Sabiedriskās Drošības Koncepcija 3.Sabiedriskās Drošības Koncepcija 4.un 5. Video http://video.mail.ru/mail/marat200... Šodienas lekcijas tēma Globālais Vēsturiskais Process (GIP ) kā individuāls process Zemes Biosfēras Globālajā Vēsturiskajā Procesā. (GOP) Nākotne aug no pagātnes, nevis tagadnes, jo tad tiktu sarauta cēloņu seku ķēdīte. Izprotot pagātni, šodienas kontekstā, var veidot vēlamu nākotni. Ar vēstures zinātni ir tas pats, kas ar citām - neizdevīgie fakti noslēpti, pārējiem izveodots kaleidoskopiskais skatījums - faktu daudz, bet cilvēkiem liegta izpratne tos sakārtot vienā saprotamā bildītē. Prasme redzēt kopējo notikumu gaitu, ļauj salīdzināt senās Ēģiptes notikumus ar šābrīža notikumu gaitu savā valstī. Kas nespēj saskatīt šo vēsturisko notikumu gaitu, tas redz tikai kaleodoskopisko faktu haosu. Vēsturē nekur neieraudzīsiet nosauktas seku cēloņu likumsakarības, kas ļautu izprast, karu un miera patiesos cēloņus. Visi vēstures notikumi piefiksēti no varas sistēmas skatu punkta. Skatot valstu vēsturi no Zemes Biosfēras skatu punkta sākumā bija augu valsts, tad dzīvnieku pasaule. Visu iespaidoja dabas procesi. Rodoties cilvēkam sākās vēsturiskais process . Cilvēki atstāja iespaidu uz visu Zemes biosistēmu, īpaši attīstoties tehnosfērai. Tagad cilvēks jau dzīvo tehnosfērā, kas ir pretdabiski cilvēkam. Visi varas aprakstītie kari ir mazītiņš fragmentiņš Zemes Biosfēras vēsturē. Globālais evolūcijas process. Materiālistu redzes punkts: GOP ir attīstības process. Jauni, sarežģītāki veidi papildina agrāk esošos un izspieda dažus no tiem. Runa iet par materiālām dzīvības formām, kas radušās no „nedzīvas matērijas”. Biosfēras redzamais sastāvs ne vienreiz vien ir atjaunojies. Zinātnes materiālistiskais skatījums noveda pie tā, ka no pārskates izkrita gara pasaule. Sarežģījās informācijas ieguve par biosfēras bioloģisko veidu garīgo evolūciju. Tāpēc arī nav nekādu pētījumu par garīgās evolūcijas gaitu. Tiek skatīti tikai materiālie nēsātāji. Bībeles dogmu redzes punkts: Tiešā veidā nav teikts par garīgās evolūcijas procesu. Svētajos rakstos ir augu parādīšanās uz zemes, putnu, rāpuļu , dzīvnieku, tad cilvēka. Tas sakrīt ar zinātnes klasifikāciju. Iztrūkst baktēriju, ūdensaugu, molusku, zarnu trakta parazītu, kukaiņu parādīšanās. Nav nekā par vienu sugu izzušanu, citu parādīšanos. Nav par dvēseles reinkarnāciju citos ķermeņos , izņemot Jāni Kristītāju, kamā emisojies Iļja Pareģis Korānā nav nekur par evolūcijas formām un pārmiesošanos. 23. surā ir rakstīts par biosfēru tēlainā veidā.” Mēs radījām cilvēku no zemes un māliem” tas ir-organisku vielu rašanās no neorganiskām. „Mēs viņu kā pilienu nolikām drošā vietā”- tas ir organiska viela attīstības prcesā. „Tad radījām no piliena asins sabiezējumu”-tā ir šūnu rašanās fāze, kurā asins atšķiras no citiem organiskiem šķīdumiem. „No asins sabiezējuma radījām gaļu , kaulus, kaulus aplipinājām ar gaļu” – tas ir daudzšūnu organisma rašanās ar skeletu vidī. „Pēc tam mēs viņu izaudzējām citā realitātē”- tā ir cilvēka radīšana no Necilvēka. Korānā ir aprakstīts viss cilvēka rašanās process. Cilvēka