|
|
ruukis dienasgrāmata
| Trešdiena 01-08-2007 22:30 |
|
2 37 |
..Ir pavadiitas burviigas pagaajushaas nedeljas peedeejaas dienas ,kas bija MIILESTIIBAS , SIRSNIIBAS,kopiibas sajuutas ,emociju /protams labu/ pilnas ar jaukiem mirklishiem ar atminjaam ,jo notika pirmais muusu Dzimtas koka salidojums. No visaam Latvijas malaam uz Aluuksnes augstienes skaistaako vietu ,kaa mazas darbiigas skudrinjas sateceejaa vienaa lielaa kopiibas kamolaa Un tas kamols saakts tiit 1853 gadaa ,shaja vietaa kur sirmie ozoli ,nobriedushi beerzi ,kur aiz kalna dzidraa ezera acs un tumshi zaljojushauis mezh,kur netaalu no lielaa celja muusu Dzimtas aizsaakums ,muusu MUUSMAAJAS-,,BEERZINJI"` Un taa no musu dzimtas 158 cilveekiem uz salidojumu sanaaca ,atbraucaa 61 - gan sirmos matus glauzdams gan sirmaa maamulja,,gan viiri un sievas speeka gados,gan spridziiga jaunatne ,kas jutaas ljoti labi starp sirmajiem un nobriedushajiem,gan mazie kjipari ,kas prieceeja ar savu skelmi, ar miilziigo izturiibu,un atraktivitaati,un pavisam mazinsh ,kas beernu ratos guleeja ,saules un Miilestiibas apgarots,un jaunaas maaminjas ,kuru mazulji pecc nedaudz meeneshiem ieraudziis sho sauli un Miilestiibu ,kas no laika galaa valda muusu dzimtaa..
Atminjas ,atminjas ,par tiem senajiem laikiem kad muusu maalainaa zeme bij jaar,neskaitaami solji aiz zirga un arkla,liidz lemesiis spiidiigs un peedas piebriedusi rudzu vaarpa,un tie aukstie ,rasotie agrie riiti kad gotinjas ganos jaalaizj ..un miegs tik varens,un nosalushaas mazas rokas meercot linus tuveejaa maarkaa,.Pieminja tiem kas caur veetraam un negaisiem caur karu un dziives uguniim ,un duumiem palika balti un tiiri .Pieminja tiem kas tika izsvaidiiti taalajos pasaules celjos un vienmeer mekleeja celju uz maajaam ,pieminja tam kuru dziives veetra aiznesaa uz taalo Austraaliju,pieminja Afganistaanas karaa kritushajam ,pieminja tam kas uz muuziigiem laikiem palika uz skatuves ,taa iisti neizdziivojis dziivi,pieminja tam kas Latvijas vaardu nesa basketbolaa laukumaa,pieminja sho maaju ,saimniekam- MANAM teevam kas saimniekojot tragiski aizgaaja bojaa saakotsaimniekot atjaunotaajaa zemee.. pieminja visiem miiljajiem ......un taa mees izbaudiijaam katru mirkli atminju gaismaa,kur katrs mirklis izplauka visaa kraasnjumaa,kas apnjeema muus ar varaviiksnes septiito kraasu ,ar MIILJUMU....
Atminju kamols tinas un tas pavediens tik balts savaa labestiibaa,stiprs savaa draudziibaa un MIILAA. un tas padieens tin dveeseles kuraas vienmeer zinaas kur ir TEEVA MAAJAS ar skaniigo vaardu BEERZINJI...
......Mums visiem par prieku arii jauni staarkjeeni paraadiija savu maaku lidot,un noseedaas muusu priekshaa un galvas pagriezushi it kaa teica -mums jaaposhas taalajam cejam ,lidojiet arii JUUS,lai atgrieztos......
|
atspole: Skaisti, ka esat tik kuplā skaitā!Man tuvie cilvēki palikuši pavisam maz, bet arī cenšamies turēties kopā.Mūsu kopā sanākšana ir tajās reizēs, kad mana meita ar ģimenīti atlido ciemos no Vāczemes, kur dzīvo jau 12 gadus.Man liels, liels prieks par Jūsu cilti! Tā arī turpiniet!Tā ir jauka tradīcija. #1 2007-08-01 22:59
fejucis: Tā tiešām ir fantastiska sajūta... būt starp savējiem.. Sajust tos, kam sirmums matos... un tos mazos ķiparus, kas tepat starp mums spriņģo... Dāvāt viņiem savu MĪLESTĪBU... un tad noteikti vēl arī pēc 100 gadiem... būs BĒRZIŅU salidojums... #2 2007-08-01 23:40
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
