Atradu...

Mēs sevi pārliecinām par to, ka tad, kad apprecēsimies, kad piedzims bērns, pēc tam vēl otrs, – tad gan dzīve kļūs labāka.

Pēc tam mēs bēdājamies, ka bērni vēl mazi, un gaidām, ka labāk būs tad, kad viņi paaugsies.

Un tad mēs pārdzīvojam, ka viņi ir jau pusaudži, un ka mums ar viņiem kaut kā jātiek galā. Kad viņi izaugs no saviem padsmitnieku gadiem, tad mēs, protams, kļūsim laimīgāki.

Mēs sev iestāstām, ka dzīve uzlabosies tad, kad vīrs/sieva tiks galā ar saviem darbiem, kad būs skaistāka automašīna, kad paņemsim atvaļinājumu, kad beidzot dosimies pensijā.

Patiesībā nav labāka laika laimei, kā tieši tagad. Kad tad, ja ne tagad? Izaicinājumi tavā dzīvē būs vienmēr - tāpēc labāk pieņemt visu, kā ir, un izlemt būt laimīgiem, neskatoties ne uz ko.

Mums ļoti ilgi ir šķitis, ka dzīve nupat tikai sāksies. Tā “īstā” dzīve.

Bet vienmēr mūsu ceļā bija kāds šķērslis, kāds grūts pārbaudījums, ko nācās pārvarēt, darbs, ko vajadzēja padarīt, laiks, ko kaut kam bija jāveltī, rēķins, kas jāapmaksā. Pēc tam gan mums sāksies zaļa dzīve.

Bet beigās tu saproti, ka šie šķēršļi arī bija tā “īstā” dzīve.

Šī izpratne ļauj atskārst, ka nav nekāda ceļa uz laimi. Laime ir pats ceļš.

Tādēļ izbaudi katru mirkli. Pietiks gaidīt skolas beigšanos, mācību sākšanos, gaidīt, kad pazaudēsi 10 latus, kad nopelnīsi 10 latus, kad būs darbs, kad apprecēsies, kad pienāks piektdienas vakars, kad – svētdienas rīts, gaidīt jaunu automašīnu, pavadzīmju pilnīgu apmaksu, pavasari, vasaru, rudeni, ziemu, pirmo vai piecpadsmito datumu, kad pa radio atskanēs tava dziesma, kad nomirsi, kad atkal piedzimsi... Pietiks gaidīt noteiktus apstākļus laimei!

Laime – tas ir CEĻŠ nevis galamērķis.

 Nav cita laika laimei kā vien -TAGAD!

Dzīvo un izbaudi katru mirkli.

-Autors nezināms-

Tagad apdomājies un atbildi uz šiem jautājumiem: 1 – Nosauc pasaules 5 bagātākos cilvēkus.2 – Nosauc 5 pēdējās titula “Mis Pasaule” ieguvējas.3 – Nosauc 5 pēdējos Nobela prēmijas laureātus.4 – Nosauc 5 pēdējos aktierus, kas saņēmuši Oskaru par labāko lomu

Diez kas nesanāca? Pagrūti, vai ne?

Neuztraucies, to neviens nevar atcerēties.

Aplausi noklust.

Balvas pārklājas ar putekļiem.

Uzvarētājus drīz vien aizmirst.

Un tagad atbildi uz šādiem jautājumiem:

1 – Nosauc 3 skolotājus, kas devuši ieguldījumu tavā izglītībā.

2 – Nosauc 3 draugus, kas tev grūtā brīdī izlīdzējuši.3 – Atminies pāris cilvēkus, kas tevī izraisījuši īpašas jūtas.4 – Nosauc 5 cilvēkus, ar kuriem tev patīk kopā pavadīt laiku

Paveicams? Šie jautājumi ir vieglāki, vai ne?

Cilvēki, kam ir nozīme tavā dzīvē, ne vienmēr ir “labāko” topa augšgalā, viņi nav tie bagātākie, nav ieguvuši dižākās balvas... Taču viņi par tevi rūpējas, viņiem tu esi mīļš, un viņi paliek tev līdzās, neskatoties ne uz ko.

Padomā par to kādu brīdi.

Dzīve ir tik īsa!

Kurā sarakstā esi tu? Nezini?

Ļauj paspiest tavu roku.

Tu neesi “slavenāko” vidū, taču tu esi viens no tiem, par ko es iedomājos, nosūtot šo vēstījumu...

Pirms kāda laika Sietlas olimpiādē uz 100 metru skrejceliņa starta līnijas stāvēja deviņi atlēti. Viņi visi bija fiziski vai garīgi invalīdi. Atskanēja starta šāviens, un sākās skrējiens. Ne visi skrēja, taču visi gribēja piedalīties un uzvarēt

Viņi bija noskrējuši jau trešdaļu distances, kad kāds puisēns paklupa, apmeta pāris kūleņus un pakrita. Viņš sāka raudāt. Pārējie astoņi skrējēji izdzirdēja viņa raudas. Viņi sāka skriet lēnāk un atskatījās. Tad apstājās un pagriezās atpakaļ... Visi.

Meitenīte ar Dauna sindromu nosēdās zēnam līdzās, apskāva viņu un pajautāja: “Vai nu jau ir labāk?” Pēc tam visi deviņi plecu pie pleca devās uz finišu.

Viss skatītāju pūlis piecēlās kājās un sāka aplaudēt. Aplausi nenoklusa ļoti ilgi...

Tie, kas to redzēja, joprojām par to runā.

Kādēļ?

Tādēļ, ka dziļi sevī mēs katrs zinām, ka vissvarīgākā lieta dzīvē ir daudz nozīmīgāka par personīgu uzvaru.

Vissvarīgākā lieta šajā dzīvē ir palīdzēt uzvarēt citiem – pat ja tas nozīmē, ka nākas palēnināt vai izmainīt paša skrējienu.