Apstājies un padomā!

Apstāsimies uz vienu acumirkli, uz vienu īsu acumirkli! Apstāsimies savā drudžainajā

steigā un nemierā, kādā aizvadam dienu pēc dienas...

Vienalga, vai pilniem malkiem baudām pašlaik dzīvi, vai plosa mūs dzīves apnikums -

apstāsimies uz acumirkli savās baudās vai izmisumā.

Vai kvēlojam mīlā vai naidā, vai esam sapņu vai rūpju varā - apstāsimies savā mīlā vai naidā, savos sapņos vai rūpēs.

Apstāsimies uz vienu acumirkli, lai paceltos mazliet pāri sev un paraudzītos sevī no augšas.

Apstāsimies, lai vienu acumirkli iegremdētos sevī un saskatītu savus dziļākos pamatus. Apstāsimies, lai -

saskatītu sevi, pazītu sevi.

Izrausimies - kaut vai uz īsu acumirkli - no tā izjūtu, pārdzīvojumu jūkļa, kurā virpuļojam un kuru saucam par dzīvi,

lai apskaidrotu skatu paraudzītos sevī un apkārt sev...

(L.Ausējs. 1937.)

• Atbildēt·
• Lasījumu statistika·
• Labot·
• Dzēst

Mazliet pacietības, tūlīt būs klāt pirmie lasītāji...:)