embrijs atkārto visas biosfēras attīstības stadijas: dīglis, zivs utt, līdz cilvēciņam. Korāns arī piesauc pārdomāt pasaules uzbūvi un saka, ka cilvēce garīgi (Informatīvi) saistīta ar biosfēru. Dažās vietās reinkarnācija atzīta, citās noliegta. Krišnas Apziņas Starptautiskā Biedrība (Krišnaīti): Evolūcijas apraksta nav. Ir dzīvības formas, kas sakārtotas hierarhiski. Pa to riņķo dvēseles, kas, sakarā ar karmas likumu, iemiesojas . Dvēseles uzdevums ir izrauties no šī karmas reinkarnācijas riteņa. Tātad pēcnācēji tiek padarīti atbildīgi par senču ļaunajiem darbiem. Cilvēks ir individualitāte, par ko liecina atšķirīgie pirkstu nospiedumi un radzenes īpatnības. Tātad viņam ir pašam savs liktenis, neatkarīgs no senčiem. Lavrova skatu punkts grāmatā „Dzīves noslēpumu atslēga”: Apziņa ir pirmradītā Dvēsele. Zemapziņa ir daudzkārt iemoesojošās Dvēsele. Tātad cilvēkam ir divas dvēseles. Pēc nāves tās sadalās, pirmradītā dvēsele sāk ceļojumu un dvēseles vairojas. Apziņā cilvēkam ir tas ko viņš tagad dara, zemapziņā, ko viņš ir darījis pagātnē. Kopējais evolūcijas modelis izskatās apmēram tā: Daudz individuālu dvēseļu, kas daudzkārtīgi iedzimst ķermeņos. Iepriekšējo dzīvju atmiņas konkrētam cilvēkam tiek bloķētas apziņas līmenī. Bloķējums palīdz stimulēt domāšanu, radošumu, mākslu sākt no jauna. Kad daļa dvēseļu sasniegušas līmeni, kurā izpratušas biosfēras dzīves formulu, tad tiek izveidots siets( tiesas diena) saprātīgās dvēseles iziet car sietu, nesaprātīgās tiek izmestas. Tālāk notiek iemiesošanās katrai piemērotās formā. Savstarpējās attiecības starp materiālistiem, ideālistiem utt Materiālisti par religiju, ezotēriku apgalvo, ka tas viss ir izdomājumi. Taču viņi neņem vērā to, ka cilvēka informācijas uztvere un apstrāde ir atšķirīga no dzīvniekiem piemītošās. Viņi noliedz dvēseles nemirstību - informācijas neiznīcināmību un objektivitāti: Informācija neobjektīvi neeksistē, ir tikai materija . Kas tad patiesībā ir pirmavots, ko meklē Umberto Eko un citi ezotērikas zinātnieki? Pasaules Uzbūve ir visa Mērs: Matērija - Informācija - Mērs. Tad jāuzdod jautājums, kur paliek Informācija jeb dvēsele, ķermenim nomirstot? Cilvēks izstaro svārstības, kuru raksturs ir atkarīgs no izcelšanās avota spēka. Bet svārstību modulācija izsakās ar Izpratnes Mēru, noteikumiem, pēc kuriem dzīvo cilvēks. Ar ko atšķiras mūsu visu svārstības? Ar informācijas apstrādes algoritmu. Ja domājam vienādi, ja mūsu Pasaules Uzbūves redzējums ir vienāds, tad mūsu svārstības rezonē kopā, veidojot egregoru. Ķermenis nomirst, bet svārstības no tā paliek. Zvaigzne arī apdziest, bet tās gaisma turpina nākt. Svārstības atspoguļojas uz citiem visuma objektiem. Ja pieņemam, ka svārstības izzūd, tad grūst visi materiālistiskās zinātnes pamati. Jo zaudējot Informāciju, matērija zaudē visas savas formas, nefiksējas tās vienkārši nav. Kā pret materiālismu attiecas baznīca ? Tas ir sātanisms: gan materiālo formu evolūcija, gan dvēseļu evolūcija. Tā kā viņu izpratnē šo biosfēru, kas eksistē vienīgā ir radījis Dievs, kas tad radīja iepriekšējās: Atlantīdu un citas civilizācijas, kas