Sabiedriskās Drošības Koncepcija 2.

2.Ievadlekcija.

Pētot Haborda dianētiku Sabiedriskās drošības kontekstā, mēs izdalījām vairākus psihikas veidus. Cilvēkam ir Instinkti. Nosacītie un Beznosacījuma. Ir dzīves laikā izstrādāti Ieradumi. Cilvēkam ir Saprāts un Intuīcija. 4. nosacījumi par ko runāsim. Atkarībā no tā, kurš no tiem dominē cilvēkā, var runāt par 4 psihikas uzbūves veidiem. Ja cilvēka saprāts atstumj intuīciju, nerīkojas saskaņā ar to , bet instinktiem - tāds cilvēks ir kā Dzīvnieks. Ja cilvēka saprāts kalpo ieradumu automātismam, noliedzot intuīciju, tad tas ir Zombijs, kas dzīvo inerces pēc. Ja saprāts veikli vada ieradumus, instinktus, bet arī neklausa intuīcijai, tad tas ir Dēmons. Cilvēciskā domāšanas struktūra ir tikai tad, ja cilvēks ar saprātu vada ieradumus, instinktus un vadās arī no intuīcijas, kas veido sirdsapziņu. Ir vēl 5. veids - Zemāks par Dzīvnieku - tie ir atkarīgie no alkohola un narkotiskām vielām - viņiem nedarbojas vairs arī saprāts.

Cilvēka uzvedību nosaka ne zināšanu summa galvā, bet tas psihikas tips, kuram viņš pieder. Ja uzmanīgi papētītu, kādi cilvēki ir jums apkārt, jūs būtu šokā - tie ir psihotipi - Dzīvnieki, Zemākie par dzīvniekiem un Zombiji jeb Bioroboti. Tikai dažiem ir Dēmoniskā psihika un pavisam nedaudz cilvēku ar cilvēcisko psihiku. Pie tam pašreizējā sabiedrības struktūra formē lielākoties dzīvnieka un biorobota psihikas struktūru. Saentoloģijas centru pasaulē kļūst aizvien vairāk un tie gatavo cilvēkus Pasaules Konvenciālās Varas vajadzībām. Vīrieši zemapziņā ir pakļauti sievietei arī patriarhāta sistēmā. Tāpēc valsti vada arī vadītāju sievas. Mafija cenšas iefiltrēt valdībā sev piesaistītās sievietes, kā tas bija Molotova gadījumā, Gorbačova gadījumā.

Kādas ir vadības metodes. Visātrākie panākumi ir karš Iznīcināšanas ierocis, taču tas ir arī zaudējumi valstij, nedrošība mafijas plāniem.

Var izmantot Genocīda ieroci – ieviest bailes, atkarības.

Ekonomiskais ierocis - dot naudu vadonim, atmaksās ar procentiem viņu visu pēcnācēji.

Informatīvais ierocis - reliģijas, iedeoloģijas. Pats bīstamākais ierocis ir Pasaules Uzbūves izkropļošana cilvēku prātā.

Pārvaldes ir strukturētās un nestrukturētās. Strukturētā ir kad priekšnieks dod padotajiem pavēli. Nestrukturētajā pavēle netiek dota tieši, bet radīta tāda iedarbība uz cilvēkiem, ka tie rīkojas tā, kā kādam ir izdevīgi. Vienkāršs piemērs - baumu izlaišana, ka kāda prece kļūs dārgāka - cilvēki ātrāk izpērk. Vai horoskopi - pa TV Globa paziņo, ka rīt izdevīga diena vērtspapīru tirgum. Zinot, ka rīt būs vairāk pāredevēju, vērtspapīru tirgotāji rīkojas. Tāpat veido un atbalsta reliģijas un ideoloģijas, tad sanaido to pārstāvjus un nopelna haosa procesu laikā. Vēl piemērs - 3 likumdošanas varas: Tiesu vara, Likumdošanas vara, Izpildvara. Kas izdomā likumus, ko jāievēro visai valstij? Amatpersonas, atkarībā no sava personiskā noskaņojuma. Katrs no viņiem vadās no tās ideoloģijas, kas valda pār viņa smadzenēm, lai izlemtu valsts likteni. Viņi ir šķelti, nespēj savā starpā vienoties un notiek neauglīgi strīdi. Tas viss norāda uz to, ka virs likumdošanas varas pastāv Ideoloģiskā vara, kas regulē likumdevēju smadzenes un šīs ideoloģijas tiek ieviestas ar likumu palīdzību. Par ideoloģisko varu valsts pamatā tiek noklusēts. Un kur rodas ideoloģijas? No debesīm nokrīt tās ļoti reti. Šeit arī pieejam pie Pasaules Konceptuālās varas spēka. Īkšķis virsū: Konceptuālā vara, rādītājpirksts - Ideoloģiskā vara, garais - likumdošanas vara, zeltnesis - izpildvara, mazais - tiesu vara. Vara ir - realizējama vadītspēja.

