Randiņi

Sveiciens visiem, kuri laiku pavada OHO! Vakar skatījos raidījumu par randiņu restorānu ārzemēs, t.i., par pieredzi kā ārzemēs iepazīstas cilvēki. Pārdomas radās, kad salīdzināju ar savu pieredzi šajā jomā. Pašķīros jau labu laiku atpakaļ un reizēm esmu arī sarakstījusies vai satikusie sar kādu kungu. Kad skatījos raidījumu, tur cilvēki bij pozitīvi, uzposušies un centās otram parādīt sevi no labākās puses, parasti kungi piedāvāja pat dāmas pusi pusdienu rēķina apmaksāt, ja jau kopā pusdieno. Turpretī Latvijā praskē dominē pavisam ka cits. Pagātnē esmu bijusi 2 reizes precējusies un abas aiz lielas mīlestības-pirmais vīrs mani ar autobusu no pieturas noazga, otrais vīrs nošokēja ar piedāvājumu (pēc mēneša pazīšanās) 3 mēnešu garumā apdomāties un pavasarī apprecēties, ja ne viņš braukšot uz ziemeļiem kokus gāzt. Tā bija ne tikai mīlestība, bet arī romantika.. Sajutos īpaša un tas tiešām radīja interesi par šiem abiem vīriešiem no manas pagātnes. Kur pazudusi romantika mūsdienās? Vai tā nomirusi dabiskā nāvē? Tagad vai nu kungs tiešā tekstā pletē ārā takstā intīmpiedāvājumu, piemetinot, ka tikko esot no vannas (it kā pārējā laikā parasti nemazgājas), reiz pat treniņbiksēs uz tikšanos atnāca, vai arī atnāk tāda nelaimīga un sagrauta cilvēciņa paskatā un uzreiz otram uzgāž kā samazgu spaini visas savas nebūšanas, par ziedu vai kaut visvienkāršāko šokolādes tāfelīti pat neiedomājoties. Atceros kungu, kurš būdams dažus gadus vecāks par mani sāka ar stāstīšanu, ka sāpot kājas pirksts, ka bijis pielicis svaigu cūkas ādiņu un jau pārgājis.. Romantika momentā aizmuka neatskatīdamās, jo es ar savu bagātīgo fantāziju vizualizēju šo vīriet ar pie kājas piesietu cīkas ādu... Es taču neesmu mamma, kam uzreiz katra problēma jāstāsta, bet tikko satikts cilvēks. Bijuši arī gadījumi, kad vīrietis, lai "uzsistu sev cenu"augstsprātīgi paskaidro, ka sievietes pie viņa rindā stāv, pēc kā es, protams, momentā no šīs rindas izstājos. Interesanti, kāda pieredze ir iepazīšanās jomā citiem?