Izglītojošs materiāls

Es zināju, ka ir slikti. Bet nezināju, cik.

....Sēdēju uz krēsla un baidījos pat pakustēties. Alkohola aizmiglotām acīm viņš vērās manī, lēni tēmēdams ar pistoli man kaut kur krūšu rajonā. Blakus uz dīvāna, uz kura sēdēja Andis, bija nomesta bise. Laikam gaidīja savu kārtu šinī izrādē. Biju slazdā.

.... Un tas bija cilvēks, kuru tobrīd pazinu jau septiņus gadus. Pazinu kā cilvēku, kurš bija pārvarējis narkotiku atkarību ar alkohola palīdzību, un pēc tam ticis vaļā arī no alkoholisma ar sava gribasspēka palīdzību - 10 gadi skaidrā prātā. Izveidojis savu biznesu no nulles, vienmēr izpalīdzīgs. Viņš man daudz tika stāstījis par to, kur dienējis, kāpēc sācis lietot narkotikas, par savu mūža mīlestību. Tāpat zināju, ka viņš bijis "sliktais" puisis. Bezgala mīlēja savus suņus, to viņam bija trīs. Mēs bijām draugi.

..... Kaut kas manī notika. Tanī brīdī pielēcu kājās, nobļāvos, ka gribu čurāt, paķēru mēteli, somu, izskŗēju ārā pagalmā. Atcerējos par suņiem, un te jau viņi bija klāt - trīs kaukāza un vācu aitu suņa krustojumi. Uzbļāvu viņiem kaut ko līdzīgu "škic", un šie pazuda aiz mājas stūra.

Ieraudzīju uz sliekšņa Andi, bija man sekojis. Uzbrēcu, lai tūdaļ atslēdz vārtiņus. Nekādas reakcijas. Un tad sekoja virtuozs manis "pārmetiens" pāri sētai, kupenā. Es aizgāju. Pa sniegoto ceļu uz autobusa pieturu. Zemapziņā gaidīju šāvienu. Nebija.

... Kādu nedēļu vēlāk, kad stāstīju viņam par tā vakara notikumu, jautāju, vai viņš taisījās šaut, uz ko saņēmu atbildi - nezinu.

...Pēc pusgada viņš nomira no alkohola intoksikācijas un C hepatīta pēdējā stadijā. Ieročus savākt bija atbraukuši citi sliktie puiši, ko man pastāstīja viņa māsasmeita.

Lūk, tāda bijusi mana pieredze.