]:
Laiks>
|
|
ifory (2005-10-18 15:41)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Kāpec rodas tādi jautājumi:ko darīt;vai tici liktenim,labākai nākotnei?Kāpēc dabā nav šīs neziņas un apjukuma?Kāpēc dzīvnieki ,augi zin,apjauš,kā viņiem rīkoties?Vai tas nav tāpēc ka laiku esm sadalījuši pagātnē,kur maldāmies;mistiskā nākotnē,kur aprokam savus sapņus un cerības,lai iesprostotu sevi pavisam idiotiskā tagadnē,kurā nemaz nedzīvojam(jo esam vai nu pagātnē vai nākotnē)?
Kā domājat? |
|
skumiigaa (2005-10-18 15:57)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| es domaaju ka dzivnieciniem ir vieglaaak dzivot,tapat kaa bernam vins nebaidaaas kamer nezin ka ir lietas no kuraaam jabaidaas,mees esam parak gudri un tapec rodas saaadi jautaajumi.... |
|
jasmina10 (2005-10-18 15:58)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Dabā viss ir līdzsvarā. Daba nebrīnās, kāpēc nakts nomaina dienu, kāpēc pēc svelmainas dienas seko negaiss..... negaužas pēc vētras nodarītiem postījumiem, bet ir gatava visu sākt no nulles. Daba visu pieņem tā, kā tas ir un neanalizē: kāpēc ar mani tā vai šitā? MĀTEI DABAI SKATIENS VĒRSTS UZ PRIEKŠU, NEMEKLĒJOT VAINĪGOS! |
|
AneTT (2005-10-18 15:59)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
No dabas nākusi visa mūsu gudrība,sieviete kā vilku māte sarga savus bērnus un iet medībās un gaudo, kad tiek lamatās! Un vēl tagad esam nepieradināti cits vairāk, cits mazāk.Tieši šis spēks un intuīcija palīdz atrast savu vietu šajā pasaulē.
Kur lai mēs neietu ēna nāk mums pakaļ,
un, nostājas uz visām četrām kājām.... |
|
saulesjuura (2005-10-18 16:00)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Cik savādi, tieši šī nespēja dzīvot tagadnē, arī mani traucē jau ilgu laiku. Esmu to izpratusi un cīnos, bet ne vienmēr veiksmīgi, vienmēr kādas nebūt atmiņas traucē (skaistas, vai bēdīgas) vienmēr kādas nākotnes šaubas un iedomātas situācijas attur kādā konkrētā reizē no rīcības. Esmu ievērojusi, ka mūsdienu cilvēki vispār nemāk dzīvot TAGAD. Vienmēr atliek to dzīvošanu uz vēlāku, kad būs izcīnīta cīņa uz kādu iedomātu virsotni vai ar kādu it kā šķērsli. Vienmēr sakām un plānojam ar domu:
...tad, kad es būšu pabeigusi skolu/institūtu/universitāti;
- tad, kad būšu šatikusi mīļoto cilvēku;
- tad, kad man būs ģimene, vīrs/sieva;
- tad, kad man būs bērni;
- tad, kad man būs labi atalgots darbs un daudz naudas;
- tad, kad būs silts/vasara/pavasaris;
- tad, kad būšu notievējusi (vai kā tamlīdzīgi);
- tad, kad būšu tikusi galā ar šo projektu;
- tad, kad man būs brīvs laiks...
Un tā varētu turpināt vēl un vēl...
bet KĀPĒC ne TAGAD un TE?
KAS gan mums traucē būt LAIMĪGIEM un SAJUST TAGADNI pilnā mērā kā LAIMĪGU un ĪSTU DZĪVI? |
|
baltaisgulbis (2005-10-18 16:07)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Lai neatkārtotos, piekrītu Saulesjūrai. Kad mēs sapratīsim un iemācīsimies dzīvot tagadnē, būsim laimīgāki. |
|
ifory (2005-10-18 16:18)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Nu nezinu,vai esm kļuvuši gudrāki,ja nedzīvojam te,šobrīd,bet kaut kur nākonē...un tur būs atkal tas pats.Ko dod mantrausim nauda,ja tas pārtiek tikai no ūdens un maizes,un dzīvo kā nabags? |
|
inuce (2005-10-18 17:03)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Augi un daba iztiek ar instinktiem,bet cilvēkam ir dots prāts...ar kuru esam visu sarežģījuši, salikuši rāmīšos un plauktiņos. Tiešām,kāda iemesla dēļ sadrumstalojam savu laiku ,bet nedzīvojam šodien? Tas jau nenozīmētu,ka esam tuvredzīgi viendienīši ,ka savu dzīvi neplānojam.Manliekas ,mēs gaidām kādu brīnumu,kāds no ārpuses nāks un visu izmainīs.Un ja godīgi- vai tiešām mūsu šodiena ir tik slikta,ja neko nedarma,lai to uzlabotu?
Ticīgiem cilvēkiem savs teiciens- viss Dieva rokās,nav ko mums plānot! Un tā tiek iegūts dvēseles miers- es neko nevaru nokavēt,viss,kam jānotiek -notiksies.