tagad jau pierādīts kā fakts. Kas ir GOP , ko konstatē paleontologi pētot iepriekšējās biosfēras? Skatījums uz visu no Materijas - Informācijas - Mēra viedokļa: Vienā evolūcijas procesā attīstās Materiālās formas, ko pēta zinātne un Informatīvās formas, ko pēta okultās zinātnes, ezotērika, dažas reliģijas. Matērija pārveidojas pēc Informācijas Mēra. Senajā Ēģiptē bija dievs Hermess, kas nesa Ēģiptei zināšanas (no šejienes termins „hermētisms” slepenās zināšanas. Hermesa zizlis bija varas simbols. Tajā čūskas apvij zizli. Čūskas vijas tikai uz priekšu abas vienā virzienā - kopēja evolūcijas virziena noteicējas. Čūska ir mērķtiecība.Tās ir divas - divi virzieni : materiālās formas un dvēseles (Informatīvie moduļi) Čūsku galvas ir vienā līmenī - tas nozīmē, ka viens no virzieniem nevar apsteigt otru. Ne materiālais evolūcijas process var atpalikt, ne Informatīvais, dvēseliskais. Roka, kas tura zizli, vada divas evolūcijas spirāles, kuras veido čūskas. Tas ir simbols Varai, kas vada abus evolūcijas procesus. Zemes biosfēras evolūcijas process ir viens no daudziem pasaules uzbūvē notiekošajiem evolūcijas procesiem. Zemes biosfēra ņem enerģiju dzīvībai no saules sistēmas, no kosmosa. Enerģiju Zemei nes fiziskie, dabas lauki - svārstību lauki. Šo lauku spriegums pakļauts saules sistēmas cikliem, kurus nosaka saules un planētu savstarpējā iedarbība. Biosfēra un tās elementi kopumā ir svārstību procesi – svārstību sistēmas ( diena, nakts, vasara , ziema), kas savstarpēji ietekmējas arī no vides, ne tikai cita no citas. Zemes atkarība no enerģētiskiem un Informatīviem kosmosa ritmiem rada to, ka dažādi procesi uz Zemes nosacīti ar biosfēru un ar to saistītās sociālām sistēmām. Secinājums: Drošai sabiedrības attīstībai nepieciešams izprast senās astroloģiskas teorijas, izpētīt tās caur mūsdienu zināšanu prizmu Šo procesu neievērošana var novest pie smagām kļūdām cilvēces attīstībā. Svarīga robeža evolūcijas procesā ir iedzimtības hromosomu struktūras rašanās, kas nodod informāciju nākamajām bioloģiska veida paaudzēm. Arī tas ir svārstības no paaudzes uz paaudzi. Visi bioloģiskiem veidi ģenētiski atšķiras cits no cita, piem cilvēks no ziloņa utt. Viņi ir ģenētiski noslēgti attiecībā cits pret citu. Hibrīdim ir vai nu neiespējami vai neauglīgi, vai sagrūst nākamās paaudzēs. Tapēc hromosomu aparāts nes divas funkcijas-nodod ģenētiski nosacītu informāciju no paaudzes uz paaudzi , izkropļojumi ir reti, kas nodrošina ģenētisku noturību. Tomēr daži ģenētiskās informācijas izkropļojumi arī ir nepieciešami sugas attīstības nodrosināšanā biosfērā. Tie saucas Mutācijas. Tās rada ārējo faktoru iedarbība (fizisko lauku, ķīmisko savienojumuutt) uz hromosomu struktūru. Daļai no mutācijas ir ģenētiski defekti. Tādi ir izdzīvot nespējīgi. Tādi ir katrā populācijā . Daudzkārtējās populācijās vienmēr it ģenētiski noturīgs kodols, kas nodrošina atražošanu un ģenētiska perifērija ar defektiem. 