Cilvēki lemj, kā mums te uz planētas Zeme, savā valstī, ģimenē visiem sadzīvot. Ir divas galvenās koncepcijas. Viena labestīga rūpēties par nevarīgajiem sabiedrības locekļiem , strādāt pēc sirdsapziņas, nevis naudas dēļ.

Otra koncepcija paredz vergu saimnieku attiecības, kad citi strādā, citi uzmana., lai strādā ar pietiekamu atdevi: „Tu valdīsi par daudzām tautām, bet tās pār tevi ndīs”- bībeles koncepcija. Priekš šīs koncepcijas nemanāmas uzspiešanas masām, nepieciešama ideoloģija. Ideoloģijas var būt dažne dažādas - plurālisms, saucamais. Taču Visas ir tikai konfekšu papīrīši, kas sevī slēpj piramīdas virsotni. Jeļcinam nebija īkšķa un rādītājpirksta, pēc interesantas sakritības - tajā laikā arī Krievijā izzuda Konceptuālā un ideoloģiskās varas. Varu pārņēma vispasaules Koncetuālā vara savās rokās, iznīconāja arī likumdošanas varas spēku un palika trīs vājākās varas. Valsti neizdosies glābt no tās, kamēr neradīsim paši savu Konceptuālo valsts varu.

Līdz 20gs vidum informācijas stāvoklis pasaulē bija vājāks - vidēji vienas paaudzes dzīvē lielas izmaiņas valstī, pasaulē nenotika. Šobrīd vienas paaudzes laikā notiek milzums izmaiņu: transporta attīstība, izglītības programmu daudzveidošanās, skaitlošanas tehnika. Savā darbā Kara Akadēmijā Petrovs ievēroja, ka kosmosa pētījumu vajadzībām bija labi aprīkojumu, visa pietika, bet šīs tehnoloģijas nekad netika izmantotas masu vajadzībām. Sākot par to interesēties, pavediens aizveda pie konceptuālās varas sistēmas.

Agrāk vadīt vergus bija vienkārši, katram vergam tika iedota noteikta zināšanu porcija, iemācīts savs darbs, viņi kopā veidoja pārdodamo preci, vara to pārdeva un dzīvoja labi.. Tagad vergam iemāca profesiju, pēc dažiem gadiem tā novecojusi, jāmāca nākamā profesija, augstākā līmenī un tā vairākas reizes. Tātad, nav citas izejas, kā vergiem ik pēc laika dot jaunas zināšanas. Bet saņemot pārak daudz zināsanu un izpratnes, sāk šķobīties abas piramīdas: Varas un apgrieztā Zināšanu piramīda. Vergi no lejas, apgūstot zināšanas, sāka līdzīgi tārpiņiem, salīst piramīdas vidū-elites posmā . Zināšanu piramīda sāk kust - zināšanas sūcas uz leju - sabiedrības zemākajiem slāņiem. Kad grūst zināšanu hierarhija, tad reizē sāk grūt varas piramīdas hierarhija. V. Belinskis teicis” Pūlis ir tautas masas, kas dzīvo pēc tradīcijām un spriež pēc autoritātēm” Kas notiek šobrīd? Autoritāšu vairs nav, vismaz ne valsts vadībā. Nav arī tradīciju - mīti un agrākās dogmas tiek pārskatīti. Līdz ar to pūlis vairs nav pūlis, bet kļūst par Tautu.

