Sabiedriskās Drošības Koncepcija 6.

http://youtu.be/C7eKDuPGoBs

9.lekcija.

Iespējamā pastāvība , noturība.

Objekta iespējamāsuzvedības noteikšana balstās uz uzvedību vidē, iekšējām izmaiņām un pārvaldi.

Zinātne un tehnika pētanoturību un nenoturību:

Noturība ir, kad sistēma pēc sabangošanās spēj atgriezties sākuma režīmā, nenoturība - kad to nespēj. Subjekts (cilvēks) iedarbojas uz objektu( mašīnu), saņemot atgriezenisko saiti, par sava lēmuma pareizību. Piemēram - tauta iet uz kādu mērķi - taisnīgu valsts iekārtu. Kad novirzās no mērķa, valsts pārvalde atjauno pareizo kursu. Kāpēc ar visu ceļa noturību, mērķis nesasniegts? Tāpēc, ka nepareizi izvēlēts mērķis. Jēzus veda cilvēci uz gaišu mērķi, komunisti veda , bet visi mērķi tika tā pārveidoti un izkropļoti, ka kļuva par utopiju. Nav abstraktu Labā, Ļaunā, patiesības, ir pilnīgi konkrēti - uz šo laika momentu. Mūsu mērķis un šo laika periodu ir izrauties no uzspiestā biorobotisma un iziet uz normālu Cilvēcisku psihikas darbību. Šeit ir nepieciešama procesa noturība.

Objekti, kam nav iepriekšparedzamas uzvedības noturības, nepakļaujas pārvaldīšanai un nav ievedami pašpārvaldes režīmā.

Noturība pēc uzvedības paredzēšanas spējas , dalās objektīvajā un subjektīvajā. Tām apvienojoties rodas iepriekšparedzamas uzvedības mērs. Piemērs: brauc šoferis skaidrā - viņa uzvedība atbilstoši satiksmes noteikumiem ir paredzama. Kad brauc piedzēries, viņa uzvedība nav ne paredzama, ne kontrolējama.

Objektīvs process noris pats pat sevi, bez subjektu iejaukšanās. Globalizācija ir objektīvs process. Tas kļūst subjektīvs tikai tad, kad tajā iejaucas subjekti.

Lekcijā ir sīkāks Subjektīvo un objektīvo procesu apraksts.

Zinātnieki uzskata, ka valsts pārvaldes sabrukšanas procesi ir objektīvi - likumsakarību virkne, ko neviens neiespaido. Tie, kuri saprot patiesos apstākļus, zina, ka valsts pārvalde sabrūk aizkulišu varas iespaidota, kas paredzēts Allena Dallesa un Harvardas projektā.

Pārvaldes sistēmā jāprot saskatīt cēloņu – seku ķēdīti. Nākotne izaug no pagātnes, nevis tagadnes - jo dziļāk pagātnē ieskatīsies, jo lielāka iespēja izvairīties no pagātnes kļūdu atkārtošanas, jo precīzāk sapratīsi, kas notiks nākotnē.

Subjekts spēj prognozēt tikai uz savas subjektīvas interpretācijas - kā viņš interpretē objektīvus cēloņu – sekunotikumus. Cēloņi rada procesu . Uz šo procesu iedarbojas apstākļi no visa kopā veidojas Sekas. Ja vienādi cēloņi, vienādi apstākļi tad vienādas sekas.To zinot var prognozēt un darboties Saprātīgi. Bet šis cēloņu seku vienādums tiek uztverts kā gadījumu Viennozīmīgums, nevis Iespējamā nosacītība , kas statistiski apraksta daudzu atgadījumu gadījumus vienojošo. Tāpēc faktori, kas iespaido statistikas izmaiņas izkrīt no redzes lauka apziņā. Aizmirstās objektīvo likumsakarību subjektīvā interpretācija. Tāpēc ļoti bieži tas , kas šķiet neparedzams, tiek uztverts kā nevadāma stihija , tajā pat laikā ir cilvēki, kas šos procesus saprot, kā parādību, kas ir pārvaldāma, pat anonīmi. Pūlis to nesaprot, jo tas netiek mācīts parastajā izglītības sistēmā. To māca tikai elitei. Arī valstu vadītājiem nav globālpolitisko zināšanu, tāpēc viņi ir Konvenciālās varas ķīlnieki. Pasaules pārvalde liela mērā tiek veikta ar baumu izplatīšanas palīdzību. Šo uzdevumu Konvenciālā Vara uzticējusi Sorosam. Ar šī vīra vārdu pasaulē tiek ievadīta melīga informācija.

