V´el viens gads

Straujiem so`liem tuvojas vēl viena gada nogale, gribās izdarīt kopsavilkumu par pagājušo brīdi. Viss ir kārtībā, bet šad tad skumjas uznāk. Smieklīgi, bet esmu sākusi skaitīt dienas līdz pensijai, kura no manis bēg un bēg, ja ne kas nemainīsies mūsu 100 "gudrajās" galvās, tad tās ir tikai 2287 dienas. Nebiju domājusi, ka pienāks šāds brīdis. Gribās vairāk laika veltīt mazbērniem, jaunajiem tak jāpalīdz, kad viņiem tas vajadzīgs, lieki jau neuzbāžos. Atskatoties uz savu dzīvi - esmu laimīga māte, vecmāmiņa, laba kolēģe, bet tajā pašā laikā laikam jau nelaimīga kā sieviete, pārtraucu attiecības un tagad esmu pieķērusi sevi pie domām - diez vai uzticēšos vēl kādam, bet protams gribās spēcīgu plecu sev līdzās, tuvu dvēseli, draugu, mīļāko vienā cilvēkā. Ir tak jaukākie dzīves gadi palikuši. Gribās pilvērtīgi tos nodzīvot, savādāk ir palicis tikai darbs - mājas, darbaholiķis neesmu un ar nebūšu, Ja apkārt ir cilvēki, bet bieži vien pieķeru sevi pie domas ka ir vientulības sajūta. Laikam tiešām palieku veca - neinterseē sarunas par lupatām utt., labāk ceļot, baudīt dabu, pirts priekus, zemes darbus, bet ne skraidīt pa bodēm. Bet vienalga gads bija notikumiem bagāts - gan prieki, gan mazliet darvas pilieni, nākamais noteikti būs labāks. Cerība jau vienmēr ir uz to labāko! Viss sliktais , lai paliek pagātnē, nākotni mēs nezinām, bet dzīvojam tagad, šodien un vēlams uz pilnu klapi, laimīgi.