Nu re, sāku aktivizēties. Cik maz cilvēkam vajag ("laimei" būtu par stipru pateikts) teiksim, omulības sajūtai. Vakar uzrakstīju dažas rindas, šodien saņēmu atsauksmes savai sirdij un ap dūšu nedaudz vieglāk.

Nav man nonūka ne ar vienu dzīt amizieri. Ja kāds tiešām grib parunāties, atsaukšos, bet ar "arfeju" vai kā viņu tur un viņam līdzīgiem gan negribētu pat šajā saitā kontaktēties. Ja esi noslēpies zem nika, tas vēl nenozīmē, ka citam vari jēlības un bezkaunības rakstīt.