SEN-ŽERMĒNAS BASTIONS

D’Artanjans: Kungi šķiet, ka es redzu Pulku
Aramiss: Izdzerot vēl vienu pudeli- jūs ne to vien ieraudzīsiet.
D’Artanjans: Bet es patiešām redzu pulku.
Aramiss: (pabāzdams galvu aiz sienas) Dīvaini. Es arī redzu.
D’Artanjans: Varbūt, ka mēs redzam vienu un to pašu Pulku?
Portoss: Bet es redzu veselu kara nometni.
Atoss: Portos, tā ir mūsu nometne.
Portoss: Točna. Bet varbūt, ka Pulks arī ir mūsu?
Aramiss: Nē tas ir Larošelas pulks
D’Artanjans: Vai pār jums ir nākusi apskaidrība un jūs spējat atpazīt Hugenotus pēc gaitas?
Aramiss:Nē, es viņus pazīstu pēc ģerboņiem
D’Artanjans: bet es neredzu nekādus ģerboņus!
Atoss: (Vēl ar vien liedams vīnu) Tātad tie ir dažādi pulki.
D’Artanjans: Bet, es pilnīgi noteikti redzu Pulku
Aramiss: Es arī.
Portoss: Un es.
Aramiss: Bet, Portos, jūs skatāties uz pretējo pusi.
Portoss: Bet es vienalga redzu Pulku.
Aramiss: (pagriežoties uz otru pusi) Dīvaini, es arī redzu!
Atoss: ( Melanholiski dzer)
D’Artanjans: Atoss, Un ko jūs redzat?
Atoss: Es redzu, ka ```` krodzinieks šampanieša vietā mums ir iesmērējis Andžujas vīnu.
D’Artanjasns: Un aiz sienas?
Atoss: Aiz sienām es nekādu vīnu neredzu.
Portoss: Es redzu vēl vienu pulku!
Aramiss: Savilksim kopā galus. Portos. Cik pulkus redzat jūs?
Portoss: Divus.
Aramis: Un jūs, D’Artanjan?
D’Artanjans: Vienu ( Paskatās apkārt) Nē trīs!
Aramiss: Trīs?
D’Artanjans: Jā, vēl divi ir aiz jūsu muguras.
Aramiss: (Ar pūlēm turēdamies uz kājām pagriežas par 180 grādiem): Bet tur ir tikai viens pulks!
Portoss:Patiešām? Man šķita, ka trīs.
D’Artanjans: Trīs?!
Portoss: (Apvainoti): Es ko, skaitīt nemāku.
Aramiss: ( Nesaprašanā krata galvu un rāda ar pirkstu kaut kur tālumā) Portoss, divi pulki! Jūs esat pārliecināts, ka protat skaitīt?
Portoss: ( Apvainoti) Protams! Trīs pulki no šīs puses un vēl divi no tās.
D’Artanjans: Divi? Tur ir tikai viens pulks!
Aramiss: Nē, paskaties tur ir trīs!
D’Artanjans: Trīs? Kur?
Aramiss: No katras puses.
D’Artanjans: Bet, jūs tikko teicāt, ka no tās puses ir tikai divi pulki!
Aramiss: Es? Es neko tādu neteicu. Es pilnīgi skaidri paziņoju, ka tur ir četri pulki.
Portoss: Cik?!
Atoss: (Klusējot atver nākamo pudeli)
Aramiss: Es ko neskaidri ziņoju? Pieci!!!
D’Artanjans: ( neskaidri sauc) Es, es nākamais!
Portoss: Aramis, jūs esat pārliecināts? Es tur redzu tikai četrus pulkus.
Aramiss: Tas nevar būt. Pilnīgi noteikti es redzu sešus pulkus!
D’Artanjans: ( Grīļodamies pieiet pie Atosa un atņem viņam pilnu pudeli vīna. Un pa taisno no kakliņa izdzer. )
Atoss: tas nav to vērts. Es jau sāku šaubīties vai tas ir Andžujas vīns.
D’Artanjans: ( saraudamies) Jūs pieļaujat iespēju, ka milēdija atkal mēģina mani noindēt?
