Svaigas Kaķa strīpiņas

- Nodod sveicienus Tējkannai un saki, lai sāk vārīt ūdeni! – es uzsaucu Murkai Strīpiņas jaunkundzei, kura, kopā ar manu čību, aizšļūca virtuves virzienā.
Tējkanna ar svilpi ir Murkas elks. Viņai pret to ir milzīga cieņa un apbrīna. Tāpēc, ka es atsaucos uz Tējkannas svilpi daudz žiglāk nekā uz Strīpiņas jaunkundzes nepacietīgo nadziņu vai kluso ieņerkstēšanos.
Reizēm ļaunīgos sapņos, es gara acīm redzu, ka Murka iet pie Tējkannas kursos. Tumsas un nakts aizsegā.

P.S. Attēlā daļēji redzamā Tējkanna ir bez svilpes un strādā par dublieri. Īstajai nav laika - jāsvilpj.

--

Strīpiņas jaunkundzei šajās dienās paliek 10 gadi. Šajā sakarā atcerējos oho pasažiera Maršalla kunga brīnišķīgo, gandrīz desmit gadus atpakaļ taisīto, albūmu ar ohujiešu mīluļiem. Desmit gadi - tas ir daudz. Arī oho pasažierim. Un pat dzīves pasažierim. Par albūma galvenajiem varoņiem pat nerunājot. Mana jaunkundz toreiz bija tikai dažus mēnešus vecs kaķēns. Pārējie ... kā kurš. Es, protams, varētu kā tāds Malahovs sparīgi iesaukties - lūdzu, studijā tos, kas piedalījās albūma tapšanā, stāstiet, kā iet jums un kā jūsu lopiņiem! Bet man ir bail, ka tas būtu visu laiku vismazāk apmeklētais un skumjākais šovs.