Salauztā cītara jeb psihodinamiskā teorija. Pitagora vēlējumi cilvēkiem.

Keits Šervuds. „Čakru terapija” liek pārdomāt.

Cik daudz spēj sadarīt kāda cilvēka neizpratne, kas tiek uzspiesta citiem: balstoties uz Aristoteļa doktrīnu par empīrisko pierādījumu, psiholoģija un baznīca sadalīja cilvēku divās daļās - dvēselē un ķermenī. Šo ceļu aizgāja arī Platons, Ņūtons. Viņi mācīja tiekties uz dvēselisko, atsakoties no dzīvnieciskā. Cilvēki mācījās apspiest , tiesāt, sodīt, noraidīt daļu no sevis. Dekarts pasauli iegrūda vēl dziļākā materiālismā un racionālismā. Cilvēks Veselums ar Dievu kļuva fragmentārs, organiskais – mehānisks. Visums pārvērtās par mašinēriju, ko Dievs bija iekustinājis un tad pametis. Viss ārpus fiziskās realitātes tika dēvēts par halucināciju, primitīva prāta produktu un tml. Cilvēks tika sadalīts vēl detalizētāk: Id, Ego, Suprego. Mūsu lektors Viesturs Rudzītis , mācot psihodinamisko teoriju teica: neiesaku tajā iedziļināties, tas var atnest vājprātu. Tagad, pēc desmit gadiem pieleca: viņš baidījās, ka domājot par šo sadalīto cilvēka būtību, mēs nejauši apvienosim to vienā veselumā un „sajuksim”- sapratīsim zinātnes kļūdu. Nīče apgalvoja” Dievs ir miris”, Karls Markss apsūdzēja reliģiju. Vai cilvēki kļuva laimīgi sadrumstalojoties detaļās? Kur nu, viņi kļuva par zinātnes upuriem, mocījās ar nemieru, jo šī izpratne viņus par varēm grieza prom no Gara evolūcijas, izcēla Intelekta evolūciju, atrāva no spējas Mīlēt. Lai dzēstu šīs Gara slāpes, sāpi par savu saraustītību, apjukumu, tika izlemts ražot narkotikas: zāles un citas atkarības vielas, kas notrulina iekšējo pasauli, intuīciju.

Reiz kāds Meklētājs devās ceļā meklēt iekšējo Mieru, atbrīvi no ciešanām, kas nāca no dziļumiem. Viņš jau bija sapratis, ka tās neizraisa apkārtējie apstākļi, bet iekšējā Neizpratne. Viņš dziļi mežā atrada Viedu vīru, kas tur dzīvoja pašceltā mājiņā. Vīrs viņam teica: Ej uz ciemu, tur tu atradīsi Mieru. Jauneklis aizgāja uz ciemu un atrada tur tikai trīs sievas , kas tirgoja koka gabalus, stieples un metālu. Viņš nopirka no vienas koka gabalu, no otras stiepli, no trešās metāla gabalu. Apjucis viņš skatījās uz tiem un nesaprata, kā tie var atnest dvēseles Mieru. Sarūgtināts viņš devās atpakaļ pie Viedā vīra. Tuvojoties viņš izdzirdēja skaistu mūziku. Viedais veikli spēlēja cītaru un jauneklis klausoties mūziku, pēkšņi piedzīvoja Atklāsmi: Cītara bija veidota no koka gabala, stieples un metāla gabala. Tikai apvienojot it kā nederīgas kļuvušās daļas vienā veselumā atnāk Miers, Harmonija, Skaistums.

