Mana mazā soma

Lielība ir lipīga. Meitenes mērās ar savām somiņām. Es arī palielīšos ar savu maziņo (ir arī vēl lielā).

To visbiežāk var sastapt pie kādas upes vai ezera. Ja tā tur vientuļi tup, tad arī es esmu netālu.

Tā ir ērti nesama pie rokas, vēl ērtāk uz muguras, uz tās var arī sēdēt. Parasti tajā ir dažādas lietas – instrumentu komplekts, kas izskatās pēc mūķīzeriem, paciņa Selga clasic cepumi, rupjmaizes ķieģelis, zivju piebarojamā barība, vizuļi, āķu kolekcija, vairāki dažādi pludiņi, svariņi, svari un mērlenta, aukla katram gadījumam, iepirkumu maisiņi, plastmasas spainītis, kārbiņas ar dzīviem tārpiem un kāpuriem. Vēl tur ir dzeramais ūdens, divi Snikers batoniņi, alus, reizēm kafijas termoss un noteikti blašķīte ar rumu, brendiju vai ko tamlīdzīgu, trīs lietusmēteļi, moskītu tīkls un sausas zeķes.

Reizēm tas viss tiek izkrauts, jo ar šo somu ir ļoti ērti doties saviesīgos piknikos, un tad no tās var izvilkt tikai tik, cik uzlikuši pārējie, un ne vairāk, vai arī cik vajadzīgs pašam, un neviena sveša acs nepamanīs, cik palika somā. Arī par vietu kur apsēsties nav jādomā.