Konservu derīguma termiņš

Man ir vairākas attiecības, kuras var droši saukt par "konserviem". Konservērtās attiecības ir izturējušas laika pārbaudi, tajās ir pieļaujams viss - sarunas par priekiem un bēdām, sekss gan ar priekšspēli, gan bez tās, gan ar motivāciju, gan vienkārši tāpat vien, iespēja piezvanīt jebkurā diennakts laikā, ja ir smagi, ieņirgšana par stabilajiem partneriem. Friends with benefits, tikai man likās, ka mūžīgs.

Tad lūk, vienās konservētās attiecībās iestājās krīze. Viņa uzaicināja mani uz kapučīno, jo tieši esot braukusi garām. Papļāpājām par šo un to. Un tad bija viņa sāka stāstīt par savām jaunajām attiecībām. Bla, bla, bla, ai, cik forši, viņš mani saprot, viņš mani uz rokām nēsā, katru nakti labs sekss, ziedi un rotas, bla, bla, bla. Klau, davai, kādu brīdi es viņu nekrāpšu, satiekamies tikai uz kapučīno un tā.

Ja es to dzirdētu pirmo reizi, tad, protams, no sirds nopriecātos par viņas laimi. Otro reizi arī. Bet padsmito? Es jau zinu, kas sekos. Pēc brīža palūgs pamīlēties, jo gribēs, lai kāds viņu pažēlo. Pieņēmu lēmumu, ka nepacelšu klausuli. Vismaz uz pirmo zvanu ne.