2-3% nenoturīgi, 4-5% ļoti izturīgi, visi pārējie elastīgi - pēc vajadzības. Piemēram naudas ziņā - 2-3% skopi, 4-5% devīgi, pārējie pēc nepieciešamības. Daži % drosmīgu vai gļēvuļu, citi pēc vajadzības, daži % gudru, daži aprobežoti, citi pēc vajadzības utt. Cilvēki ir tik elastīgi, ka viņos var ieaudzināt nepieciešamo - vairāk drosmes vai vairāk bailīguma, vairāk saprāta vai atstāt aprobežotībā. Kapēc mums aizviem vairāk sabiedrībā psihikas struktūru: bioroboti”, „dzivnieki”, tāpēc, ka tādus cilvēkus audzina filmas, literatūra , iedoloģiju saukļi utt. Kādreiz senatnē bija savedējas, kas pildīja uzdevumu atpazīt degradējošas dzimtas un novērsa to izplatību, apvienojot kopā ģenētiski noturīgos kodolus, to straujākai attīstībai. Ģenētiskā populācijas katastrofa: Tā ir ģenētiski noturīgā kodola izzušana. Bezmērķīgas izmaiņas, mutācijas, kas neizsauc defektus, tikai rada mutantiskus subjektus. Daļa mutāciju var būt gan defektīvas, gan noderīgas, atkarībā no apstākļiem. Ģenētiski noturīgā kodola iznīcināšana ir svarīgs Informatīvā kara ierocis. Pie noteiktas kritiskās masas, tā atjaunošana vairs nebūs iespējama. Pasaules Konvenciālās Varas plāns ir uz vairākām paaudzēm, viņi labi zina, ka šodienas atkarību un saprāta degradētajiem cilvēkiem dzims vēl degradētāki pēcnācēji un tiem savukārt vēl degradētāki, jo degradācijas process ripo uz leju. Dabiskās atlases princips. Nosaka vienu iespējamo bojāeju. Otru iespējamo augšupeju - attīstību, konkrētajos apstākļos. Katra bioloģiskā suga iedarbojas savstarpēji, ar zemez biosfēru un ar kosmosa biosfēru, jeb atrodas zem to spiediena. Šī spiediena raksturs mainās. Par cik pakļauts Zemes ģeoloģiskajiem procesiem un biosfērām - enerģētiskajiem kosmosa ritmiem. Dažu šo procesu svārstības ir ievērojami zemākas par paaudžu maiņas procesu svārstībām. Jebkurā ģeneoloģiskā sugā, pateicoties tam, bezmērķība kļūst par piedevu ģenotipa sugai, lēni mainoties vides dzīves apstākļiem. Izmaiņu faktoram svārstoties lēnāk, bioloģiskie organismi paspēj pielāgoties. Bet dabā ir arī procesi, kuru svārstības ir augstākas, nekā paaudžu mainās svārstības. Nepaspējot pielāgoties, ģenotips tiek iznīcināts zem šī spiediena. Šobrīd notiek tik straujas informācijas izmaiņu svārstības, ka cilvēkus, kas tam netiks līdzi sagraus un iznīcinās. Tā ir informācijas lavīna, ( fakti, notikumi viens pēc otra, kas rada stresu) kam var paspēt pretoties tikai ar zināšanām, ar metodoloģijas pārzināšanu . Netiekot līdzi jaunajam informatīvajam stāvoklim, suga var izzust no biosfēras, kas var izsaukt ķēdes reakciju arī citām sugām, kas atrodas vienā barības ķēdē. Bioloģiskās sugas reakcija uz izmaiņām : Notiek attīstības potenciāla izmaiņas ģenotipa dabiskās atlases principa gaitā. Notiek izmaiņas uzvedībā. Abas šīs izmaiņas prasa informatīvo nodrošinājumu , Dažādām sugām nepieciešams dažāds informācijas apjoms. Ir no paaudzes uz paaudzi nododamā informācija. Dzīves pieredzē iegūtā, sociālajā vidē iegūtā un abu kopiedarbība. Zemes biosfēras globālajā vēsturiskajā procesā rodoties jaunām sugām, samazinās ģenētiski nododamā informācija kopējā informācijas uzņemšanā, bet vairāk tiek iegūta no sociālās vides. Sociālā informācija apspiež ģenētisko. Agrākl bija līdzvars : sociuma(Adaptatīvā) un ģenētiskā ( Fundamentālā) informācija. Tagad pilsētu iedzīvotājus nospiež tik lieli informācijas apjomi, ka viņi vairs nejūt un neapzinās ka ir pieder pie cilvēces, kā vienota organisma, pieder visai Zemes biosfērai, pakļauti objektīviem dabas likumiem Zemes dzīvē. Priekš viņiem gaiss un ūdens vienkārši Ir un viss. Viņiem pat prātā neienāk, ka tā var pietrūkt un mēs varam izmirt, kā suga. Tagad jau zināms, ka ūdens aprite dabā nenotiek tā, kā macīja skolās. Var salīdzināt ar asinsriti - tai ir divas kontūras, augšup un lejup. Tā arī par dabu, mums mācīja tikai augšējo kontūru ūdens cirkulācijai, kurā cirkulē tikai 10-15 % ūdens. Visa ūdens pamatmasa cirkulē caur planētas iekšieni, ko skolā piemin tā, starp citu. Pazemes ūdeņi piesārņojas ar visu, ko lieto cilvēce savā vēsturē. Mēs aizsārņojam savas Zemes aknas. Jebkurā mirklī var iestāties kolapse un ūdens mums pietrūks. Izņemot apzinātos sakarus, pastāv arī neapzinātie( psiholoģiskie, bioloģiskie), īpaši pilsētās. Cilvēkam ģenētiskais aparāts ir 50 reizes jūtīgāks, nekā mušiņai. Cilvēks ejot Pret dabu, ir par iemeslu globālai biosfēras ekoloģiskai krīzei un citiem globāliem procesiem. Cilvēkam bērnības periodā jāuzņem liels daudzums informācijas no apkārtējās vides, gan individuāli, gan no pieaugušajiem. Jo vairāk dzīvai būtnei jāpaspēj uzņemt sociālā informācija, jo garāks tās uzņemšanai domātais laiks – bērnības periods. Dažas svārstības, kam ir lēns raksturs, cilvēks pat var nepamanīt. Ja rodas kāds faktors, kura spiediena rezultātā populācijas genotips paaudžu maiņas laikā nepaspēj tam piemēroties - populācija izmirst. Ja rodas faktors, kura iedarbībā populācijas genotips paaudžu maiņas laikā nespēj pielāgoties tikai ģenētiski noteicošas informācijas dēļ, tad populācija var saglabāt sevi, dažādojot būtņu reakcijas uzvedību, kas nosacīti idividuāla un neģenētiska. Tas attiecas arī uz dabas katrastrofām. Caur šo prizmu skatām Varas piramīdu. Ja elites līmenī pietrūks zināšanu izdzīvošanai, ies bojā visa cilvēce. Tāpēc zināšanām jānonāk pie visiem cilvēkiem, tas dos daudz lielākas izdzīvošanas iespējas visai cilvēcei. Jo vairāk uzvedības reakciju bīstamā ekoloģiskā situācijā, jo lielāka iespēja visiem izglābt populāciju kopumā. Globālā evolūcijas procesa gaitā biosfēras globālā niša ir izpletusies. Kad kāda suga izsmēlusi savu ģenētiski nosacīto potenciālu savas ekoloģiskās nišas apgūšanā , tad tā vai nu izspiež no savām nišām citas sugas vai arī apgūst neapdzīvotu nišu tai pielāgojoties ģenētiski. Iespējams, pat radot jaunu organismu veidu. Kādā no šiem etapiem radās Saprātīgā Cilvēka suga, kas tagad veido rases, valstis. Pieaugušā attīstības potenciāls nosacīts ģenētiski. Tomēr, ja nav piemērotu apstākļu, tas var arī neattīstīties un ir pakļauts nejaušībām, kas atainojas notikušā likumsakarībās. Piemērs: cilvēks, kas bija nonācis tundrā grādi salā, nenosala bet aizgāja mājās 50 km, jo iedvesa sev, ka viņam ir silti. No tā laika viņš aukstumu vairs nejūt un staigā vieglās drēbēs, bez cimdiem. Ko ar mūsu potenciālu dara radītā iekārta? To mazina visos iespējamajos veidos. Mums ražo protēzes, nevis māca