KOPĀ...PAVISAM PATIESS STĀSTS. ...VIŅAM...37 gadi, aiz muguras 2 izjukušas laulības, diezgan liela bezcerība un apātija. Viņam nevar būt bērni, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņa bijušās ar viņu kopā neredzēja savu nākotni. Otrā sieva tā arī pateica: "Divi - tā nav ģimene! " Pēc tam, gadu vēlāk, kādā iepazīšanās portālā viņš mēģināja iepazīties, bet tālāk par 2.randiņu līdz šim laikam netika. Kaut kā neveicās. Vienkārši nebija viens otram īstie... ..VIŅAI...28 gadi..un grūtniecība 6.mēnesī. Attiecības, kas ilga turpat 4 gadus, pārtrūka no brīža, kad viņai neplānoti pieteicās mazulis. Draugs teica: "Tagad nē, vēlāk. Bērnu mēs pašreiz nevaram atļauties, un es tam neesmu gatavs! Ja nepārtrauksi grūtniecību, audzini to pati, es pas." Viņa izlēma nepārtraukt grūtniecību, lai cik grūti nebūtu pieņemt tādu lēmumu, esot dziļā nomāktībā par tādu nodevību un šķiršanos. VIŅI ABI satikās iepazīšanās saitā. Viņa piereģistrējās tīri mehāniski, necerot ne uz ko, bet vienkārši, lai ar kādu parunātos un aizgaiņātu nomāktību. Viņš viņai uzrakstīja, un abi sāka sarakstīties. Katru dienu un vakaru. Sarunas pamazām abus satuvināja, atklājās, ka viņiem ir ne tikai līdzīgas intereses, daudz kopēja uzskatos, bet arī gandrīz identiska...bezcerība. Par spīti tam, ka viņa sākotnēji pretojās viņa idejai satikties, tomēr tas notika. Un tajā pat vakarā viņi nolēma būt kopā. Būt ģimene un audzināt Ilzes bērniņu, kuram jānāk pasaulē jau pēc 3 mēnešiem. Viņi abi to tik ļoti gaida. VIŅU bērnu... Viņi to bija pelnījuši...būt kopā un viens otram sniegt to, kā tik ļoti pietrūka.... 
|