Šis attīstības paātrinājums nosaukts par Laika likumu. Cilvēce globalizācijas gaitā kļuvusi par tādu kā zemūdeni. Katrs zemūdens nodalījums ir viena valsts, tagad , globalizācijas rezultātā šie nodalījumi cieši saistīti ar gāzes, naftas, telesakaru, interneta, tirzniecības, elektrības, tūrisma saitēm. Saplūšanas rezultātā gruva valstu mazās varas piramīdas un tautas spēja sacelties - Pakistāna, Indija – arī viņās tautas masas piekļuva pie zināšanām un speja radīt vērā ņemamus kara resursus - atomieročus. Tajā laikā Globālās mafijas valsts bija tieši Anglija. Pakistānā tika ielikta bumba - Islams, Indijā Hinduisms. Bija pienācis laiks to izmantot, lai izvestu plānu

Izglītības sistēma nepaspēj apmācīt vidusskolas, studentus, kad zināšanas jau novecojušas. Tātad iestājās mirklis, kad jāpāriet no Faktoloģiskās pedagoģijas uz Metodoloģisko pedagoģiju. Bērnam skolā jādod zināšanu apguves metode visam mūža garumam, lai viņš var tās apgūt patstāvīgi, novērtēt situāciju un izlemt, kā rīkoties. Tas ļauj saīsināt izglītības apguveslaiku par 1-3 gadiem. Varas sistēma iekļuvusi apburtajā lokā - ja gribas dzīvot aizvien labāk, tad jādod vergiem zināšanas, tie saņem zināšanas, rodas izpratne un iziet no verdzības kontroles. Jāmaina Varas sistēma, citādi mūsu zemūdene ies bojā.

Ekonomiskā situācija - preces cena. Aug koks, kas nevienam būtībā nepieder, tikai Zemei. Atnāk 3 vīri un izlemj to piesavināties, nozāģēt un jau strīdās, cik par koku nopelnīs. Tā ir patvaļa, brīvības nepareiza izmantošana. Kā nosaka algu? Arī ar patvaļu. Katrā valstī ir atšķirības, par cik atšķiras firmas zemākā alga no augstākās, ir valstis, Japāna - kur šefu alga 5 reiz lielāka, par zemāko dabinieku algu, ir kur 15 reizes lielāka, ASV pat 25 reizes. Krievijā labi, ja vispār samaksā. Pirmās nepieciešamības preces jābūt lētākas, bet „nepieciešamībai” nav Mēra. Ja mēra nav, tad izlemt, kas ir nepieciešamāks, kas ne, nav un cenu var uzlikt kādu vien vēlas. Ja nav Mēra, kontroles sistēma ir bezpalīdzīga un tas noveda pie patvaļas un kraha. Pēc kāds formulas tiek aprēķināts tas, ka viens dolārs maksā 300 krievu rubļus? Izmanto Rotšildu fiksinga formulu. Sākumā tas bāzjās uz zeltu, tad elektroenerģiju, beidzot zaudēja savu vērtību, mafija bija spiesta pāriet uz patvaļu : Rotšilda vadībā notiek mafijas sapulce 5 cilvēku sastāvā Londonas bankā, katram ir savi mērķi citās valstīs , nosaka zelta vērtību pēc Trojas unces caur valūtas apmaiņu, betzelta pirkšanas un pārdošanas apjomi katrā no valstīm nav zināmi nevienam. To sarēķina tikai banku mafija, salīdzinot pirkšanas un pārdošanas līmeņus savās bankās un no savām interesēm arī vadās attiecīgajās valstīs nosakot dolāra kursu.

