Šeit gaismas satiekas
un krustojas, un mijas
kā dzīpars dzīparam,
kā staram pāri stars,
un spēkā pieņemas ,
un dvēselēs mums lejas,
un viņu burvības
ikviens ir skarts.
Šeit gaismas satiekas
un tālāk aizviļņojas
zem rudens debesīm
kā vienkāršs cilvēksmaids,
kā ziemciete joprojām
tauta turas,
lai baltā gaisma
zvaigznēs neizgaist…

Sarma Upesleja

Lai vai kā, turam savu valodu un tautu godā. Vai tad mazāk mīlam savu māti vai dēlu, ja ne vienmēr vīņš dara mums pa prātam? Mūsu mīlestība ir stiprs sargs un vairogs.