Ezotērika skaidro,ka nepastāv ne tagadne,ne pagātne,ne nākotne.Tas viss saplūst,jo tikko izteiktais vārds jau ir pagātne... |
|
gailene (2005-10-18 17:34)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Laikam esam pārāk tālu aizgājuši no dabas- un kļuvuši nejūtīgi- it kā pazaudējuši kādu svarīgu sajūtu orgānu. Kā dzīvnieki jūt, ka tuvojas kāda dabas katastrofa? Kā viņi vienmēr zin, kā rīkoties? Viņus taču neviens neapmāca...Mēs esam ļoti atkarīgi no laika. Pat sniegs pilsētā ziemā bieži mūs pārsteidz nesagatavotus...:)) Atliek meklēt pareģus un zīlnieces:))) |
|
sauliite_spiid (2005-10-18 17:41)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Viss tiešām saplūst. Tagadne ir tikai īss acumirklis - un nu jau tas pats ir pagātnē. Priekšā vēl daudz acumirkļu, varam par tiem sapņot, tos plānot, daļa no plānotā izdosies, daļa nē. Bet tas, kas ir noticis, - tas viss mums ir piederējis pavisam reāli. TAGAD mums pieder tikai zibsnīgs mirklis... |
|
marigold (2005-10-18 19:55)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| ...:))) Ja jau psiholoģija, tad psiholoģija... Kas tā vispār ir? Vienkāršoti sakot - domāšanas process. Viss atkarīgs no tā, kā domājam, kas notiek cilvēka prātā...tāpēc arī rodas šādi jautājumi. Jācenšas vairāk balstīties uz šajā brīdī notiekošo, tagadni, tad vairāk arī iegūsim prieku no šī brīža... |
|
vilceniite (2005-10-18 20:22)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Varbūt mēs pa daudz domājam,prātojam?Tāpēc nevaram izbaudīt esošā brīža skaistumu?
Manuprāt steiga "apēd" laiku?Jāpiebremzē!:) |
|
LOOK (2005-10-18 21:06)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Mums visiem ir iedotas 24 stundas vienādi un dzīves pults rokā!!!Vienkārši jāizdara pareizā izvēle īstajā laikā un vietā!!!!
Mums ir iedots vairāk nekā dzīvniekiem un putniem....es priecājos, ka esmu cilvēks, nevis Latvijas zaļā varde!!! |
|
Siluets (2005-10-19 09:09)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Kāda starpība, ko mēs domājam, ko mēs darām, mēs ESAM cilvēki.... mēs jūtam maldāmies, skumstam.... apjūkam, kā Tu saki, bet MĒS dzīvojam savu dzīvi, kā cilvēki, nevis lopiņi... kā Tu zini kas viņiem paurīšos darās... |
|
p_p (2005-10-19 09:45)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Šādi jautājumi rodas no tā, ka 90% auditorijas šķiet, ka kaimiņa sētā zāle ir zaļāka... derētu tā kā atvērt acis un novērtēt, cik daudz mums katram ir dots un cik mēs patiesībā esam laimīgi !!!! |
|
mazaavidzemniece (2005-10-19 11:17)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Mums atvēlētais laiks šajā pasaulē ir pats dārgākais, kas mums ir dots. Tādēļ, jādzīvo, jāizbauda mums dotais un nevajag tik daudz sūkstēties par neizdevušām vai tālumā esošām dienām. Vienkārši, jābauda katrs dzīves mirklis, jāizdzīvo tas, jo aizgājušo nekādīgi mēs nevaram atgriezt atpakaļ. |
|
bac (2005-10-19 11:43)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Arī Dabā vērojami ārkārtēji apstākļi... esam līdzīgi... :)) |
|
mairita99 (2005-10-19 12:46)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Pagātne jau ir mūsos, vienalga, vai mēs to atsaucam atmiņā, noliedzam utt. Nosacīti, -tas ir mūsu šībrīža domāšanas veids. Nākotni iztēlojamies, ja neesam apmierināti ar tagadnes esību, savu pašrealizāciju tajā. Bet, varbūt, tas nemaz nav slikti - izvēlēties dimensijas "kur dzīvot", ja ar realitāti dažreiz neprot sadzīvot mūsu būtība? E.Tolle "Tagadnes spēkā" aicina pietuvoties pilnīgai apziņai vai garīgai apskaidrībai, bet, tas nebūt nav tik vienkārši, ņemot vērā "spiedienu" no ārpuses - cilvēkus, sabiedrību un vispārpieņemto un atzīto dimensiju - šķietamo realitāti.
Būt saskaņā ar Dabu un Dievišķo nebūt nav neiespējami, ja vien nerodas pārāk daudz "kāpēc", uz kuriem tāpat bezjēdzīgi meklēt atbildes. |
|
sauliite123 (2005-10-19 14:26)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Var jau sapņot par nākotni visu mūžu, bet nevajag dzīvot ilūzijās...ir jāizvērtē skaidri savas iespējas. Der kādreiz arī pagremdēties atmiņās, bet ne dzīvot tajās...Tad viss ir OK! |
|
Rādu no 1 līdz 19 (kopā 19) |
|
|