Dota izvēle: vai jūs esat par valsts īpašumu vai par personīgo īpašumu vai sabiedrsko? Piemērs - jūs privatizējāt dzīvokli centrā, pirmā stāvā. Atnāk bandīti ar ieročiem un saka, :ņem tūkstots dolārus un ej uz citu dzīvokli nomalē, šis mums ir vajadzīgs. Jūs neriskēsiet ar draudu piepildīšanu un atstāsiet savu īpašumu labprātīgi un īpašnieki dzīvoklim tagad ir viņi. Cits paņēmiens - dzīvokļu nodokļus dome tā paceļ, ka cilvēki nevar tos vairs atļauties uzturēt un spiesti pārdot , atliek pacelt sabiedriskā transporta cenas un pensionāri vairs nespēj izbraukāt un spiesti pārdot dzīvokli. Šie dzīvokļi tiek uzpirkti. 1998 gadā Kiriļenko : tūkstošiem mazā un vidējā biznesa pārstāvju tika speciāli izputināti .Ir pasaules kredītfinansēšanas sistēma . Jūs nolemjat atvērt biznesu kafijas dzirnviņu ražošanā. Jums ir laba konstrukcija jāmeklē telpas, darbarīku aprīkojums, darbinieki . Naudas iekrājumu tādā apmērā nav. Jūs ejat aizņemties no bankas. Banka dos - būsiet uzņēmējs, nedod - nebūsiet. Viņa jau ir jūsu biznesa īpašnieks. Teiksim banka iedod un jāatgriež tā ar procentiem. Kādi bija procenti tajos gados? 200-500% gadā. Jāpaspēj gada laikā uzcelt cehu, izgatavot produkciju, to izpārdot, tikai tad var norēķināties ar banku. Cilvēku saprata, ka tik īsā laikā nav iespējams naudu atdot. Tāpēc sāka tirgoties ar precēm un ārzemēm, lai paši pamazām nopelnītu ceha izveidei. Kas notika - tagad plaukst tirzniecība, bet cehu tā arī nav. Valsts ekonomika ir banku noteikumu sagrauta, mafijas sagrauta. Bezstruktūras ekonomika. Kas ir patiesais īpašnieks, kas nosaka visu - bankas. Bankas noslēgtas uz Rotšilda fiksingu un noslēgušās pasaules mafijā. Viņu taustekļi ar kreditēšanas sistēmu jau aptvēruši visas Zemes valstis. Tagad viņi pāries uz Eiro. Kas notiks, ja pārēja būs strauja? Tas redzams, tāpēc pāreja nav strauja - notiek lēnāka kontrolēta katastrofa. Demokrāti saka, : mēs esam par tirgus ekonomiku. Kā tas iespējams? Vai var lidot lidmašīna bez mērķa? Nevar, nokritīs, kad beigsies degviela. Tātad mērķim ir jābūt obligāti. Kāpēc tad valsts var lidot uz nekurieni, bezmērķīgi? Bet tā sanāk - mēs nezinām kādu sabiedrību veidojam, mums nav plānu ne laikam ne telpai. Demokrāti vadoties no rietumu ekonomiskās zinātnes saka: Tirgus pats to visu noteiks un izveidos. Tirgus ir tikai Veids, kā sasniegt mērķi, nevis pats mērķis. Vadot tautsaimniecību, obligāti jābūt plānam. Šim plānam jānosaka noteiktus mērķus, ko jāizpilda tirgum. Sasniegt to var komandējoši administratīvā veidā, nosakot cik daudz kā vajadzīgs .Tirgus ekonomikā nekādu pavēļu nav, bet tiek radīts informatīvais stāvoklis, kad cilvēki paši zina, kas jādara. Nostādīt tirgus ekonomiku pret plānoto ir tas pats, kas nostādīt ceļu uz pilsētu pret pilsētu : izvēlies ceļš vai mērķis! Bez mērķa nav ceļa un bez ceļa nav mērķa, bet ekonomiskā šizofrēnija. Un uz šīs šizofrēnijas balstās visa mūsdienu ekonomiskā zinātne, to māca ekonomikas studentiem.

Lai valdītu pār valsti, jāšūpo politika, jārīko pārvēlēšanas. Piemērs Spānija, kur notika terorakti. Spānijā, tad valdīja Tautas Partija, kas rūpējās par saviem pilsoņiem. Mafijai nepieciešamas internacionālas valstis. Pasaules banku mafijai tas nebija izdevīgi un tāpēc tika sarīkots vilcienu terorakts ar arābu palīdzību pirms vēlēšanām. Tautā salaida kūdītājus, tauta izgāja ielās un pieprasīja valdības, kas par to bija labi rūpējušies, atlaišanu. Tika ievēlēti mafijas internacisti. Vēl piemērs: Ko darīja Bušs? 2004 gadā vēlēšanas tuvojās, viņš izlikās, ka ir kopā ar tautu, un pakļāvās vēlēšanu procedūrai, lai tiktu vēlreiz ievēlēts, nevis rīkojās mērķtiecīgi, lai uzlabotu tautas stāvokli. Valdībā tiek vadītājs, kas izdabā neko nesaprotošam vadībā pūlim, ir ar mieru labāk sagraut valsts ekonomiku un atdot mafijas rokās, nekā tikt neievēlēts.