Noturīguma zaudēšanas iemesli.: pašā objektā - kas salūzis, sabojājies, apkārtējā vidē - laika apstākļi, un subjektā – izmaiņas psihikā, nogurums utt.

Noturības zaudējums var būt negaidīts un pakāpenisks.

Viens un tas pats objekts var būt noturīgs un nenoturīgs - pēc vieniem parametriem noturīgs, pēc otriem ne. Piemēram noturīgs var būt pēc iekšējiem parametriem, bet pēc ārējiem apstākļiem, ārējās informācijas - nenoturīgs.

Nepieciešamo noturības mēru nosaka objektīvi (objekts vides apstākļi, ko nevar izmainīt) un subjektīvi (izjūtot objektīvo)

Vienīgais kritērijs tam vai mērķis izvēlēts pareizais, ir procesa noturība vai nenoturība.

Tā var noteikt arī vai kontaktējaties ar Dievu vai Dievegregoru, vai sapni izpratāt pareizi vai kļūdījāties. Ja viss ir pareizi, tad vienmēr viss sanāk, ja kļūda, tad ir nejaušību likumsakarības-dažreiz sanāk, dažreiz neizdodas. Jāprot novērot procesu gaitu. Jo lielāku laika periodu novērojam, jo precīzāk var pateikt vai izvēlētais ceļš un mērķisir pareizais.

Tāpēc KOB ņem visgarāko iespējamo vēstures periodu, lai kļūda, kā dzīvi veidot turpmāk, būtu ar vismazāko iespējamo koeficientu.

Cilvēks ar savu biolauku uztver visas iedarbības. Noturīgās iespējamības pamatā ir kopējā visuma mēra apzināšanās, cēloņu –seku apzināšanās, vides, subjekta, objekta apzināšanās. Tad apzinātā Apziņa ar intelekta palīdzību, izmantojot visumamēra sajūtu visu izved apziņas virspusē. Ja gaišreģi vēl būtu gaišdomātāji, tad cenas viņiem nebūtu J

Mēra izjūta ir individuāla, tai jāapvienojas ar zināšanām. Sabiedrības kultūras informācija i jāapvienojas ar apziņu. Mēra sajūtu nedrīkst stādīt pretī apgūtajām zināšanām, jo tie nav pretmeti. Mēra sajūta ir arī uztvere, ar acīm, ausīm, ādu utt. Ja cilvēkam no bērnības tiek atņemtas zināšanas par to, ka viņš vibrācijas spēj uztvert ar biolauku, viņš tās arī neiemācās uztvert.

Psihotipi, par kuriem iepriekš runājām:

Dzīvnieciskais un Zemākais par dzīvniecisko tipi darbojas zemākajās čakrās - beznosacījuma refleksi, instinkti pārsver citu.

Zombija – biorobota psihotips darbojas saules pinumā : ieradumi, dzīves automātisms - pārsver citu.

Dēmona tips nāk no trešās acs rajona – sakņojas Saprātā, kas pārsver citu

Cilvēciskais tips ir avotiņa rajonā - intuīcija līdzsvarā ar visiem citiem parametriem, bet visu vada mēra sajūta - kas ir intuīcija, arī sirdsapziņa - Visuma Saprāta Mēra Apziņa.

Pagātne ir daudzveidīga, tagadne ir mirkļa punkts, un nākotne atkal sazarojas daudzveidībā. Apvienojam to ar iepriekš runāto par iespējamām novirzēm: daži procenti vienmēr ir zemākiem rādītājiem, daži augstākiem, bet vairumam rādītāji ir vidēji - starp tiem. Ja ņemam cilvēku gudrību, tad viņi saņemtās informācijas rezultātā var kļūt gan gudro procentuālajā sadaļā, gan viszemākajā - tas ir mainīt savu vietu gudrības skalā.

Skatot to pagātnē - ir veidota cilvēku prāta nobīde pa kreisi - uz muļķības pusi. Izejot no tagadnes punkta uz augšu - nākotni, jāpieliek lielākas pūles, lai cilvēku gudrība virzītos uz labo pusi, prom no kreisās.