Atoss: Es pieļauju jebko.
D’Artanjans: Bet tādā gadījumā tas ir ļoti izsmalcināts slepkavības veids!
Atoss: Jā tas nav viņas stilā.
Portoss: (kliedz) Tur pilnīgi noteikti ir astoņi pulki!
Aramiss: (Falsetā) Deviņi, es saku, ka deviņi!
Atoss: (Mierīgi) Kungi, nesteigsimies. Pieņemsim, ka ducis.
Portos: Atos, jūs esat varens cilvēks!
Atoss: (Tajā pašā tonī): es zinu.
Aramiss: (Pēkšņi tapis drosmīgs): Bet kungi! Ko mēs darīsim esot aplenkti ar tādu ienaidnieku daudzumu!?
D’Artanjans: Tas patiešām ir jautājums Tas laikam ir atkarīgs no tā ko mēs šeit grasījāmies darīt.
Portoss: Bet, ko mēs šeit grasījāmies darīt?
Aramis: D’Artanjan, patiešām ko mēs šeit grasījāmies darīt?
D’Artanjans: (Šausmās) Ēs?
Aramiss: Nu, protams, ka jūs. Vai arī esat aizmirsis?
D”Artanjans: Zvēru pie visiem svētajiem, ka tā nebija mana ideja!
Aramiss: Kura tad?
Portoss: Šķiet, ka Atosa.
Atoss: Jūs esat pārliecināts?
Portoss: (Domīgi) Ne pārāk... Pilnīgi iespējams, ka tā bija Aramisa ideja.
Aramiss: Es?!
Portos:s Nu, bet ne es,
Aramiss: Njā. Patiešām.
Portoss: Tātad jūs mūs visus šurp atvilkāt?
Aramiss: Nē. Bet tas noteikti nebijāt jūs.
Portoss: Uz šejieni tas ir vispār- uz kurieni???
D’Artanjans: Patiešām kur mēs esam?
Atoss: (Dzer priekšpēdējo pudeli)
Aramiss: Pilnīgi noteikti tas ir bastions.
Atoss: Vai esat pārliecināts?
Aramiss: Esmu pārliecināts. Tikai vajag atcerēties kāds bastions tas ir.
D’Artanjans: Tātad, mēs esam ielikti velns viņu zina kur. Nav skaidrs priekš kam- un esam aplenkti ar neskaidru pretinieku daudzumu. Ko iesāksim?
Portoss: Es piedāvāju cīnīties!
Aramiss: Varbūt piedāvāsiet ienaidniekiem iestāties rindā?
D’Artanjans: Es domāju, ka ir īstais brīdis tīties, ņemot vērā, ka mēs nezinām ko grasījāmies šeit darīt.
Aramiss: Piekrītu
Portoss: Manas domas sakrīt ar Aramisa domām.
Atoss: Ar dziļdomīgu skatienu sašķaida tukšu pudeli)
D’artanjans: Tad laižamies no šejienes!
Atoss: (Atvērdams pēdējo pudeli un klusēdams to ielej D’Artanjanam)
D’Artanjans: (Dzer): Atoss, man šķiet vai arī tas ir šampanietis.
Atoss: Jums šķiet. Man arī šķiet. No šī šampanieša mums visiem šķiet. Tinamies.
Visi dodas prom. Aiz muguras atskan vairāki šāvieni.
Atoss: Mē neesam neko aizmirsuši?
Aramiss: Man šķiet, ka neko.
Portoss: Velns parāvis nē! Mēs aizmirsām! ( Skriešus atgriežas bastionā, paķer pēdējo vistas spārniņu- apēd to un atgriežas pie saviem draugiem. ) Nu lūk tagad viss ir kārtībā.
Atoss (Izdzer līdz galam vīnu iemet ar pudeli uz protestantu pulka pusi. )

Visi četri atgriežas nometnē cenzdamies saprast kāpēc visi pārējie skatās uz viņiem kā uz varoņiem, bet aiz viņu mugurām parādās Larošelas aplenkšanas grupa pilnā sastāvā.