Mafija spriež, kādu apmēram ideoloģiju tauta vēlas, liek uz šīs kārts savus ielikteņus partijās, ja tas neiziet cauri, tiek ņemts vērā cits iespējamais tautas noskaņojums, tiek īpaši palūgts atstāt tādu partiju pie vēlēšanām, tiek ņemts vērā arī vēl kāds trešais tautas noskaņojuma veid un ielikti savi ielikteņi arī tajā partijā. Vēlamākis viņu režīms ir dzelžains fašismam līdzīgs režīms, kas paredzēts ar laiku ieviest visās pasaules valstīs. Pasaules vara jau laikā, kad sabruka feodālisms, saprata, ja tauta arī sāks iegūt planētas resursus, tad visiem agri vai vēlu to pietrūks. Netaisnīgā režīma pārstāvju dalās divās daļās - tie, kas atklāti deklarē savus nodomus un tie, kas izmanto skaistus tautu ideālus, lai panāktu savus mērķus ar neko nesaprotošas tautas rokām. Tāds ir Marksisms. Mafija iesūtīja no Šveices savu ielikteni Ļeņinu, atveda no Amerikas Trocki un neliela saujiņa apmācītu un mafijai paklausīgu cilvēku spēja iedegt revolūciju .PSRS laikā tauta bija tikpat apspiestā stāvoklī, kā jebkurā citā režīmā ko radīja pasaules vara. Šai revolūcijai bija paredzēts notikt visā pasaulē un pakļaut to mafijas režīmam, bet Ļeņins noslēdza Brestas miera līgumu, apturēja revolūcijas izplatību vienā valstī un par to saņēma sodu. Ar Krupskajas palīdzību. Jāturpina bija Trockim, kam mafija uzticējās, bet tas saslima un pie varas tika Staļins, ko ielika Krievu Armijas Izlūkdienests, lai glābtu izputējušo valsti un attīrītu to no mafijas pārstāvjiem. Staļins aizrautīgi metās glābt valsti, valdībā bija tikai mafijas ielikteņi, kas savā starpā cīnoties var varu, veidoja Gulāgus, koncentrācijas nometnes, kurās valdīja ebreji un to mafijas džungļu likumi. Staļinam nomirstot, mantojumā palika tikai dažas novalkātas drēbes un spēcīga Krievija. Viņš visu bija atdevis savas armijas aizstāvamajam objektam - tautai, kā karavīrs .

Viens no svarīgākajiem mafijas mērķiem ir apturēt tautu. Lai tā nepatērēmateriālos līdzekļus . Vispiemērotākais režīms, ko viņi mēģina iedibināt viņiem traucējošas demokrātijas vietā ir līdzīgs Indijas kastu režīmam. Tur cilvēki tik ļoti pieradināti pie savu kastu aizliegumiem, ka labprātīgi uzņem visu, kas nāk pār viņu galvām.