Noturīgā iespējamībair viena no visums mēra šķautnēm - iespējamo variantu uztvere un salīdzināšana. Kopējās nākotnes iespējamība ir 1 veselums. Katra nākotnes varianta iespējamība mazāka par 1 veselu - ja šodien neko nedarīs, tad rītdiena neizmainīsies uz labo, pusi. Dzīvē var realizēt iespējamos nākotnes variantus uz labo pusi - tā uzskata iespējamību teorija un statistika - idealizētais modelis. Nav ņemts vērā cilvēkaindividuālais aspekts, kas savukārt izslēdz subjektīvo pārvaldi. Iespējamību teorijā netiek ņemts vērā kas valda, kā valda, bet tiek gaidīts tikai rezultāts. Tas neatbilst Pilnajai Pārvaldes Funkcijai. Noturīgās iespējamības realizēšanās process vienmēr ir konkrēts, kurā ir personīgais aspekts , kas procesam piedod individuālās neatkārtojamības īpašību.

Personība sevī nes gan Iespējamību gan Neiespējamību realizēt to vai citu procesu.

Jāņem vērā savas potenciālās iespējas, jāpārvalda pašam savi resursi, kas realizēs vēlamos iespējamības procesus.

Iespējamā noturība ir visuma matricas fragments . Mēs esam savā ceļā uz mērķi, blakus notiek citas kustības uz mērķiem kas iespaido mūsu kustību. Mēs nevaram tās ignorēt, kā sev neinteresantas, nepatīkamas, tās ir jāapzinās , jāapzinās to radītie traucējumi ceļā uz mērķi. Piemēram, ja tu atver ražošanu, tad jāzin visi blakus apstākļi, kas to ietekmēs, izejvielu ieguve, banku kredītsistēma, darba spēks utt. Bet šo blakus apstākļu nenovērtēšanu iemāca skolu sistēmas Kaleidoskopiskajā Idiotismā.

Jo zemāka iespēja kādu variantu realizēt, jo augstākas pārvaldes kvalitāte ir jānodrošina pārējas periodā.

Svarīgi ar ko piepildās šī iespējamā nākotne - tā nav abstrakta, bet satura sevī daudzus variantus: savstarpēji izslēdzošos, savstarpēji papildinošos, sastāvošus no citu variantu fragmentiem, pakāpeniski sekojošus viens otram. Katram no šiem variantiem ir savs svars, sava iespēja piepildīties, sava varbūtība.

Arī visums ir hierarhisks. Cilvēks ir atkarīgs gan no tuvākajiem apstākļiem ap sevi, gan globālajiem. Tie mainās atkarībā no situācijas izmaiņām, tāpēc pieejai jābūt radošai, gatavai uz pārmaiņām un to radīšanu gan sevī, gan ap sevi, gan visumā.

Kļūdas, kas rodas iespējamajā noturībā procesos: ja subjekts neadekvāti uztver paša izdalītās varbūtības vai nu savā starpā vai to secības kārtībā. Piemēram izvēlēties mērķa sasniegšanai auto transportu, ja ceļā ir jūra, kur bija nepieciešams kuģis.

Tā kā cilvēka pasaules uztvere ir nepilnīga, tad neuztver tiešu nozīmi iespējamajā nosacījumā kā vienu veselu, bet uztver kā kādu iespējamu skaitli , uzskata to par precīzu un neņem vērā aptuvena skaitļakļūdas iespēju. Kļūdas pakāpe ir dažāda , tas skar kopējo nākotni un katru variantu atsevišķi, katram sava iespējamība. Lekcijā doti algebriskie aprēķini.

Nākotnesnotikumu iespējamības noteikšana.

Tātad ir kāda viena parādība, process, kuram ir cēloņi, un ko ietekmē apstākļi, rezultātā rodas sekas.

Un ir masu parādība , kurā noris daudzi procesi, katrs ar savām sekām. Vienādi cēloņi, apstākļi un vienādas sekas. To var noteikt ar statistiku, gan cēloņus, gan apstākļus, gan sekas. Vienādas procesu sekas nosaka statistisko noteiktību. Ja cilvēks spēj pacelties tam pāri un skatā aptvert visu šo procesu gaitu, ja zina arī pagātnes statistiskos datus, ja viņam ir intuīcija - visuma mēra izjūta, iespējamā pastāvība procesā, tad to visu var izanalizēt un noteikt iespējamo nākotni un izņemt no tās nevēlamo .

Dzīve ir daudzu iespējamo procesu pastāvību viennozīmīga piepildījuma praktika.

