Valpurģu nakts (Walpurgisnacht) - vācu raga­nu folklorā - vislielākie pagānu auglības svētki un viens no galvenajiem raganu sabatiem. Valpurgu nakts ir tas pats, kas Beltains jeb maija vakars, un to s vin 30. aprīļa naktī par godu plaukstošajam pavasa­rim. Valpurģu nakts asociējas ar Svēto Valpurģi, Vim-burnas klostera mūķeni Anglijā, - viņa 748. gadā de­vusies uz Vāciju ar nodomu dibināt tur klosteri. Viņa mirusi 777. gada 25. februāri Haidenheimā. Viņa bija ārkārtīgi populāra, un strauji izveidojās viņai veltīti kulti. Romas katoļu martiroloģijā viņas svētku diena ir 1. maijs.

Viduslaikos uzskatīja, ka Valpurģu naktī raganas dzīro visā Vācijā, Nīderlandē un Skandināvijā. Raga­nas sēdās uz slotām un lidoja uz kalnu galotnēm, kur nodevās ndāmām dzīrēm un dejošanai un ko­pojās ar dēmoniem un velnu. Montegju Samerss darbā The History of Witchcraft and Demon-ology (1926) sacījis: «Zemnieki ticēja, ka Somijā nebi­ja tādas kalna virsotnes, kur aprīļa pēdējās dienas pus­naktī nepulcētos dēmoni un burvji.»

Vācijā Brokena kalns Harca kalnu masīvā bija vis­ievērojamākā vieta, kur norisinājās raganu sabati. Harca kalni atrodas mežonīgā apvidū Ziemeļvācijā -izslavēto raganu saietiem piemērotā vietā. Ticība sa-batiem bija tik izplatīta, ka 18. gadsimtā zīmētās Har­ca kartēs gandrīz vienmēr bija attēlotas raganas uz slotaskātiem dodamies vienā virzienā - uz Brokenu.

Svētā Valpurģe bijusi maiga sieviete, kuras dzīve bijusi svētuma apdvesta. Tomēr svētki, kas nes viņas vārdu, tāpat kā citi raganu svinēti sabati, saistījās ar velnišķīgām izdarībām.

Mūsdienu Pagāni un Raganas atzīmē šos svētkus ar tradicionālo dejošanu, rituāliem un dzīrošanu, bet nevienam no šiem pasākumiem nav nekāda sakara ar velnu.