Notiek meģinājumi atņemt zināšanu apguvi gan zemākajam, gan vidējam slānim, pirmajiem skolas programmās tās nav ievietotas, otrajiem tiek dota iespēja diplomus pirk izredzēto skolās nemācoties. Mafija gaida to mirkli, kad tauta būs gatava pieprasīt dzelžainu režīmu pati labprātīgi. Uz to strādā visa terorisma sistēma iebiedēt tautas līdz tam, lai pašas lūdz Pinočetu sev uz kakla. Terorismas ir arī sagatavošanās pasaules dzelžainās kārtības ievešanai. Putinam tika dota loma terorismu Krievijā novest visbaisākajā pakāpē. Taču Putins jau bija iepazīstināts ar KOB pētījumiem par pasaules konceptuālo banku varu un apzinājās visas sekas. Situācija tāda pat kā Staļinam: valsts vara pieder Jeļcina un Žuganova klaniem, kas savā starpā izrēķinās un rauj tautu zem mafijas. Partijas cīnās savā starpā katra par savu aizstāvamo „tiesībām”, bet rezultātā tautai viss tikai pasliktinās, toties Harvadras projekts pildās precīzi, kā bija paredzēts. Nestrukturētais vadības stils - informācija priekš tautas - nelieniet politikā, tā ir netīra! Mēs upurēsimies un nodarbosimies ar to paši” Tiek pasniegta patiesība par grautiņiem visā un iedvesta doma, ka viss ir pagalam, atliek tikai piedzerties. Tad valsts mierīgi pāries mafijas pārvaldē. Laiks nestrādā mafijas labā, jo uz tautas masām tek pārāk daudz zināšanu un sāk veidoties izpratne. Varas piramīda pamazām sāk grūt.

Privatizācija bija : grāb ko vari, lai izputinātu savu valsti! Ko sagrāba tie, pie kuriem bija informācija un vara? Praktiski visu valstij piedrošo. Ko sagrāba vienkāršā tauta? Nevienam nevajadzīgus objektus.

KOB ir grāmata” Mirušais ūdens” 1992 gadā izdota.. Tautas leģendās sadurtu varoni aplaista ar mirušo ūdeni - tas liek saaugt sagrieztajām ķermeņa daļām kpā, tad ar dzīvo ūdeni unn varonis atdzīvojas. Toties ļaunajiem spēkiem mirušais ūdens liek izgaist. KOB ir tāds mirušais ūdens, kas saaudzēs kopā saplēsto valsti un attīrīs nešķīsteņus no tās nevarīgajām miesām. Tad vajadzēs dzīvo ūdeni - dzīvo saskarsmi, saliedēšanos un saprašanos savā starpā - tas atdzīvinās valsti. Mirušais ūdens ir šī teorija, bet dzīvais praktiska tās pielietošana valstī.

Šobrīd valstī valda trīs klani, kuru intereses sāk sadurties. Kamēr notika privatizācija, visi laupīja katrs sev pieejamāko sfēru, valdīja sadarbība, laupīt vēl bija daudz ko. Tagad viss jau sadalīts, taču apetīte nav mazinājusies, tā tikai aug un viņi sāk ielauzties cita cita sfērā. Rietumos šī konkurence veidojās lēni. Kas ir Morganu dinastija? Jūras pirāti, laupītāji, kurus legalizēja Anglijas karaliene. Viņu salaupītā nauda uztura varu līdz šai dienai. Bijušajās sociālistiskajās valstīs konkurences cīņa sākās pēkšņi, kā sniega bumba no kalna, ko nevar apturēt, jo tagad ir ātrāks infomatīvais stāvoklis pasaulē. Viss notiek ātri, šābrīža valstu oligarhi grābj ko var, viņu pēcnācēji ļoti bieži ir noņemti no trases - atkarīgie un mantojumu pacietīgi gaida banku un citu nozaru mafija.

Mūsu koncepcija balstās uz to, lai zināšanas saņemtu arī varas pairamīdas apakšiņa - tautas un šie ilggadīgie plāni mafijai izgāztos. Otrais ko piedāvājam orientieri uz mērķa balstu uz demogrāfiskunodrošinājumu nosacījumiem cilvēku vajadzību spektrā. Kā tas izskatās praktiski? Cilvēkiem ir vajadzības , pirmās nepieciešamības, psiholoģiskās utt un ir „vajadzības” – atkarības vielas, perversijas. Uz ko šobrīd iet mērķa vektors? Uz degraditatīvi parazitālo. Teiksim : ir prece, ko jāizpārdod, lai iegūtu naudu. Tā kaut kādā veidā ir jāiemāna cilvēkiem. Rada modi, miljoniem cilvēki izmet savas drēbes un iepērk jaunas, mainot modi, viss notiek no gala - milzu naudas un preču aprites mehānisms. Ir jāorientējas uz patiesajām vērtībām un vajadzībām. Jāatsakās no augļošanas. Kredītfinansēšanas sistēmai jābūt tādai kā Japānā -