jasmina10 tēma
[visas]:
Kur paliek robežas?
|
|
jasmina10 (2005-09-26 10:43)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Ikdiena darba kolektīvā, kur ar kādu tuvāku kolēģi (sievieti) tiek pārrunātas arī sirdslietas. Ar laiku nāk atskārsme, ka sīkās niansēs mūsu pārrunātās tēmas tiek apspriestas ar viņas draugu, kurš ir mūsu kopējais kolēģis.
Tāpēc mani neliek mierā doma - kā tad īsti ir? Vai, tiešām, cilvēkiem nav iekšējās, nedefinētās sajūtas:kam, cik, ko un kur var vai nevar tālāk stāstīt? Vai šī robeža ir tik grūti jūtama? |
|
agneseS (2005-09-26 10:50)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| ..iespējams,ka Tava kolēģe neapzinās šo robežu ,lai gan tādai rīcībai varētu būt..savs,viņai zināms,motivējums..KATRĀ ZIŅĀ diez kas nav..:( |
|
baltais500 (2005-09-26 10:51)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Tu esi tikai kolēģe ,kas pārāk uzticās savai darba biedrenei!Bet viņas draugs ir daudz tuvāks cilvēks kolēģei ar kuru viņa dalās gandrīz visā! Tāpēc mums pašiem vajag izvērtēt cik daudz un kam stāstīt! |
|
esmucita (2005-09-26 10:52)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Esmu iemācījusies ne ar vienu nepārrunāt sirdslietas. Negribu, ka manas attiecības apzelē kolektīvā vai iznes tautās vēl tālāk. Mans ir mans un saudzēju to, kas skar tikai mani un otru cilvēku...manas attiecības nav publisks grupveida pasākums.. |
|
zanis1 (2005-09-26 10:59)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Tas ir atkariigs no inteligjences un intelekta liimenja,kas savukaart nav ieguustams ar izgliitiibu...
Bet vajadziigas ir arii robezhas,kas ierobezho,kad,kur un cik driikst otram atklaaties.....njemot veeraa,ka otram jau nav taas saapes tik tuvas kaa tev pasham... |
|
u_n_a (2005-09-26 11:00)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| viņai draugs ir svarīgāks nekā Tu un arī kā padomdevējs šādā situācijā nozīmīgāks, ja arī viņai Tava problēma likās nozīmīga,tika jautāts viņa viedoklis! Vai ir vērts pārmest,ja ar draugu tiek izrunāts viss. Daudz sliktāk būtu, ja tālāk viss tiktu apspriests smēķētavā ar citām koleiģēm vai pie kafijas tases. |
|
Debestinja_ (2005-09-26 11:04)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
..piekrītu zanis1..un esmucitai..
Arī es esmu iemācījusies savas sirdslietas glabāt pie sevis..)) |
|
GreenyFrogy (2005-09-26 11:11)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| esi meema kaa zivs, jo mazaak kaads zinaas par tevi un tavu pasauli, jo labaak, bet zinu arii to, ka vienmeer jau gribas parunaat, padaliities ar priekiem un beedaam, bet passam ir jaajuut cilveeks, ar kuru tu vari apspriest taadas lietas, zini drossi, ka taalaak tas neaizies, taas ir citas robezzas, kas jaajuut passai sevii... nepaarkaapsi savas, neviens nepaarkaaps tavas... |
|
viesmilis (2005-09-26 11:17)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Ir jāzina robeža -cik atklāti varam būt un kam var uzticēties-, bet to mēs iemācamies tikai ar gadiem. Kamēr nēesam guvuši rūgtu mācību, tikmēr visu stāstām pa labi un pa kreisi. Ne par velti ir teiciens - ko zina divi, to zina visa pasule.- Ja neizpļāpājas uzreiz, tad tas var notikt pēc pieciem, desmit ...gadiem. |
|
magone_2004 (2005-09-26 11:22)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Kas uz sirds tas uz mēles? Kā redzi, tu neesi vienīgā tāda... Bet kur gan lai kolēģe liek to "tavu nastu"? Ja negribi to nest viena pati, tad rēķinies, ka palīgam atkal būs palīgs:)
Un dalītā bēda nepārvēršas par pusbēdu, bet par veselu bēdu leju:)))) |
|
jasmina10 (2005-09-26 11:29)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Nevaru nepiekrist nevienai jūsu izteiktai domai - precīzi un patiesi komenti.
Lieta tikai tā, ka manā dzīvē ir bijuši bezgala smagi brīži, kad man bija nepieciešams morālais atbalsts, lai varētu "piecelties" un iet tālāk. Palīdzību joprojām novērtēju. Tad arī mēs abas bijām vienas, abas ar līdzīgām likstām. Ar draugu kolēģei attiecības ir tikai neilgu laiku, bet, izrādās, arī tādu variantu man vajadzēja paredzēt! Atgriezt par nebijušu vairs neko nevar.
|
|
p_p (2005-09-26 11:38)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| man šķiet, lai dalītos bēdās, priekš tam ir draugi (kurus katrs izvēlas pats) nevis kolēģi (kurus vairumā gadījumu pats neizvēlas). Darba vietā privātās peripētijas labāk neapspriest, ja nav vēlēšanās tajās iesaistīt visu darba kolektīvu... tas var pa reizei samērā skarbi atspēlēties. |
|
jasmina10 (2005-09-26 11:46)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| P_P - manā gadījumā: kolēģe un draudzene vienā personā, vienīgais cilvēks (vairs nē), kas par mani kaut ko zina, jo pēc dabas esmu noslēgta sevī un arī kolektīvā ar savu noslēgtību izceļos starp pārējiem. |
|
magone_2004 (2005-09-26 12:03)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| To, ko gribi, lai uzzina visi, izstāsti tikai vienam un piesaki, ka TAS IR TIKAI STARP MUMS:))) |
|
inuce (2005-09-26 12:06)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
jā, man arī bijušas pārdomas - kāpēc darbabiedrene,ar kuru kopā esmu lielāko dienas daļu,nevarētu būt kā Draudzene...
Bet draudzenes tak arī nodod,vai ne...:(
Jācenšas atcerēties; darbā runāt tikai par darbu! Un jau laicīgi jāaprod ar domu, ka būs kāds,kas centīsies lauzt šo robežu visparastākās ziņkārības dzīts un ...sāksies aprunāšana. |
|
enija24 (2005-09-26 12:09)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Es visiem neuzticu savas bēdas,ir slikta pieredze,stāstu cilvēkampar kuru esmu pārliecinata,ka tas tiešām paliks starp mums.Un man ir tāds cilvēks. |
|
bac (2005-09-26 12:19)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Katram ir savs dzīves pieredzes krikucis, un katrs pēc saviem ieskatiem arī stāsta :) |
|
turpinat (2005-09-26 12:36)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| "bac" 100% taisnība... |
|
jasmina10 (2005-09-26 13:06)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| enija24 - jā, man arī viņa bija vienīgā, kam uzticējos, bet te atkal jāpiekrīt baltais500, ka draugs, tomēr, ir tuvāks. |
|
sauliite123 (2005-09-26 13:40)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Ja reiz man šūpulī ielikta tā īpašība būt atklātai, tad citādāka es nebūšu nekad...tikai iekšējā intuīcija ir tā, kas pasaka priekšā, kuram cilvēkam uzticēties, kuram nē...un ar visu to pa reizītei gadās...kļūdīties... |
|
|