izdzīvot. Mākslīgais intelekts arī ir protēze, jo cilvēkā ir potenciāls pārstrādāt milzums informācijas. Vaino gan sociologus gan vēsturniekus par biologalizāciju, savukārt biologus vaino socioloģizācijā. Abos gadījumos atainota nesapratne: biologu socioloģijā , sociologu bioloģijā. Politiķi ir nezinoši Visās šajās sfērās. Nav iespējams atdalīt bioloģisko un socioloģisko zinātņu kompleksus, neatbildot uz trim jautājumiem: kas cilvēkā nosacīts: ģenētiski nododamā informācija, sociālā, kultūra vai personīgā jaunrade. KOB atrisina šo jautajumu : viss beznosacījumu refleksu komplekss noteikts ģenētiski. Spēja formēt nosacītos refleksus ir ģenētiski nosacīta. Uzvedība, kas ārēji ir nosacītais reflekss tiek nosacīts atkarībā no apkārtējās vides iedarbības. Tātad cilvēka uzvedība tiek veidota atkarībā no informācijas, kas cirkulē sociālajā vidē. Ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka: ģenētiski nosacīta diskrētā abstrakti loģiskā attīstība noteiktā vecuma periodā. Sakarīga runa. Spēja realizēt daudzveidīgos darbos savus domu augļus. Tas arī kļuva par mūsdienu cilvēces kultūras pamatu. Kultūra - cilvēku paaužu daudzveidīgas ārpusģenētiskas nosacītības rezultāts. Bet cilvēkam apgūstamās vides potenciāls ir nosacīts ģenētiski, tajā skaitā arī uz kultūras attīstības reķina. No tā varam secināt, ka kultūra ir viens no globālā evolūcijas procesa faktoriem. Nav Labas Kultūras un Sliktas kultūras( nekulturalitātes). Ir viena kopēja kultūra ar daudzām sejām : ārpusģenētiski nododama sociāla no paaudzes uz paaudzi nododama , taču ar izrāvumiem kulturā, kas ir bīstami cilvēcei. Kultūras procesa attīstība ir viens no globālās evolucionālās attīstības procesiem. http://video.mail.ru/mail/marat200... KOB5.lekcija Globālie vēsturiskie procesi. Zināms, ka no biosfēras izzudušas daudzas sugas.(dinozauri) , bet nav piefiksēts neviens gadījums, kad dabā būtu radusies principiāli bioloģiski jauns veids. Izejot no tā cilvēks uzskata sevi par radības kroni, izejot no jaunuma pozīcijas. Tomēr , jaunums ne vienmēr ir pilnības paraugs, tas ir arī ekperimentāls paraudziņš: ja „jaunums” – radības kronis sāks spiest nēsātāja galvu, nēsātājs to var nomest, kā apgrūtinājumu. Tāpēc jautājums par jaunu dzīvības formu rašanos ir ļoti svarīgs cilvēcei. Kā rodas jaunumi ? mutāciju kaskāde: Zināms, ka radusies mutācija var pārņemt Visu populāciju. Daļu populācijas vai Izzust no populācijas. Redzams, ka jaunais veids var rasties no vecā mutāciju kaskādes rezultātā. Tad attiecībā uz cilvēku, rodas jautājums par starpposmiem ķēdē. Tā, kā šis process bija garš, tad arī starpposmiem bija jābūt pazīstamiem zinātnei, kopā ar arheoloģiskajiem eksponātiem. Bet to nez kapēc - nav. Tāds process pieļauj sugas degradāciju. Bet globālais evolūcijas procesam ir vienvirziena raksturs, kas vērsts un sarežģītības palielināšanos. Mūsdienu biosfērā eksistē tikai noturīgās sugas, bet daudzos starpposmu veidus mēs neredzam. Ģenētiskā katastrofa. Kādreiz daļa būtņu ( cilvēks, paaudzes kas bija spējīgas uz sugas turpināšanu savā attīstības gaitā), pieredzēja ģenētisko katastrofu: sāka dzi |
