|
|
beaute dienasgrāmata
| Piektdiena 12-06-2009 10:13 |
|
6 62 |
Pirmssvetku Ligo humors....Mana māsīca ar savu ģimeni sen jau dzīvo Apvienotos Arābu Emirātos. Arī
bērni tur izauguši un no Latvijas paražām gandrīz neko nezina. Tā nu es
viņiem uz gaidāmajiem Jāņiem aizsūtīju vēstuli. Lai atsvaidzinātu
latviskās tradīcijas, pierakstīju klāt tautasdziesmas.
Saņēmu šādu atbildi:
«Mīļā tante! Mūsu vecāki pašlaik aizceļojuši uz Kanādu. Tā kā mēs mājās
esam vieni paši, tad nesapratām, kāpēc Jūs rakstāt dzejā, tomēr visu
uzmanīgi izlasījām.
Jūs rakstāt:
Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upes zaļo līdaciņu.
Visu gadu Jānim krāju,
Ko es došu šovakar?
Svaigu maizi,
Mīkstu sieru,
Trīssimt ceptu sivēntiņu.
Sākumā gribējām zvanīt uz Kanādu, lai jums aizsūta nedaudz naudas, jo
savvaļas putnus ēst ir bīstami. Var dabūt putnu gripu, turklāt vai ir
prātīgi visu gadu krāt naudiņu, lai vienu reizi gadā pacienātu
Jāņonkuli, kurš vienā reizē to nemaz visu nevar apēst. Mamma sacīja, ka
Jūs esat labi cilvēki un tamdēļ mēs nospriedām, ka Jūs, droši vien,
gribējāt pacienāt visu savu mazo ciematiņu, gluži kā tie cilvēki, kuri
vāc ziedojumus Āfrikas badacietējiem. Brālis savā sacerējumā vairs
nerakstīs par prezidentu Obamu, bet par Jūsu sirdssiltumu.
Nākamajā dzejolī Jūs rakstāt:
Jāņu māte rudzus brida,
Zelta kurpes kājiņās;
Ne tai mirka zīda bruņči,
Ne sudraba priekšautiņš.
Kā tā var! Vecāki stāstīja, ka rudzi ir Latvijas lepnums, bet Jūs tos
mīdat. Mūsu vecāki strādā ļoti labā firmā, bet zelta kurpēm gan nauda
nesanāk.
Jāņu māte sieru sēja,
Ozolā sēdēdama.
Kāp zemē ,Jāņu māte,
Jānīts pāri nedarīs.
Žēl gan, ka Jāņonkulis atkal ir atsācis dzert. Bet visvairāk mūs pārsteidza rindas:
Jāņa māte piedzērusi,
Guļ ar vīru aizkrāsnē;
Ja būt laba Jāņu māte,
Savus bērnus pacienātu.
Vai tad Jums, tante, nav rakstura, ka sākāt dzert līdzi? Beigās Jūsu pēdējā dzeja bija pati šausmīgākā:
Piesēju Jānīti
Pie zaļa ozola,
Astoņas olektis
Sarkanas bantes.
Saprotam Jūsu kreņķi. Jāņonkulis pārdzēris jēgu un kamēr atbrauca ātrā
palīdzība, dabūjāt viņu siet pie koka. Nolēmām naudu nesūtīt, tāpat
nodzersiet, un arī ciemos nebrauksim, jo baidāmies par savu dzīvību.
Cenšaties sameklēt labu narkologu, tur mēs Jūs atbalstīsim. Apsolām!»
Tā nu es sēžu ar vēstuli rokās un nesaprotu - smieties vai raudāt.
|
Tubijs_A_Roks: ...smieties...jo skaļāk - jo labāk!!!:D #1 2009-06-12 10:19
elzasa: Vismaz kas jautrs šajā drūmajā dienā!Sasmējos ne pa jokam!Paldies! #3 2009-06-12 10:23
margarita33: nesen viena ar bij ko tādu sūtījusi...:DDD #4 2009-06-12 10:30
jazzyy: lasu trešo reizi, bet vienalga smieklīgi :)) #5 2009-06-12 10:38
veejsh: Anglijā svinējām Jāņus- lecām arī pāri ugunskuram... Vēlak angļi stāstīja, ka tādu džonišovu vēl neesotredzējuši...:) #6 2009-06-12 10:44
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
