Vairāku mēnešu garumā nevirināt Ohujiņu, veselībai ir kaitīgi:

lasu publinegākācijas, izbrīnā bolu acis, šokā žokli atk`ārusi un ar kreiso ausi dzirdu labās auss bungādiņu vibrējot vājprāta kliedzienā par faktu, ka neesmu ietrāpījusi virtualis izklaidē, bet gan atrodos trako mājā starp trakajiem kreklos baltajos. Visas savas dzīves laikā, man gan nav gadījies pabūt trako mājā, ...bet dzīve vēl nav nodzīvota un tāpēc par lieku būtu bļaut :"Ops! ", pirms arī šitais grāvis vēl nav pārlekts. Pateicoties Ohujiņam, jebkura veida pieredze nav peļama lieta, it īpaši tad, ja virtuālie personāži to dāsni pasniedz kā uzskates materiālu arī ar trakumu saistītās problēmās.

Piepja netikums.

Ir man tāds netikums, kas nekad nav ticis ne slēpts, ne arī kā īpaši ir ticis apcilāts, ...bet tāds nu tas man ir un es nekā ar to nespēju cīnīties: viss izlasītais, manis pašas stāstītais vai dzirdētais, tiek uztverts izteikti vizuāli-

lasu, ko stāstu vai arī stāstītājā ieklausījusies, to visu kā krāsainu ķinīti skatos.

"Ie*ist cirvi galvaa."(c.) ...un vizuālās ainas nostrādā, kadrs pēc kadra, ķinītis sit uz pilnu klapi.

Šausmene.

Galvenā varone gados ne jauna sieviete, pensionāre - konkrēts virtuāls personāžs priekšplānā, kura pēdējos spēkus saņēmusi, izmisīgi cenšas aizbēgt no otra konkrēta virtuāļa. Viņš, no trako mājas izbēdzis trakais, vājprāta lēkmē pārņemts pensionārs, kurš galvenajai varonei skrien pakaļ un cirvja kātu rokā stingri satvēris, draudīgi ar to gaisā vicinās.

Pēc būtības un pēc Ohujiņa scenārija, šitais ķinītis prasās uz normālām beigām. Būtu vēlams iedalīt lomu kādam no smagsvara sanitāriem, kurš to veco pamuļķi sagūstītu, ieģērbtu baltā trako kreklā garām piedurknēm un ar tām sasienot pamuļķim rokas krusteniski uz muguras kuplā šleifē, ...nedotu nekādu iespēju piekļuvei soc.tīmeklim interneta vidē.

Smieties, raudāt par pajoļiem un jampampiņiem internetā vai arī atteikties vispār no izklaides soc.tīmeklī,

"Lai veselā miesā, vesels ir gars! "(tautā iecienīts novēlējums) ?