Matemātiskā varbūtību teorijaun statistika ir idealizēts prakses modelis, kas neņem vērā subjektīvo pārvaldi. Tāpēc reāls pārvaldes process dzīvē ir konkrēts ar subjektīvu personisko aspektu. Kadri izšķir visu, ko viens nespēj, to spēj cits. Kadru speciālisti neņem vērā , ka cilvēks dz’;ives gaitā mainās un piekarina viņam šilti uz visu darba mūžu. Cilvēka psihe izveidojas līdz 10-12 gadu vecumam un pēc tam to maz var izmainīt, tāpēc šamaņi, cilšu vecie novēroja bērnus no 7-14 gadu vecuma un izdalīja tos, kas būsa spējīgi uz kvalitatīvu pārvaldīšanu ciltī. Šobrīd Pūļa elites sabiedrībā tas vairs neinteresē, pārvalda tie, kas pieder klanam, kaut arī sabiedrībai nepieciešams Kā viņu pārvalda, nevis kas pārvalda. Prognoze ir pārvaldes darbība. Astroloģija ir zinātne par energoinformatīvo ritmu savstarpējo iedarbību: kosmoss, Zeme, biosfēras, cilvēki. Tai ir jāatgriež statuss, jo šobrīd tās līmenis ir aizgājis šarlatānismā. Pasludinot astroloģisko prognozi tiek uzskatīts, ka pārvaldes darbības uz tiem, kas to dzird, nebūs . Ka pārvaldes iespēju nav. Taču ir iedarbība uz psihi, par prognozes neizbēgamību ir un uz pūli, kam nav patstāvīgas domāšanas tas iedarbojas kā pārvaldes mehānisms. Cilvēks reaģē uz prognozi pēc savas tikumiskās - garīguma nosacītības. Astroloģiskā prognoze ir vairāk vai mazāk precīza iekšējo un ārējo apstākļu attiecībā pret cilvēku un sabiedrību , bet ne iespējamā pārvaldes prognoze cilvēkam, kas reaģē uz apstākļiem. Cilvēks tos spēj mainīt.

Pareģojums ir no augstākiem spēkiem atkarīgs ( egregoriem, visuma saprāta), bet prognoze no indivīda pūlēm.

Prognozēšanas iemesli.

Parasti ļaudis labāk atceras negatīvo: notikumus, kas piepildījušies un brīdinājumus. Ļoti reti viņi atceras labvēlīgo prognožu piepildīšanos (pārvaldes prognozes). Kapēc? Tāpēc, ka pārvaldei pirmkārt interesē novirzes. Visuma saprāts dod prognozes par novirzēm( katastrofām, nelabvēlīgiem notikumiem) , kuru virzienā attīstās sekas , kas nāk no notikušā un šobrīd notiekošā. Reakcija uz prognozi: savas rīcības nožēlošana - pārdomāšana, lai turpmāk izvairītos no nevēlamajām darbībām vai arī veicināt negatīvās prognozes piepildīšanos - riskēt, ignorēt prognozes, nepamanīt prognozes, bēgt no tās.

Var ieprogrammēt sev sliktu nākotni (piesaukt nelaimi) ar ticēšanu, kas tas notiks, vēsturēlabos darbus un personasnosaukt par sliktajiem un sliktos par labajiem.

Brīdinājuma prognoze samazina iespēju pašizpausties , piesaukt - palielina pašizpausmi negatīvajā virzienā. Cilvēki, nespējot saprātīgi reaģēt uz sliktām prognozēm un beziemesla nedrošību , paši rada sev dzīves grūtības. Cilvēks, kas zina cēloņu seku nosacījumus - objektīvās likumsakarības, kas ir pārvaldes priekšnosacījumu pamatā, nodod zināšanas tālāk, pārvalda. Jābūt informācijas kodēšanas sistēmai, kas saprotama gan devējam, gan saņēmējam. Ja tās nav, tad prognozes jāprot veidot patstāvīgi . Jebkuras prasmes apgūšana ir patstāvīga savas stereotipu sistēmas paplašināšana formējot un ieviešot tajā jaunus iekšējās un ārējās uzvedības stereotipus. Apgūšana ir darbs, ko nepieciešams darīt pašam apguvējam personīgi. Informācijas nodošana var prasīt jaunas tās kodēšanas sistēmas radīšanu. Tās radītājiem jāparūpējas, lai tā būtu viegli apgūstama, tajā nebūtu izkropļojumu, nebūtu zaudējumu lietā , apmācības mērķiem : kad māca vienu, bet iemāca taisni pretējo. Tajā ir arī objektībā un subjektivā saplūšana pastāvīgā iespējamā noturībā. Ja ir sava terminoloģija izveidota, tad neviens to vairs nevar izkropļot ar saviem kļūdainajiem terminiem un jēdzieniem.