7 gadu izmaiņas

Ilgi neesmu šeit bijis. Mans profils, kā par brīnumu, nav nolikvidēts. Laikam tam ir neliela vērtība biznesa nolūkos - saturs paliek saturs, it īpaši, ja puslīdz adekvāts portāla virzienam.

Saules plankumu daudz vairāk nav palicis, daba joprojām kā daba - pastāvīgās, tomēr puslīdz paredzamās izmaiņu robežās.

Tomēr OHO sievietes ir nedaudz mainījušās - ja pēckrīzes laikā meklēja vīriešus ar ienākumiem, tad tagad ieņēmušas pasīvu, kritisku pozu - sak, nenāciet man klāt, ja nepelniet vismaz 1200 jevrikus mēnesī (vai kāda nu kurai tā cena), ja neesi brīvs un tā tālāk, un vispār pierādi, ka neesi kretīns. Un nemaz nesāk sarunu, ja kaut viens no kritērijiem neatbilst. Jūties vairs ne kā cilvēks, bet kā kāds mājlopiņš, kura galvenais dzīves uzdevums ir vilkt arklu.

Bet varbūt vienkārši mēs visi esam kļuvuši 7 gadus vecāki, skumjāki un pieredzes bagātāki. Viena no pietiesībām, ko dzīvē esmu pārbaudījis, ir tā, ko krieviski sauc "za što barolsja, na to i naporolsja". Nezinu, kā to pareizi iztulko latviski. Taču attiecībās tas darbojas tieši tā. Galvenais iemesls to uzsākšanai ir arī galvenais iemesls to beigām. Vienkārši un eleganti, kā visi dabas likumi.

Bet es esmu viens. Patiesībā, vienmēr esmu bijis viens. Un tā ir pat kaut kādā ziņā labāk, kaut arī garlaicīgāk. Brīnums, kā te vispār kaut ko rakstu - racionāli ņemot, tam nav nekādas nozīmes. Laikam ir ilūzija, ka kāds kaut kur to izlasa līdz galam un varbūt pat nedaudz saprot. Ja izlasīji līdz šejienei, ieraksti komentārā "kleperbānis" :)