Beidzot arī spoguļprincips atradās, lai gan viņu parasti meklē tur, kur viņa nav : cilvēks savā sadalījumā nejūtas vienīgais tāds. Katrs ir pārliecināts, ka arī visiem pārējiem trūkst viengabalainības Dievā. Viņš nav tālu no patiesības - tā arī gandrīz ir. Viņš skatās sevī, redz tur no Dvēseles atdalītu Dievu, Instinktus, Prātu un pamanot, ka iet runa par kādu no tiem atsevišķi, vēl asāk izjūt pats savu nemieru, to projecējot uz runātāju. Nav tā, ka tagad tos cītaras gabaliņus drudžaini jāspiež kopā un jābaidās, ka kādam attālinoties, zudīs pat tā vārgā viengabalainības un Miera sajūta. Tos var pētīt un jāpēta, jo nevar salikt kopā kā pagadās, tikai izpētot un apzinoties, kā no tiem izveidot vienotu Būtību, viņa saplūdīs pati. Ja mēs ego nezinam kur un kā iederas dvēseliskajā, kā enerģētiski tam jāsaplūst ar instinktiem, gabali tā arī paliks šā tā salāpīti kopā, gatavi kuru katru mirkli izjukt un brīnišķīgas skaņas no tiem nesagaidīt. Šo skaņu nav daudzos komentāros, kurus raksta it kā jau Mierā un Harmonijā ar sevi esoši cilvēki. Jauciet laukā savu sasteigto cītaru un lieciet kopā pārdomātāk, lai tā skan patiesā Mīlestībā
Hologramma.

Hologramma ir dzīvīgs trīsdimensiju attēls, kuru veido Gaisma .Tā uzglabātais kods uz filmas nelīdzinaš vizuālajam attēlam, drīzāk tas ir viļņu sistēmas ieraksts, ko izklīdinājis objektīvs. Iztēlojoties, ka dīķī tiek iemesti divi oļi un dīķa virsma tiek nekavējoties sasaldēta, vai sasaldētie, cits citu pārklājošie sīkie vilnīši, kurus radījuši oļi, ieraksta oļu zīmējumu noteiktajā laika brīdī. Tieši tāpat darbojas Hologramma. Gaismas enerģijas stars – lāzers - lielākajā daļā gadījumu tiek sadalīts divos staros , Viena daļa virzās tieši uz hologrāfisko filmu kā norādošs satru kūlis, bet otra vispirms atlec no fotografētā objekta. Tad abi staru kūļi saduras uz filmas , kas glabā iejaukšanās modeli par abām to šķērsojošajām viļņu frontēm: pirmatnējo, netraucēto norādi un tās dubultnieku – staru kūli, kuru izjaucis objekts. Hologramma ieraksta šo traucējumu , lai gan uz faktiskās filmas var saskatīt tikai bezjēdzīgu tumsas un gaismas mutuļu zīmējumu. Kad to apgaismo, rekonstruējošais gaismas stars, parādās, trīsdimensiju attēls. Šķiet , it kā objekta viļņu izplatībatikusi iesaldēta laikā hologrāfiskajā plaknē, gaidot, lai gaismas stars to atbrīvo , un tā var turpināt ceļu uz cilvēka aci. Tā Pribrams teoretizēja , ka atmiņas un attēli tiek glabāti mūsu smadzenēs. Pribrams ierosina, ka iespējams, atsaucot atmiņā kaut ko noteiktu, mēs izmantojam noteiktu atjaunojošo staru , lai straujipiekļūtu noteiktai iekodētai atmiņai

Mūsu līmeņa būtņu uztvere nav vienīgā pasaules uzbūvē. Rimpoče apraksta arī citu būtņu uztveres: Piemēram upe. Cilvēks upi saskata kā substanci, ar kuru remdēt slāpes, mazgāties. Zivij tās ir mājas. Dieviem upe ir nektārs, kas sniedz svētlaimi priekš viņiem, pusdievi tajā saredz ieroci, izsalkušie Gari to redz kā strutainas asinis. Radījums no elles valstības - kā izkusušu lavu. Ūdens ir viens un tas pats, bet katra būtne to uztver dažādi, pat pretējos veidos. Uztveres bagātība parāda, ka karmiskie redzējumi ir ilūzijas. Vieni cilvēki šo pasauli uztver kā elli, citi , kā paradīzi.
Pitagora vēlējumi.
1. Neaizskar ar vārdiem dusmīgu un neiecietīgu cilvēku.
2. Vienmēr ievēro vienlīdzību un taisnīgumu.
3. Rūpējoties par tagadni, neaizmirsti domāt arī par nākotni.
4. Nepiesārņo Dvēseli ar ikdienišķām rūpēm, kaislībām , nemoci sevi ar bēdām.
5. Šķiries no dzīves bez žēluma un neskumsti par tās baudām
Kastaņeda: http://turbo-castaneda.ru/books/turbo-s...